Frank Herbert – Chapterhouse: Dune (Dune Chronicles #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Leto II (Pola Atreides dēls) 3 500 gadu ilgais dzelzs dūrē turētais zelta ceļš nu ir cauri. Tikai starp dzīvajiem atlikušo spēlētāju rokās ir palicis atrisināt jautājumu, vai tas nav bijis par velti, ko Honored Matres (HM – no Kosmosa dzīlēm atbēdzis miksējums starp Benne Gesserit (BG) Reverend Mothers u.c. piem Fish Speakers un Face Dancers) cenšas ir panākt tieši to, nu sadalījušās impērijas planētu pilnīgu iznīcību.

Jo tālāk laiks rit, jo mazāk BG kontrolētu planētu paliek. Tā vien šķiet HM interesē vien pretējās puses totāla iznīcināšana overkill stilā, bieži vien aiz sevis atstājot jebkādai dzīvībai neapdzīvojamu planētu. Bet tāpat kā reizēm aiz huligāna bravūras slēpjas personīgas problēmas un sāpīgās situācijas, par ko dusmas tiek izlādētas uz citiem, tā arī HM gadījumā Bene Gesserit uzdod loğisku jautājumu – kas gan varētu būt vēl spēcīgāks, lai liktu HM bailēs drebēt un mukt atpakaļ uz senču Visuma daļu. Vai šādi viņas cenšas sagatavoties, ja nu radīsies vajadzībā stāties pretim tam kaut kam atkal?

Kaut arī Duncan Idaho kā golam joprojām neļauj dusēt mierā, un tagad sērijas beigās (neņemu vēra dēla&co sastrādāto) jau paliek šī tēla drusku žēl. Tomēr Chapterhouse ietvaros viņam nav tā teikt jācieš vienam, jo šoreiz BG no mirušajiem izceļ vēl vienu vīriešu kārtas militāro ğēniju, kuram jāizaug un jāiemanto nozīmīga loma nenovēršamajā sadursmē starp abām varenajām sieviešu organizācijām – mentat(kaut kas uz cilvēks=dators pusi)Miles Teg.

Laikā, kad gan Tleilaxu(golas “tanku” tehnoloģijas izgudrotāji u.c.), gan tehnoloğiskās Ix planētas pārstāvji ir stipri vien novājināti vai pat uz iznīcības robežas, pateicoties Honored Matres nopelniem, daudzu, ja ne visas cilvēces liktenis, ir nonācis BG un Dankana, Miles Teg rokās.

Interesants aspekts, kuram par spīti grāmatas 600+lpp apjomam būtu gribējies, lai tiktu pievērsta drusku lielāka uzmnanība, ir Bene Gesserit pēdējā patvēruma planētas Chapterhouse pārveidošana par tuksneša planētu, lai tajā no jauna varētu atdzimt milzīgie tārpi, šoreiz ar daļiņu no Leto II apziņas piles katrā no tiem.

Par prozu gluži kā iepriekšējās sērijas grāmatās var teikt vien labus vārdus. Kvalitātes starpību īpaši var izjust, ja pirms tam ir sanācis lasīt ko tādu, kur tas bijis viens no klupšanas akmeņiem. Šķiet vien būs loģiski teikt, ja sērijas pēdējo grāmatu galīgi nevajadzētu lasīt ārpus kārtas, kur nu vēl kā pirmo.

Frank Herbert – Heretics of Dune (Dune Chronicles #5)

44492287._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Acīmredzami Herbertam pašam nav iebildumu ievilkt lielāku pauzi starp grāmatām laika ritējuma ziņā, jo pēc God Emperor of Dune nav pagājuši 3500 gadu, bet 1500 arī nav nekāds mazais skaitlis, un pavisam noteikti pietiekami liels, lai tirāna Leto II dzelžainais valdīšanas laiks būtu jau tādā patālākā atmiņā. Katra Dune sērijas grāmata ir gluži kā īpašu vēsturisku notikumu kulminācijas punkts, un par to, kas noticis starp grāmatām tēli vien dod vieglus mājienus, bet diži tam nepieskaras detalizētāk.

Pēc Leto nāves, kā pats to paredzēja un kas jau palēnām notika pirms tās, cilvēki izmantoja viņa aiziešanu, lai atbrīvotos no vairāk vai mazāk iedomātām važām un izklīstu uz visām iespējamām Visuma pusēm. Izklīda kā vienkāršie ļaudis, tā arī bariņi no visām grupām ar +/- līdzvērtīgu varu Leto, kā supermūķenes Bene Geserit, gēnu manipulētāji Bene Tleilaxu un jaunu tehnoloģiju izgudrotāji Ix, sūtīja savējos līdzi.

Kaut arī vara nonāca Sionas un golema Duncan Idaho rokās, impērija vairs ne tuvu nav tik vienota, kā tas bija pirms Leto nāves; neatminu pieminam pašreizējo imperatoru. Nestabilitāte un sekojošie bada gadi, cīņa par īpašās garšvielas krājumiem dara savu, un pat pēc 15 gadu simtiem visas pieminētās organizācijs joprojām turpina varas riņķa danci nekad pilnībā neuzticoties viens otram, visu laiku gan pašiem spiegojot, gan pieņemot, ka pārējās puses dara ko līdzīgu. Tomēr šis tas arī ievieš pārmaiņas un, kas gan vēl cits, ja ne ārējs un kopīgs ienaidnieks, varētu pamudināt Geserit māsas un Tleilaxu apvienot spēkus kopīgai cīņai, kuru vēlams pageigt jo ātrāk, jo labāk, jo uzticēšanās ‘’sabiedrotajām’’ ir pavisam niecīga.

Galvenais ienaidnieks un bieds ir Honored Matres, kuras pēc būtības ir Bene Geserit radinieces, vien kuras 1500 gadi un kas viņ’ zin’ kādi Visuma plašumos sastapti mošķi un grūtības ir tā samaitājušas, ka gala rezultātā Geserit varas piekopšanas modelis ir sagrozījies līdz nepazīšanai. Par galveno varas kontroles mehanismu tiek izmantots sekss un, lai iegūt arvien vairāk varas un spēka, neviens un nekas nav svēts. Ja kāds indivīds, ciemats vai pilsēta tam stāv ceļā, tad ne bērni, ne seniori vai kāds cits tiks pažēloti, lai tiktu sasniegts mērķis, un reizēm nav nepieciešams pat kas tāds, un slepkavošana nereti ir arī bezmērķīga un nežēlīga, jo tas ir viņas spēkos un viss.

Lai saglabātu, noturētu to spēka un ietekmes līmeni, kāds ir gan Geserit, gan Tleilaxu, ir nepieciešami gan resursi un zināšanas, gan infrastruktūra. Kā pirmais sulīgais mērķis Honored Matres redzeslaukā ir Geserit mūķenes un viņu rīcībā esošais golems Dankans. Paliek nedaudz skumji un bēdīgi, kā vienam cilvēkam vairāk nekā 5000 gadu garumā neļauj nomirt tā līdz galam, bet tiek atgriezts realitāte atkal un atkal un atkal… Tā it kā nevarētu militāri apmācīt nevienu citu, kā piemers, šajā ziņā izceļas jauns tēls sērijā Miles Teg.

Lielu Heretics of Dune daļu šaubījos, vai līdz grāmatas beigām man maz tā patiks, jo viengabalainu, vienotu sižetu no vāka līdz vākam grūti atrast. Vairāk ir intrigu vērpšana starp visām iesaistītajām varas grupām un ogranizācijām, kā svaru var palīdzēt Herberta rakstīšanas stils, bet gaidot spraiga sižeta ainas būs jāpiedzīvo vilšanās. Varbūt sižeta trūkuma ziņā varētu vilkt paralēles ar Dune Messiah, bet arī ne gluži, jo tajā visas pārdomas ir par un ap vienu indivīdu imperatoru Polu, bet Heretics of Dune gadījuma skatpunkti ir vairāk sadrumstaloti, kas liek drusku vairāk lasītājām piepūlēt sevi.

Un tik (man) garā rakstā nemaz vēl neesmu pieskāries Rakis aka Arrakis planētai, tuksnešiem ūn tajos atdzimušajiem milzu tārpiem, kuri nav vēl atguvuši to stāvokli, kāds bija pirms gandrīz pilnīgas laikapstākļu maiņas uz tuksnešainās planētās, bet tas neliedz viņos mītošajai kripatai no Leto II apziņas radīt jaunu reliģiju un pielūgsmes objektu. Maza meitene vārdā Sheeana (jāvēlk nelielas paralēles no Sionas vārda) ir ieguvusi spējas komunicēt un kontrolēt šos tārpus. Tās nav sarunas garos paplašinātos teikumos un klausība komandām nav bezierunu, bet tas viss priesteriem nav jāzin un tas neliedz meitenei kļūt par svēto, kura spēj sazināties ar viņu divided God Leto.

Frank Herbert – God Emperor of Dune (Dune Chronicles #4)

44439415._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kopš Pola dēls Leto II pārņēma varu un imperatora titulu no tēva ir pagājis neiedomājami ilgs laiks – aptuveni  3 500 gadu. Viena cilvēka ilgtermiņa tik ilgi nekad nestieptos, bet Leto jau labu laiku vairs nav devējams par parastu cilvēku, visu šo gadu laikā viņa ķermeni ir pārveidojis dzīvnieks (sandtrout), kas kā Leto pats ir palicis uz planētas kā relikvija no laikiem, kad visu planētu parklāja vieni vienīgi tuksneši. Garšviela nu ir rets resurss, un kaut arī tādām lielām organizācijām kā Spacing Guild vai Bene Gesserit māsām ir savi krājumi, imperatoram Leto neapšaubāmi pieder monopols, tādējādi tagad garšviela savā veidā ir kļuvusi par visspēcīgāko valūtu.

Tāpat kā tēvam arī Leto piemīt spēja izmantojot garšvielu melange redzēt notikumus tālu uz priekšu, tomēr atšķirībā no Pola Leto šis talants ir gan daudzkārt spēcīgāks, gan Leto pats to pielieto drusku citādāk. Lai nenonāktu vienas vienīgas pareizās dzelzs vīzijas un tādejādi garlaicības grožos, Leto nav ‘’skatījis’’ uz priekšu katru mīļu brīdi, bet gan brīžiem ļaujas pārsteigumiem, kas šīs grāmatas ietvaros par galveno avotu kalpo paša radiniece un paša padomnieka jeb majordomo meita Siona Atreides.

God Emperor of Dune ir pārbagāts ar dialogiem un reizēm monologiem, kuros Leto,varbūt neizteiksies pilnībā skaidri kā uz paplātes, bet tomēr neslēpj savus plānus attiecībā uz Sionu, atklājot, ka katrs viņa majordomo reiz ir bijis dumpiniekos pret viņu. Un to nemaz nebūtu grūti iztēloties, jo, lai nodrošinātu cilvēces izdzīvošanu Visumā un lai tā nenovirzītos no Golden Path, Leto viscaur plašajā impērijai nodrošina visilgāko (stagnācijas) mieru, kādu tā ir piedzīvojusi. Visai pamatoti daudzu acīs tik liels tirāns un despots nav impērijā bijis nekad. Kaut arī pats labprāt izmanto dažādas tehnoloģijas, kuras piedāvā Ix planēta, visacīmredzamāk tas izpaužas karietē, tad tajā pašā laikā uz pārējo impēriju tiek pielietota taktika, ka ‘’populāciju, kas pārvietojas ar kājām, ir vieglāk kontrolēt’’.

Gan pašas grāmatas sākumā, gan vēlāk cilvēki, kuri labprāt redzētu Leto gāztu no troņa, cenšas arī kaut ko darīt lietas labā, cenšoties pastrādāt atentātu, par spīti imperatora spējām saskatīt nākotni. Varētu šķist pašnāvnieciski un bezcerīgi, bet tā nebūt gluži nav, jo ne reizi vien panākumu no sakāves šķir vien kāda nejauša rīcība vai gluži vienkārši, ja imperatoram uzbruktu, piemēram, 150 nevis 50 kaitēkļu, iznākums būtu bijis cits. Tā tikai no malas šķiet, ka imperators ir neievainojams un nenogalināms, ka viņa vara rit gludāk par gludu, kādu iespaidu par to ar nolūku kultivē Leto pats.

Noslēdzoši vēl gribētos pieskarties uzticamā kareivja Duncan Idaho, kuru varējām manīt tāltālajā 3,5 tūkstoš gadu pagātnē. Ja vēl par Leto nebūtu jābrīnās, tad attiecībā uz Dankanu ir cita lieta, līdz brīdim, kad atceras, ka arī otrās grāmatas Dune Messiah ietvaros Dankans jau bija, kas cits, ne cilvēks. Diemžēl Dankanam tā nav paša izvēle ‘’atdzimt’’ vēl un vēl, un atkal kalpot Atreides namam, turklāt par valdnieku un Atreides nama galvu sastopot īpatnējo Leto.

Frank Herbert – Children of Dune (Dune Chronicles #3)

 

44492286

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši aptuveni 9 gadi kopš noslēdzās Dune Messiah notikumi, un pie Impērijas stūres kā valdniece reģente ir Pola māsa Alia, kamēr Pola dēls Leto II un meita Ghanima sasniedz vajadzīgo vecumu, kaut arī ne reizi vien abiem nākas apkārtējiem atgādināt, ka tikai ārēji abi izskatās pēc bērniem, bet patiesībā viņu prāti ir daudzkārt pilnāki ar dažāda veida infromāciju un vecāki nekā jebkuram citam.

Izņēmums vēl vienīgi varētu būt reģente Alia. Gan viņa, gan Leto un Ganima ir dzimuši ar pilnīgi visu iepriekšējo senču atmiņām, kas no malas varētu šķist vienreizēji, bet patiesībā ir tālu no tā, un uz attiecīgās personas katru brīdi gulstas liels spiediens no prātā esošajām personām/‘’balsim’’, kuras labprāt vēlreiz izbaudīt dzīvajo pasauli. Dune sērija šādas personas apdēvētas ar pre-born terminu, bet vienlaikus arī jāatceras, ka ikdienas pieredze un atmiņas nestrādā līdzīgi diktafonam un nav saistītas ar ģenētisko informāciju, kas tiek pārmantota.

Tieši šo baiļu dēļ Pola māte Lady Jessica atgriežas no pašizvēlētas trimdas, lai gan personīgi, gan arī Sisterhood organizācijas uzdevumā izvērtētu vai ne viņas meita Alia, nedz mazbērni nav kļuvuši par upuriem jeb par Abomination zem šī sloga. Atliek vienīgi censties izprast un saskatīt, vai persona, kura līdz šim bijusi kontrolē pār sevi, nesāk pēkšņi atgādināt pilnībā kādu citu (atšķirībā no vienkāršas atmiņu ‘’konsultācijas’’), kas papildina jau tā saspringto politisko gaisotni.

Paralēli šim galvenajam sižetam, tiek risināta klimatisko pārmaiņu tematika (pirmizdota 1976.gadā) vien ar atšķirību, ka šajā sērijā notikumu noris uz galvenokārt tuksnešainas planētas, kur klimata pārmaiņas nozīmētu pakāpenisku augu un citas ar to saistītas dzīvās dabas ieviešanos. Bez sprediķainas gaisotnes tiek aprakstītas dažādās reakcijas, arī no primitīvo tuksneša iemītnieku Fremen puses, kur uzskatāmi var sākt novērot pieaugošo bezrūpību attiecībā uz ūdens resursa tautība, kas līdz tam bijis kaut kas neiedomājās, kad katra lāse varētu būt dzīvības cenā.

Jūtama prozas kvalitāte, kuras iespaidā reizēm tās aprakstošie notikumi brīžiem pat ieņem otrā plāna lomu.

Frank Herbert – Dune Messiah (Dune Chronicles #2)

44492285._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis vairāk nekā krietns laiciņš kopš noklausījos pirmo Dune sērijas grāmatu, vēl pašos bloga pirmsākumos. Tagad varu varbūt secināt, ka Dune sērija varētu būt no tām sērijām, kura nav gluži piemērota audio grāmatai vai vismaz ne tad, ja grāmatas tiek lasītas pirmoreiz. Papildus noilgumam pēc pirmās noklausīšanās, sēriju atsākt lasīt pamudināja dažu BookTube kanālu uzsāktais readalong, kuros līdz gada beigām katru mēnesi viņi apsriedīs katru Frank Herbert sarakstīto Dune grāmatu.

Lielos vilcienos atmiņā šis tas bija palicis, bet laikam neesmu tik kaislīgs fans jau no sērijas sākuma vai kā citādāk, bet gan pirmo aptuveni 80lpp garumā, gan atlikušajās nesaskatīju neko tik kliedzoši sliktu, lai noliktu to gar zemi salīdzinoši ar pirmo, kopš kuras notikumiem pagājuši jau vairāk nekā 10gadi. To laikā ne tikai pats Pols ir paspējis ieraudzīt skaudro realitāti no saviem varas augstumiem, bet lielākā daļa nu jau viņa pārvaldītās impērijas pavalstnieku atmiņās iepriekšējais imperators salīdzinoši kļūst ar dienu jo labāks. Tomēr pats Pols nenoliedz stingrās varas nepieciešamību, lai saturētu impēriju kopumā, ko nevēlas upurēt tikai tādēļ, lai kaut kādas tālākas planētas iemītnieki viņu ‘’mīlētu’’. Pols ir jauns valdnieks, kurš gadus vēlāk saskaras ar sevis iedvesmoto realitāti, kas diemžēl ir tālu no iedomātās varas pārņemšanas dienā.

Kā par nozīmīgu sižetu varētu devēt konspirāciju starp vairākām augsti stāvošām personām, lai vēlāk realizētu imperatora atentātu. Šī mērķa piepildīšanas nolūkos  Polam tiek uzdāvināts ‘’golems’’ viņa tuva drauga un mentora Duncan Idaho veidolā. Pēc vairākos diskusiju video izskanējušā spriežot Dankana golems nebūs pirmā ‘’dāvana’’, kuru tās saņēmējām jāuzmana ar izteikti vērīgu aci, kad tās patiesais mērķis ir kaitēt dāvanas saņēmējam. Paralēli pieaug drāma par vēl neesošu Pola mantinieku starp oficiālo Pola sievu Irulan(reizē arī zināmu iemeslu dēļ bijušo iepriekšējā imperatoru sievu) un Pola fremen (tuksneša planētas pamatiedzīvotāji) dzīvesbiedri Chani.

Nevarētu teikt, ka Dune Messiah plīstu pa visām vīlēm no spraiga sižeta ainām, bet notikumi tajā ir klusāki un lēnāka tempa, bet obligāti ne mazāk spēcīgi. Interesants ir arī veids, kā autors spēj noturēt interesi par tēliem un notiekošo, kad to spēcīgākajiem tēliem piemīt spēja paredzēt nākotni.

Frank Herbert – Dune (Dune Chronicles #1)(audiobook)

234225

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Set in the far future amidst a sprawling feudal interstellar empire where planetary dynasties are controlled by noble houses that owe an allegiance to the imperial House Corrino, Dune tells the story of young Paul Atreides (the heir apparent to Duke Leto Atreides and heir of House Atreides) as he and his family accept control of the desert planet Arrakis, the only source of the ‘spice’ melange, the most important and valuable substance in the cosmos. The story explores the complex, multi-layered interactions of politics, religion, ecology, technology, and human emotion as the forces of the empire confront each other for control of Arrakis.

Published in 1965, it won the Hugo Award in 1966 and the inaugural Nebula Award for Best Novel. Dune is frequently cited as the world’s best-selling sf novel.

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no torenta. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 2.75/5

Mana recenzija/My review

Dune ir gan politiska, gan filozofiska zinātniskā fantastika. Tas pamatā ir jaunā Pola skatpunkta, kuram, pēc vardarbīgās tēva nāves, jāieņem viņa tituls un jāmēģina to pienācīgi izpildīt.

Darbība galvenokārt skar tuksneša planētu Arrakis. Ūdens ir tik lielā vērtē, ka pat no miruša cilvēka tas tiek izspiests un izmantots. Varētu jautāt, kāpēc tad kāds tur vispār grib dzīvot, bet tieši Arrakis planēta dod ļoti vērtīgu garšvielu. Pola pozīciju un viņa pārstāvēto namu apraud daudzi citi, kuri vēlētos rīkoties pa savam un iegūt no tā bagātību. Kā pirmo obligāti būtu jāmin pats imperators.

Lai cik pārsteidzoši tas varētu šķist Arrakis planētai ir savi pamatiedzīvotāji (Fremen), kā arī milzīgi, pazemē mītoši tārpi; to apraksts atgādināja vienu daudzsēriju filmu, kurai nekādīgi nevaru atcerēties nosaukumu(s). Lielākā daļa pamatiedzīvotājus uzskata par prastiem un atpalikušiem mežoņiem, bet Pols saprot, ka patiesība ir pavisam atšķirīga, jo, ja citi pamatoti baidās no tārpiem, viņi apguvuši prasmi ar tiem jāt.

Vēl ārkārtīgi neparasts tēls ir Alia, vien dažus gadus veca meitene, bet ar tādām pārdabiskām spējām, ka pat varenākajiem kārtīgi jāpiedomā, vai ir vērts radīt sev nevajadzīgas problēmas. Savas lietas bīda arī Pola mātei Džesikai.

Iespējams, priekš manis drusku par kompleksu, īsti nepārliecināja un nepiesaistīja.

                                                                                                                                                

Dune is both a political and philosophical sci-fi. Its main POV is from Paul who after violent death of his father’s death has to fill his shoes as the new Duke.

Action mainly is on desert planet Arrakis. Water there so hugely valuable that they even squeeze it out of dead bodies. You might wonder who would want to live there then, but Arrakis is the place that produces a very profitable spice. Paul doesn’t have time to practice to be a Duke as there are many that threatens his position and would like to have their way and that they could make the profit. The first in the line is Emperor himself.

As surprisingly it might be considering the harsh environment Arrakis has its own natives – Fremen; also giant sandworms. Most of people think about Fremen as wild and uncivilized savages, but Paul realizes that the truth is far from that. Because if everyone else are justifiably afraid from sandworms than they have learned how to ride them.

Another peculiar character is Alia, just few years old but with such supernatural powers that even the mightiest should think twice before challenging her. Paul’s mother Jessica also is an active player and has her saying.

Maybe a bit too complex for me, wasn’t that exciting.