James Grady – Mad Dogs

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Forge

Manas pārdomas

Kad slepenā CIA trakonamā tiek nogalināts psihoterapeits, bet pieci ieslodzītie labi apzinās, ka neviens no viņiem to nav pastrādājis, ir vien divas rīcības izvēles. Vai nu palikt un visticamākajā kārtā uzņemties vainu par pastrādāto, kas zina, kādu sodu viņiiem izdomātu, vai arī bēgt un censties pašiem noskaidrot patiesību. Tā aizsākas piecu ne līdz galam realitātē eksistējošu personāžu piedzīvojums Mad Dogs grāmatas ietvaros.

Kompāniju sastāda Russell, Zane, Eric, Haley un grupas līderis Viktors. Katram ir savs stāsts un iemesls, kas licis zaudēt saprātu un nonākt situācijā, kurā vajadzīga 24/7 aprūpe un zāļu kokteilis, kurus nevar izlaist brīvē, lai gadījumā viņi neizpaustu kādu valsts noslēpumu. Starp tagadnes ainām un grupas cīņu pret laiku, lai noskaidrotu, kas īsti noticis, jo zāļu pieejamība neeksistē un pienāks brīdis, kad neviens no piecinieka nespēs sevi pat nedaudz kontrolēt un saprast realitāti, katram tiek dots savs stāsta fragments, kas parāda katalizatora epizodi un misiju, kas kalpojis par iemeslu veselā saprāta zaudēšanai. Dažam tas ir noticis salīdzinoši nesen šajā gadsimtā, dažam drusku pasenāk Vjetnamas kara ietvaros. Viens ir bijis ilgstošs aģents slepenajā pasaulē, bet cits vairāk bijis vien kā bandinieks, kas iegrūsts nelegālajā ļaundaru pasaulē, lai iegūtu aģentūrai noderīgu informāciju, bet kā personība tai nav interesējusi, bet psiholoģiskā trauma likusi nonāk speciālā slimnīcā.

Stāsta manieres izklāsts varbūt pavisam loģiski diezgan bieži ir haotisks un nedaudz nesakarīgs, ko varētu arī sagaidīt un saprast, ja notikumi tiek izklāstīti no galvenā varoņa Viktora puses, kurš, kā jau minēts, ir viens no ‘’trakajiem’’. Diemžēl autoram neizdodas pārliecinoši ieviest dramatisma momentu, saprotami ar grāmatas pirmajām nodaļām likt saprast, kāpēc šī viena psihoterapeita slepkavība būtu tik svarīga, lai riskētu par grēkāžiem pataisīt piecus trakos, nevis atrastu vieglāku un drošāku risinājumu slepkavībai citos apstākļos un lokācijā.

Nebūt nevar teikt, ka Mad Dogs būtu galīgi nelasāma vai citādi neinteresanta, bet tās īpatnējībai ir jāsagatavojas. Labi saskatāma ir autora ideja par slepkavības norises vietu un pirmajiem aizdomās turamajiem, bet tālakais izpildījums liek vēlēties, ko drusku vairāk. Ir viegli iztēloties, ka izcelsme grāmatai bijusi labā īsajā stāstā (vien minu, neesmu meklējis, vai tā ir).

Bob Mayer – Bodyguard of Lies (The Cellar #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Forge

Manas pārdomas

Kad izbijušu slepena biroja/organizācijas Cellar operatīvo darbinieku Gant mūžībā aizsauc zaudēta cīņa ar vēzi, viņš sūta dzīvesbiedri Neeley sava veida bagātību medībās, lai beigās visu kopā savācot, mutvārdu vienošanās starp Cellar un viņu turpinātu attiekties un aizsargāt arī viņu. Tomēr ne visi ir tk mierīgi un saprotoši, un labprātāk redzētu lieki pasaulē kaut kaur noslēptos kritiski bīstamos pierādījumus esam iznīcinātus. Īpaši, ja runa vēl iet par ambiciozu politiķa karjeru.

Ganta nāve ievieš galvu reibinošas izmaiņas ne tikai Nīlijas dzīvē. Ja vēl Nīlija, pēdējos desmit gadus dzīvojot kopā ar Gantu, ir varējusi apgūt Ganta sniegtās profesionālās iemaņas, tad to nebūt nevarētu teikt par Hannu, kuras mājsaimnieces dzīve apgriežas kājām gaisā, pēc tam kad vienā jaukā rītā vīrs dodas uz golfa laukumu un vairs neatgriežas. Cik ticama vēlāk ir viņas pārvēršanās no psiholoģisha grausta ar alkohola problēmām par tādu, kura spēj tikt galā ar gadiem ilgi trenētiem pretiniekiem atkal un atkal (kas attiektos arī uz jauno draudzeni Nīliju) vai, piemēram, pirmo reizi slēpojot izskatīties kā profesionālei vai bez dižas pieredzes spēt uzrābties stāvā klintī, jau ir cita runa.

No Bodyguard of Lies nevajadzētu sagaidīt neko vairāk, kā no vienkārša ierindas spriedzes trillera. Vēl jo vairāk gribētos piebilst, ka nebeidzamie labvēlīgie notikumu pavērsienu un šķietami nebeidzamā profesionālā nekompetence no pretinieku puses vairāk velk uz grāmatu, kas izteikti ir mērķējusi kļūt par filmu.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kam daļēji varu piekrist. 😊

William Martin – Annapolis

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Forge

Manas pārdomas

Virspusēji skatoties, Annapolis varētu kategorizēt kā vienas dzimtas stāstu no ASV revolūcijas un neatkarības iegūšanas no britu imperiālās varas līdz mūsdienām (grāmatas izdošanas gads -1996). Bet, ja pēc romāna izlasīšanas, diži vairāk nav sanācis saskatīt, tad šis tas būs ticis palaists garām.

Caur Stafford dzimtas pārstāvju acīm Annapolis pie reizes arī atklāj grandiozāku stāstu par Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas lielā mērā ir iespējams, jo Stafordu dzimta jau no valsts pirmajiem soļiem ir bijusi cieši saistīta ar tās jūras kara floti kopš tās, tā teikt, bērnu dienām, kad katra niecīgākā uzvara un pretinieka kuģa nogremdēšana tika slavēta ne tikai presē, garantējot attiecīgā kuģa jūrniekiem varoņa slavu. William Martin lieliski padodas aprakstīt grūtības un skarbos apstākļus vienlīdz kā uz 18.gadsimta buriniekiem ar lielgabaliem, tā uz jaunākajiem karakuģiem un zemūdenēm. Tas sanāk pat tik saistoši, ka pie iespējas neatteiktos izlasīt kādu non-fiction žanra grāmatu par attiecīgo tematu, un tai skaitā daudzajiem +/- mazāk zināmajiem militārajiem konfliktiem laikā starp revolūciju un pilsoņu karu starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Diemžēl sev vēl 2017.gadā jāuzdod jautājums, kādēļ vēl pēc vairāk kā 150 gadiem personas pirmām kārtām neiekrīt ‘’cilvēka’’ kategorijā un tikai tad kādā citā.

Ja vēl tas nav noprotams, tad pateikšu priekšā, ka Stafordi karjeru ziņā vairums ir kāpuši diezgan augstu, spēlējuši nozīmīgas lomas un pieliekuši savu roku gan tajā kas notika, gan kas varēja notikt. Bet, lai to varētu paveikt, romāna darbībā līdzās izdomātiem tēliem, ir jāiesaista arīdzan reāli vēsturiski darbojušās personās kā Džordžs Vašingtons, Tomass Džefersons un Ābrahams Linkolns. Pat ja arī kaut kas no piedomātā pārāk neatbilst tam, kā kāds no viņiem varētu būt rīkojies, tas ir piedodams un cerams nesabojā lasītprieku tiem, kuri lieliski pārzina attiecīgo vēstures sadaļu.

Un tā šajā rakstā, kaut arī grāmatā tas ir fragmentāri, esam nonākuši līdz ‘’tagadnei’’ un līdz Džekam Stafordam, ģimenes melnajai avij, kuram ir bijusi tā drosme peldēt pret ierastās karjeras straumi un kļūt par žurnālistu/skabargu pakaļā ar pārāk daudz nepatīkamiem un/vai nevēlamiem jautājumiem ne vien par ar valsts noslēpumu saistītām lietām, bet arī ģimenei sāpīgākām tēmām, kas radījis ne vienu vien plaisu radu attiecībās, to starpā Džeka jaunākais projekts dzimtas vēstures apkopojums daiļliteratūras romāna formā. Nedaudz citādāka situācija ir ar Sjūzenu Braunu, kurai PBS studija ir devusi iespēju uzņemt dokumentālo filmu par savu radu saimi.

Kā jau tas pienāks jebkuram cienīgām stāstām par lielām ģimenēm, īpaši ASV, tad neiztikt bez divu ģimeņu sāncensības un naidīgumam vienam pret otru paaudžu garumā. Varbūt nav tik grandiozi kā, piemēram, starp Hatfield un McCoy dzimtām, bet tik un tā tikpat interesanti! :)