Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12) (Audio book)

5957702

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

206 Bones¸12.grāmata Temperance Brennan sērijā, iesākas ar galvenajai varonei antropoloģei Temperansai Brenanai pamostoties kaut kur tumšā, šaurā un aukstā vietā. Brenanai ir sasietas rokas, viņai ir grūtības atcerēties gan to, kurš viņu sagūstījis vai kā viņa tur aizgādāta, gan pēdējo lietu, pie kuras viņa strādā un varbūt ir saistīta ar pašreizējo situāciju. Vai Brenana ir atstāta aizmirstībai un nāvei no slāpēm un bada?

Visai saprotami, ka Brenana krīt panikā, tomēr bija neliela vilšanās, ka ar racionālo un loģisko Temperansu Brenanu tas notiek tik ātri. Īpaši, kad atmiņā vēl ir Florence Deina no Lisa Gardner grāmatas Find Her.

Tālāk lielāko daļu grāmatas aizņem atmiņu uzplaiksnījumi no attiecīgās izmeklēšanas ar Brenanas pašreizējo ‘’tagadnes’’ kondīciju. Liels mīnus audiogrāmatai, ka viss tika nolasīts vienā blāķī bez ‘’šī ir tā un tā nodaļa’’ vai kā citādi, kur nu vēl izteiktāk jūtamas pārejas no viena laika uz otru un atpakaļ.

Kopā ar vienubrīd ļoti tuvu draugu, bet tagad strikti tikai kā kolēģi detektīvu Endrū Raienu Temperansa pavada veca gadagājuma kundzes mirstīgās atliekas uz Čikāgu, un par šoku Brenanai viņa tiek apsūdzēta apzināti kļūdainā skeleta analīzē un nepatiesas informācijas sniegšanā. Kaut arī atspēkot kaut ko tik absurdu prasa vairāk nervu nekā piepūles, tomēr Brenana nespēj tā vienkārši ar vieglu roku laist garām faktu, ka viņu kāds speciāli mēģināja iegāzt.

Bet labākais, ka šāda sabotāža turpina atkārtoties arī aktuālajā izmeklēšanā, kas var būt un var nebūt saistītas, bet noteikti ir attiecināma uz grāmatas nosaukumu 206 Bones – kaulu skaits vidēji katram cilvēkam. Brenana ir 100% centīgi pārliecināta, ka tieši tik arī viņa kopā ar kolēģiem ir ieguvusi no pēdējās nozieguma vietas (arī kundze gados). Tādēļ tas ir vēl viens satricinājums līdz šim ložu drošajā Brenanas pārliecībā par savu darbu. Gan lasītājs, gan Brenanas priekšnieki sāk jautāt, vai ir kas tāds, kas novērš Brenanas uzmanību un neļauj pilnībā koncentrēties. Varbūt tās ir potenciāli jaunas un šķietami veiksmīgas patoloģes/antropoloģes un daudzu citu talantu apveltītas kolēģes uzrašanās.

Iespējams, lai kā to negribētos pie vēl joprojām ir attiecības ar Raienu, kurš negaidīt visai ātri atrod kopēju valodu ar Brenanas bijušā vīra ģimeni ar latvisku izcelsmi. Visai amizanti klausīties, kā bez locījumiem ne reizi vien tiek atkārtoti vārdi, kā ‘’vecamamma’’ vai ‘’Cukuru kundze’’, kaut arī pietiktu vien ar dažām reizēm.

Lai gan šī grāmata 206 Bones bija pietiekoši laba un interesanta, lai to varētu izbaudīt un nekaitinātu +/- katra galvenās varones rīcība, pēdējais laiks saprast, ka vismaz šī Keitijas Reihsas sērija diezin vai spēs vēl pacelties tādos augstumos, ka varētu lēkāt aiz sajūsmas, bet nevar arī teikt, ka visas pēc kārtas būtu metamas pār vienu kārti. Iespējams kādu par pretējo pārliecinās šis video. :)

Jim Butcher – Changes (The Dresden Files #12) (Audio book)

6585201

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Divpadsmitā The Dresden Files sērijas grāmata Changes burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš vērienīgas pārmaiņas un Džims Bučers neskopojas jau no paša sākuma. Harija dzīvē ar blīkšķi atgriežas viņa šīs sērijas pirmā lielā mīlestība Sjūzena Rodrigeza. Dažs labs tieši Sjūzenu varētu vainot pie kara aizsākšanas starp vampīriem (galvenokārt ar Sarkano galmu) un burvjiem. Par ‘’prieku’’ Harijam Sjūzenai arī šajā vizītē viņai līdzi ir Martins, kurš nekautrējas uzspēlēt arī pats drusku uz Harija greizsirdības notīm. Martins ir Sjūzenas pārinieks no Fellowship of Saint Giles biedrības, kura apvieno ar ‘’vampīrismu’’ inficētos, bet ne līdz galam pārvērtušos.

Sjūzenas negaidītās uzrašanās iemesls nav parasta vēlme apsveicināties, bet gan, lai pavēstītu, ka viņiem abiem ir kopīga astoņgadīga meita Megija. Šis fakts vien jau satricina Harija ikdienu, bet pasaulei tā vien šķiet pazūd stabils pamats, kad Sjūzena atklāj, ka Megija ir nolaupīta un atrodas Sarkanā galma gūstā. Kaut arī Harijs nespētu piedot tik nozīmīga fakta noklusēšanu, viņš neļauj aizvainojumam stāties ceļā, lai palīdzētu izmisumā kritušai sievietei, kur nu vēl, ja runa ir par paša meitu. Harijs diemžēl arī apzinās, ka savu ienaidnieku dēļ iesaistīšanās Megijas audzināšanā būtu pārlieku bīstamā, pat zināt par viņas atrašanās vietu varētu būt pārāk liels risks.

Harijs ir labi pazīstams ar uguns maģijas pielietošanu un +/- regulāru tīši vai netīši kādas ēkas nosvilināšanu. Šoreiz uguns tiek pavērst arī pret Hariju pašu. Šo ierindotu kā otru no lielajām pārmaiņām, kad vispirms Harijs C4 sprāgstvielas eksplozijā zaudē īrētās privātdetektīva telpas, bet vēlāk kāds ļaunprātīgi izraisa ugunsgrēku viņa dzīvoklī. Par laimi ne vienā no gadījumiem nav letāla gadījuma, bet kopā ar Hariju pasmieties, kad viņš uzzina jauno ēkas īpašnieku un viņa īres maksājumu saņēmēju identitāti.

Un, kā trešo vērā ņemamo pārmaiņu, būtu jāpiemin cena, kādu Harijam nākas samaksāt, lai viņam būtu kaut niecīgākā iespēja uz veiksmīgu iznākumu. Izvēles iespējas nav diez ko iepriecinošas – kritušu eņģeļa monētas, kļūšana par jauno Ziemas feju bruņinieku vai vēl kas cits, ir vien izšķiršanās par mazāko ļaunumu. Tomēr meitas dzīvības vārdā neviena cena Harija nevar būt par augstu prasīta.

Uzdevums nav viegls, pat varētu domāt bezcerīgs, ņemot vērā spēku samērus, un (nekāds pārsteigums nav burvju Baltās padomes atteikšanos palīdzēt… ), bet Harijs kārtējo reizi var būt pateicīgs par grūtā brīdī līdzās esošajiem draugiem un sabiedrotajiem! Piebildīšu vien vēl to, ka autors noslēdz grāmatu uz vienreizēja klifhengera, kas būtu bijis arī saprotams un cienīgs sērijas noslēgums, ja tāda būtu bijusi izvēle.

Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)

92062

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Tagad, kad Sapnis ir atguvis gan spēku, gan sapņu smilšu maisiņu un ķiveri, ir pienācis laiks atjaunot zināmu kārtību savos pārvaldījumos un saukt pie atbildības tos padotos, kuri viņa prombūtnes laikā izdomājuši uzsākt neatļautu pašdarbību!

Diviem no tiem (Brute un Glob) ienāca prātā ģeniālākā doma, ja jau nekur nav atrodams oriģinālais Sapnis, tad kādēļ gan lai viņi paši nemēģinātu no parasta mirstīgi izveidot paši savējo, pat nepievērsdami ne mazāko uzmanību, kādas sekas viņu darbības uz cilvēka psihi varētu izraisīt. Nedz Brute, nedz Glob neizceļas ar dižām prāta spējām, viņi drīzāk šķiet būtu piemēroti fiziskam muskuļu darbam vai konfrontācijai, bet ne kā nevainojamu plānu īstenotāji.

Daudz drūmāka situācija ir ar tipu vārdā The Corinthian, kuram viena no atbildībām sapņu pasaulē bija murgi un slikti sapņi kā tādi. Aiz neko darīt reālajā pasaulē korintietis ne gluži personīgi iedvesmojis, bet pavisam noteikti devis grūdienu diezgan plašam pulkam cilvēku pievērstiem viņu iekšējai ļaunajai pusei un kļūt par sērijveida slepkavām, kuras visai savādā nodaļā ir sapulcējušās uz izglītojošu konferenci un domu apmaiņu.

Tomēr interesantākā stāsta līnijā un reizē ikvienam uz planētas Zeme bīstamākais gadījums, ja to neviens neiegrožos, saistīts ar jaunieti Rose Walker. Ik pa laikam pasaulē dzimst persona, kura kļūst par sapņu virpuli (dream vortex), bet to kā un kādēļ tas notiek, pat Sapnis līdz galam nav izpratis, bet par vienu lietu šaubu nav ne mazāko, ja mēs gribam piedzīvot rītdienu, sapņu virpulis ir jāiznīdē par katru cenu, neskatoties uz to, ka attiecīgais cilvēks pie tā nav vainīgs. Nozīmīga loma šajā visā ir arī Rozes vecmāmiņai Unity Kinkaid, kura bija viena no tiem nelaimīgajiem, kuru Sapņa prombūtnē skāra miega traucējumi (dream sickness), kas netraucēja palikt stāvoklī vai vēlāk dzemdībās…

Otrais krājuma pluss, kad lasītājs ir ticis iepazīstināts ar The Sandman pasauli pirmajā krājumā, var vairāk pievērstiem sižetam, bet ir vēl kur pielikt, un, ja var ticēt Patrikam Rotfusam viņa Goodreads ierakstā, tad labākais vēl ir tikai priekšā. :)

Andy McNab – Crisis Four (Nick Stone #2)

601631

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House

Manas pārdomas

Gads, kuru Kellija ir pavadījusi Nika aizgādībā pēc visas tuvākās ģimenes zaudējuma un vēl jezgas pēc tam, nav bijis viegls. Vēl jo vairāk bērnam Kellijas vecumā. Abu brīvdienas kopā ar Nika kolēģi Džošu un viņa bērniem un prieku no Kellijas sejas nodzēš viens vienīgs telefona zvans, kas nosūta Niku jaunā uzdevumā, atrast potenciāli radikalizējušos aģenti Sāru.

Varētu šķist, kas gan tur tik sarežģīts un trauksmains, lai varētu sanākt grāmata virs 500 lapaspusēm, bet, protams, nekas nenotiek kā plānots un ne vienmēr varoņi pieņemt tos prātīgākos lēmumus, kuri varētu saīsināt grāmatas garumu. Kaut arī Sāra Nikam nav nekāda tuvā paziņa, arī pilnīga svešiniece viņa nav. Gandrīz pirms trim gadiem Niks un Sāra bija iesaistīti misijā Sīrijas teritorijā, kuras laikā abiem nācās tēlot pāri, bet atšķirībā no Sāras uz misijas beigām Nikam tik ļoti vairs nevajadzēja tēlot. Šāda veida jūtas, lai cik dziļi tās Nikam šķistu atrodamies, nevar nākt par labu darbā nepieciešamajām spriestspējām un lēmumu pieņemšanai, kad uzdevums kļūst daudzkārt nopietnāks par personas atrašanu. Vai Niks spēj palikt objektīvs, profesionāls un paklausīt dotajām pavēlēm, labi zinot, ka augstākstāvošajiem ir pieejams vairāk informācijas par kopējo bildi, pat ja tevi kaitina, ka no tevis sagaidītais rezultāts bieži tiek pateikts aplinkus? Vai tomēr pagātne un jūtas būs faktors, labi apzinoties, kur līdzīga uzticēšanās noveda viņu sērijas pirmajā grāmatā Remote Control?* Domājams atbildēt nav nepieciešams. :D

Interesants fakts. Crisis Four tika izdota vien nedēļu pirms traģiskajiem 11.septembra notikumiem, kādēļ ne mazāk interesanta ir sakritība, kuru tā nejauši nevar paredzēt, ka grāmatā darbojošos teroristu finansētājs un iedvesmotājs ir Osama bin Ladens.

Labs trilleris un izklaides literatūra, bet ne vairāk, tomēr nedrīkst nepieminēt, ka autors prasmīgi pielieto savas militārās zināšanas, un fragmenti ar detaļām par ieročiem, taktikām u.c. nekļūst tādēļ garlaicīgas, lai gribētos izlaist.

********Apzināto maitekļu zona********

*Jāsāk brīnīties, ka Nikam Stounam sanākusi tik gara sērija un darba devēji uztic tik svarīgas misijas.

Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)

298317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

 

Manas pārdomas

Ja tu esi slepenas biedrības līderis, kāds plāns gan varētu būt varētu būt ģeniālāks un ambiciozāks par pašas Nāves sagūstīšanu un pakļaušanu savām vēlmēm un iegribām. Tikmēr visur citur plašajā pasaulē Sapņa nozušanas laikā vairs nav, kas pilda viņa pienākumus, tādejādi krasi pieaug ar miega traucējumiem sirgstošo skaits. Tikai nelaime priekš slepenās sabiedrības slēpjas tajā, ka nākas nogaidīt apaļus 70 gadus, lai nejaušības dēļ tiktu pārrauta ieslodzījuma burvestība un minētā līdera dēls uzzinātu, ka viss bijis velti, jo Nāves vietā kļūdainas izsaukšanas burvestības dēļ viņi notvēra Nāves jaunāko brāli Sapni, pēc kura vārdiem viņiem ir pat ļoti paveicies, ka pieļāvuši tādu kļūmi.

Kā vienmēr, kad runa ir par Nāves un miršanas fakta neizbēgamības padarīšanu par ko neeksistējušu, gribas piebilst, ka vienlaicīgi tas pats būtu jādara ar tādu sīkumu kā vairošanās, par cik Zeme un tās resursi nav bezizmēra. Tas nereti paliek nepieminēts, kā tas ir arī šajā gadījuma. Tas nav nekāds dižais mīnuss, bet tomēr.

Krājuma interesantākā daļa sākas ar otro komiksu Imperfect Hosts, kad Sapnis ir atguvis brīvību, bet ne to spēku, kāds bija pirms tam. Tas lielā mērā tādēļ, ka viņam tika atņemti un vēlāk aizmainīti tālāk trīs vērtīgi un darba pienākumu pildīšanai nepieciešami priekšmeti – (sapņu) smilšu maisiņš, ķivere un amulets. Tikpat interesanti, ja ne vēl vairāk, ir personāži un lokācijas, kuras Sapnim jāapmeklē, lai atgūtu šos priekšmetus un savu varenību. Par sevi vēlreiz atgādina Džons Konstantīns, tad varam paviesoties ellē un pie Lucifera kopā ar vēl diviem tās pārvaldniekiem, bet pati saistošākā ir Sapņa spēkošanās ar parastu un tajā pašā laikā traku (izbēdzis no trako nama) mirstīgo.

Ja pavisam īsi par ilustrāciju un stāsta manieres stilu, tad zināmā mērā šis tas atgādināja Hellblazer sēriju. Iespējams, tas tādēļ, ka tā lasīta tik nesen, varbūt vienkārši izdošanas laika dēļ, bet arī visos mazajos sīkumos vismaz The Sandman pirmais krājums ir par kripatu labāks.

Jim Butcher – Turn Coat (The Dresden Files #11) (Audio book)

3475161

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Vai tu palīdzētu kādam, kurš tevi ir apšaubījis un centies atraust kaut niecīgāko iemeslu, lai burtiski nocirstu tev galvu vienas vienīgas kļūdas dēļ jaunībā, kaut arī pašaizsardzības nolūkos? Vai tomēr aizcirstu durvis tādai personai un ietu atpakaļ gulēt? Tādu izvēli nākas pieņemt Harijam Drezdenam, kad ar neatlaidīgiem klauvējieniem un galvassāpēm viņš tiek pamodināts un jau no paša rīta nostādīts tādu pasaulīgu problēmu priekšā.

Šī konkrētā persona ir Donalds Morgans, Baltās padomes līdera burvja Merlina (ne tas no Artūra laikiem) tuvs padomnieks. Morgans tiek apsūdzēts cita burvja slepkavībā un Baltās padomes nodevībā, zinot kā darbojas taisnīguma piespriešana (arīdzan kā pats pagātnē ir rīkojies), viņš apzinās, ka vienīgā cerība, lai pierādītu nevainību un pie reizes paliktu dzīvam, ir bēgt. Un kur vēl labāk, ja ne meklēt palīdzību pie Harija Drezdena; ne viens uzreiz par to neiedomātos! Burvju pasaulē tas nav nekāds noslēpums, ka starp abiem pastāv visai naidīgas attiecības.

Tāpēc vēl jo vairāk kā Džona Markoni gadījumā un sērijas iepriekšējā grāmatā (šeit) būtu saprotams, ja Harijs atteiktos palīdzēt. Tomēr vienu Harijs gadu gaitā par Morganu ir sapratis, lai cik liela skabarga pakaļā Morgans nebūtu, viņš drīzāk nocirstu sev kādu no ekstremitātēm, nekā apzināti kaitētu Baltajai padomei. Tieši tādēļ Harijs notic viņa notikumu versijai, ka kāds cits, visticamāk no Melnās padomes, mēģina novelt vainu uz viņu. Vēl labāks ir iemesls, ka Harijs saprot, ka par nākamo grēkāzi var kļūt viņš pats.

Arī sekundārā sižeta līnija bija ne mazāk interesanta, kad Hariju par savu nākamo maltīti izvēlas sens indiāņu izcelsmes gars (Skin-walker) jeb naagloshi. Lai palielinātu savu jau tā no dieviem daudz neatpaliekošo spēku, šī radījums savā uzturā lieto dažnedažādas maģiskās būtnes, tai skaitā burvjus. Kaut arī naagloshi parādās vien pāris epizodēs, nešaubos, ka viņa un Harija sadursmju sekas tālāk sērijā varēs just vienlīdz stipri, kā patiesās slepkavas un nodevēja atmaskošana. Tomēr kā vienā, tā arī otrā ganījumā ģimenes un draudzības saišu spēks tiek pārbaudīts līdz galējam maksimumam!

Frederick Forsyth – The Veteran

6975359

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Piecu ’’ īso’’ stāstu kolekcija, kurus drīzāk varētu kvalificēties uz noveļu statusu, jo arī divu īsāko stāstu apjoms nav nekāds mazais – attiecīgi 34 un 36 lapaspuses. Patīkami pārsteidza katrs no savā starpā visai atšķirīgajiem stāstiem gan ar izraisītajām emocijām lasīšanas brīdi, gan pievērsto uzmanību dažādām detaļām un reizēm negaidītajiem pavērsieniem.

The Veteran – Pavecāka kunga dzīve priekšlaicīgi tiek pārtraukta, kad pēc kapsētas apciemojuma ceļā uz autobusa pieturu viņu uz ielas aptur divi jauni vīrieši, bet tā vietā, lai vienkārši atdotu maku un pulksteni, pretojas un par to tiek tik smagi piekauts, ka komas stāvoklī nokļūst slimnīcā, bet diemžēl neizdzīvo. Lielisks policijas un tiesu sistēmas procedūras kriminālstāsts, kur viss nenotiek tiek ātri un raiti, kā dažs labs seriāls liktu domāt. Parāda vienlīdz labi tiesu sistēmas vājajām pusēm, ka pietiek ar prasmīgu advokātu, lai pat slepkavas tehnisku iemeslu dēļ varētu izvairīties no apsūdzības, kā arī tomēr dod noslēgumā gandarījuma sajūtu, ka pasaulē tomēr vēl ir zināms taisnīgums.

The Art of the Matter – aktieris Trumpington Gore, kurš ir pabijis vairāk 100 filmās kopā ar lielajām zvaigznēm, bet nekas vairāk par dažu sekunžu/frāžu lomām nav sanācis, cerībā kaut ko saņemt, lai varētu apmaksāt rēķinus, uz mākslas galeriju aiznes gleznu. Nelaime tajā, ka Trumpingtons nezin gandrīz neko par gleznas izcelsmi vai tās autoru, turklāt glezna gadu gaitā tik ļoti novārtīta ar cigarešu dūmiem u.c., ka grūti pat saskatīt pašu gleznu. Par laimi, to, ka gleznai varētu būt milzu vērtība, saskata jauns galerijas darbinieks kaut arī bez formālas izglītības, bet ar vērīgu aci – Billy Evans. Tomēr apstākļu sakritības dēļ cits slīpētāks un augstāk stāvošs darbinieks rīkojas visnotaļ blēdīgi, apkrāpjot gan Trumpingtonam miljonus, gan Billiju, panākot, ka viņu atlaiž. Tad lūk Evansam kopā ar viņa draudzeni (datoru guru) dzimst vienreizējs atriebības plāns, kurā neiztikt arī bez izcila aktiera.

Autors meistarīgi parāda, ka ne vienmēr no malas elegantajā mākslas pasaulē viss notiek tik daiļi, un pēc šī stāsta izlasīšanas jau radās teorija, ka grāmatas kopējā tēma varētu būt atriebība, kas jau ar nākamo stāstu tika apgāzta.

The Miracle – stāsts par diviem tipiskiem amerikāņu tūristiem (vīrs un sieva). Karsta diena, abi nosvīduši maldās pa Sjēnas vecpilsētu, bet nākas piestāt, kad sieva uz bruģa izmežģī potīti. Pie abiem pavisam nemānāmi piezogas kungs gados, kurš (īpaši vīru) apbur ar maģisku stāstu par sevi kā ķirurgu tieši tajā vietā, kur viņi atrodas, 1944.gadā Vācu armijai atkāpjoties. Vien stāsta beigās maģija pēkšņi pārtrūkst un par sevi atgādina cietsirdīgā realitāte. Reizē izraisīja dusmu reakciju, bet* savā ziņā tieši par to atzīt autora meistarību. Stāsti bez emocijām jau nebūtu nekas interesants.

The Citizen – stāsta darbība lielākoties norit noslēgtā telpā un laikā – British Airways lidmašīnas reiss no Bangkokas uz Londonu. Pilotam, saņemot anonīmu vēstuli no pasažiera, uz mirkli paliek aukstas kaujās bailēs, ka tās saturs varētu saturēt draudus viņa, apkalpes un visu pasažieru dzīvībām. Tā vietā tas ir meistarcienīgs plāns novērstu uzmanību no sevis, novirzot to uz diviem citiem pasažieriem, ziņojot par aizdomīgu sarunu starp pirmās un ekonomiskās klases pasažieri. Atskatoties uz visu krājumu, šis stāsts no visiem pieciem bija grāmatas vājākais posms.

Un visbeidzot krājuma visgarākais stāsts (vienīgais virs 100 lpp) – Whispering Wind. Stāsta sākums meklējams tālajā 1876.gada jūnijā, kad ASV aktīvi norisinās militāras sadursmes starp baltajiem ieceļotājiem un indiāņu ciltīm.

Jau vienubrīd šķita, ka krājums noslēgsies uz negatīvas nots ar stāstu, kurš galīgi neiederētos kopējā noskaņā, un pareizi vien darījuši, atstājot to uz pašām beigām. Ne pārāk bija piesaistījuši notikumu gaita līdz 7.kavalērijas neapdomīgajam uzbrukumam lielai indiāņu apmetnei (vēsturiski reāls notikums). Vai romantiskais stāsts par izlūku Benu Kregu un jaunu indiānieti Whispering Wing, pēc kuras nopratināšanas ģenerālis pavēl no viņas atbrīvoties, bet Bens nespēj būt tik cietsirdīgs un ļauj viņai aizbēgt. Ironiski, bet tieši šī rīcība ļauj būt vienīgajām izdzīvojušajam.

Bet tad seko pilnīgi negaidīts pavērsiens, kad galvenais varonis, pats uzreiz neapjauzdams, attopas simts gadus tālāk nākotnē. Sekojošais humors un īpaši spridzīgā beigu kulminācija pilnībā un ar uzviju atsvēra sākotnējo spriedumu par stāsta kvalitāti. Burvīgs stāsts par mīlestību, kas stāv pāri laikam!

Lisa Gardner – Find Her (Detective D.D. Warren #8)

25644437

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Pirms pieciem gadiem Florence Deina jeb saīsināti Flora tika nolaupīta, turēta stundām un pat dienām ilgi šaurā koka kastē/zārkā, badināta un ietekmēta tik ļoti, ka 472 dienas vēlāk tā vairs nebija tā pati smaidīgā, jautrā un visos labā saskatošā meitene. Mājās atgriezās vien čaula no tās meitas un māsas, kuru reiz viņi pazina. Par upuriem bija kļuvuši viņi visi!

Piecus gadus vēlāk Flora joprojām, cik nu tas vien būtu iespējams, nav spējusi atgriezties ierastajā dzīvē, savā ziņā mentāli viņa joprojām atrodas gūstā, bet, pašai nemanot vai pat neapjaušot, Flora cenšas atkal izdzīvot, iespējams kaut ko pabeigt līdz galam. Piecus gadus vēlāk Flora atkal attopas nolaupīta, kaila un ar sasietām rokām, bet ‘’par laimi’’ šoreiz pamostas nevis zārkā, bet gan garāžā, un nolaupītājs bijis gana stulbs, lai pa rokai atstātu bīstamas ķimikālijas, īpaši sajauktas kopā.

Kad nozieguma vietā ierodas detektīve D.D. Vorena, viņas vērīgajai acij garām nepaslīd Floras nolaupīšanas upuriem, kā arī vēl kādam, kas kādu ir nogalinājis, neraksturīgā reakcija uz notikušo, kas jau ar pirmajiem saskarsmes mirkļiem noskaņo detektīvi skeptiski pret. Vorenu vēl vairāk nokaitina Floras atbilžu maniere un tas, ka pēc viņas pašas lūguma, lietā jau tagad ir iesaistījies FIB – Dr. Samuel Keyes. Semjuels ir upuru/cietušo advokāts, kurš pirms pieciem gadiem palīdzēja Floras mātei un brālim tik grūtajos mirkļos, un vienīgais, kuram Flora personīgi ir izstāstījusi savu 472 dienu stāstu, vismaz lielāko daļu. Tik un tā informācija, kuru uzzinām no Semjuela, liek uz Flora paskatīties ne tikai kā uz cietušo, kura nav spējusi tikt notikušajam daudz maz pāri, bet arī kā uz potenciālu pašpasludinātu taisnības cīnītāju, jo šī jau ir ceturtā reize, kad viņai nākas lūgt zvanīt un izsaukt Semjuelu.

Neskatoties uz to, ka pleca traumas dēļ Vorenai ‘’vajadzētu’’ darboties tikai ar papīriem, turklāt veselība vēl neatļauj nokārtot pārbaudes, lai atgūtu tiesības nēsāt dienesta ieroci, Vorena nespēj tā vienkārši nosēdēt aiz galda sniegtās drošības, kamēr viņas kolēģi apdraud savas dzīvības. Varbūt dažs labs no viņiem apvainojas, uztverot to kā neuzticēšanos viņu darbam, bet Vorena tāda vienkārši ir. Viņai ir svarīgi redzēt pašai ar savām acīm, ne tikai izlasīt kāda cita rakstisku ziņojumu.

Floras stāsts diemžēl nav unikāls, katru dienu ir cilvēki, kuri no rīta izgājuši no mājām, vakarā tajās vairs neatgriežas. Ja pirms pieciem gadiem daudzu prātos bija Flora, tad tagad tā ir Stacey Summers. Varbūt tieši tas, ka Flora viņā saskata meiteni, kāda bija viņa pati pirms tika nolaupīta, kļūst par iemeslu, kas piesaista Floras uzmanību un novirza viņu uz pagātnes notikumu konfrontācijas ceļa!

Jim Butcher – Small Favor (The Dresden Files #10) (Audio book)

927979

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Ar to vien jau būtu jābūt pietiekamam brīdinājumam par to, ka briest, kas nozīmīgs, kad sāk snigt un ziema neierasti agri liek par sevi manīt. Tomēr lielākās nepatikšanas šoreiz Harijam sagādā nedz Ziemas, nedz Vasaras fejas, bet gan kritušie eņģeļi jeb Denarians un viņu līderis Nicodemus.

Bet arī bez galvassāpēm fejas Harijam nepaliek parādā, jo kaut kādu iemeslu dēļ Vasaras feju aģenti pāraugušu kazu izskatā tomēr ir apņēmības pilni nelikt mieru un mēģina Hariju nogalināt. Tomēr tas ir tikai tāds ikdienas līmeņa traucēklis, atšķirībā no Ziemas feju karalienes Mab, kura izvēlējusies lūgt izpildīt otro no trim viņas lūgumiem – Čikāgas kriminālās pasaules bosu Džonu Markoni nolaupījuši Denarians, un Harijam dots viņu izglābt. Tomēr, kādēļ gan lai būtnēm, kuras jau ir eksistējušas vēl pirms uz Zemes bija dzīvība, interesētu parasts mirstīgais, pat ar tādu ietekmi kā Markoni? Ja nu vienīgi Markoni nav kritušo eņģeļu patiesais mērķis, bet vienīgi veids, kā izsaukt jau iepriekš paredzamu reakciju un notikumu secību no Harija un ko, un  tikt pie visas cilvēces zināšanu Arhīva…

It kā jau Harijam būtu ne silts, ne auksts, kas notiek ar Džonu Markoni, starp abiem nevalda tās siltākās jūtas, tomēr nevar apstrīdēt, ka labāk lai pār kriminālo sabiedrību valda zināms ļaunums, bet vēl jo svarīgāk, noslēdzoties sērijas devītajai grāmatai White Night, ar Harija līdzdalību Džons kļuva par Unseelie Accords (tāds kā paranaromālās pasaules likumu kodekss). Skatoties plašākā perspektīvā attiecībā uz jau vairāku gadu ilgušo karu starp burvjiem un vampīriem, nebūtu labi, ja šo noteikumu pārkāpšana paliks nesodīta.

Tur, kur par sevi liek manīt ļaunie spēki, šoreiz kritušie eņģeļi, nekur tālu nevar būt arī Krusta Bruņinieki. Jo nu šie labo un ļauno spēku pārstāvji ir cīnījušies savā starpā no laika gala; pēdējoreiz par to varējām arī lasīt sērijas piektajā grāmatā Death Masks. Slogs uz atlikušajiem diviem Krusta Bruņiniekiem, Harija draugu Maiklu Kārpenteru un tumšādaino krievu ir tikai augusi, un nešaubos, ka abi būtu priecīgāki, ja vien Harijs kopš tās reizes būtu atradis nogalinātā bruņinieka Shiro aizvietotāju, kādu kam piešķirt viņa zobenu. Man jau uz brīdi domas virzījās Čikāgas policijas seržantes Mērfijas virzienā. To, vai viņa piekrīt priekšlikumam, atstāšu uzzināt pašiem.

Kopš mirkļa, kad Harijs sevī ielaida kritušā eņģeļa Lasciel ēnu vairākas grāmatas atpakaļ, apkārtējo pārliecību (pat to, kuri Hariju uztver kā draugu, kur nu vēl citi sabiedrotie) par Harija lojalitāti ir grauzušas aizdomas. Pārliecības stiprināšanai jau arī agrāk nav palīdzējis Harija raksturs un noslēpumainība, bet tagad dažādu apstākļu dēļ tās ir vēl mazāk. Maiklu pārāk nepārliecina arī Harija personīgi izteiktā aizstāvība un dedzīgie vārdi par to, ka Lasciel ēna viņā vairs nemīt. Kaut arī nešaubos, ka Harijs pats tam varētu ticēt.*

Ar savu parādīšanos iepriecināja vairāki otrā plāna tēli, bet īpaši Harija unikālais suns Mouse, kurš neapšaubāmi ir izkonkurējis citu Harija mājdzīvnieku – kaķi Misteru. Un, protams, nevar arī aizmirst par Harija mācekles Mollijas Kārpenteres augšanu gan burvju spēju, gan tēla ziņā. : )

Kaut arī nekas ārkārtīgi būtisks netiek atklāts par Melno padomi, kā viņus nodēvējis Harijs, bet arī bez tā autors spējis jau desmito sērijas grāmatu padarīt aizraujošu.

********Apzināto maitekļu zona********

* Tomēr arī es līdz galam neesmu pārliecināts. Iepriekšējās grāmatas noslēdzošie momenti, kad Harijs bez kļūdām spēlē mūzikas instrumentu, būtu galvenais iemesls.