Stephen King – Wizard and Glass (The Dark Tower #4) (Audio book)

5096

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Wizard and Glass turpinās no vietas, kur noslēdzās The Waste Lands, vien ar piebildi, ka pirms tam ir ierunāts arī apkopojums par visu to, kas līdz tam noticis trijās iepriekšējās grāmatās. Pat man, kad klausos visas pēc kārtas bez pārtraukumiem, bija lietderīgi vēlreiz dzirdēt īsu, koncentrētu kopsavilkumu, kur nu vēl, ja starp sērijas grāmatām bijušas garākas pauzes.

Bleinam tik garlaicīgā pasaulē apnicis dzīvot, tādēļ viņš nonācis savā gala stacijā plāno izdarīt pašnāvību, līdzi paraudams visus pasažierus. Bet par visu pasaulē Bleinu visvairāk neiepriecina nekas cits kā mīklas, gluži vai atkarības/narkotiku līmenī, kāpēc arī piekrīt Rolanda piedāvātajai mīklu spēlei ar viņu dzīvībām kā galveno balvai. Pilnīgi iederas iesaukties, ‘’Let’s get ready to riddle!’’. Bet ātri vien prāta asinošo mīklu spēlē ar Bleinu izvēršas par mokošu maratonu vairāku stundu garumā, un iestājas bezcerības sajūta, jo uz katru uzdoto mīklu, pat no Džeika grāmatas, Bleins atbild bez mazākās kavēšanās. Pārsteidzoši, bet (Edija) joku mīklas, kuras iepriekš Rolands noniecināja, saucot to par necieņu pret īstām mīklām, ir tieši tās, kuras paglābj mūsu varoņu dzīvības.

Un tas tikai grāmatas ievadā. :) Pirms Rolands, Džeiks, Edijs, Sūzanna un arīdzan ‘Oy var turpināt ceļu uz Tumšo torni, ir pienācis laiks Rolandam izstāstīt gan mums, lasītājam, gan viņa ka-tet biedriem izstāstīt stāstu par Sjūzenu Delgado. Tas ir stāsts ne tikai par pirmo lielo mīlestību, kur nelīdz nekāda saprāta balss, jo Ka kā vējš pārņēmis visu savā varā un iemetis kārtīgu dzirksteli kaisles ugunī, bet arī par Rolanda Torņa kvesta aizsākšanos, netiešu sastapšanos ar vīru melnā.

Rolands (jāpacenšas, lai iedomātos viņu jaunībā) 14 gados ir jaunākais Strēlnieks, kāds jelkad ir bijis, un kopā ar draugiem Alain un Cuthbert par sodu tiek nosūtīti uz Hambrey, lai pārskaitītu Aliansei piederošo inventāru. Bet! Divas sižeta līnijas sarežģī it kā vienkāršo rutīna uzdevumu. Pirmkārt, Rolanda nejauši sastaptā meitene, kura tikusi apsolīta pilsētas mēram, bet kā gan to pateikt sirdij (-īm)? Un otrkārt, Rolands ar kompanjoniem uzduras Labā vīra/The Good Man plānam un krājumiem (neredzēti daudz veselu zirgu un mucām neapstrādātas naftas). Šis Labais vīrs, pie kura tā teikt strādā vīrs melnā, grāmatā sevi neatrāda, paliek vien kā noslēpumaina figūra*. Vieglāk nekļūst, ja, skatoties sejā, daļa vietējo smaida un ir viesmīlības pārpilni, bet, tiklīdz uzgriez tiem muguru, patiesībā perina pavisam atšķirīgus plānus, kurus nebūtu vēlams atklāt. Bet vai tad kāds ņem par pilnu tik jaunus puikas kā Rolands un viņa draugi!

Wizard and Glass ļauj aplūkot maigāku Rolandu pirms vēl viņš ticis norūdīts garajos gados un ilgajā ceļā pretim Tumšajam torni, atšķirīgāku no ierastā strēlnieka skarbuma.

********Apzināto maitekļu zona********

Pašiem to nemaz nejūtot, Bleins viņus ieveda zonā/’’thinny’’, kur robeža starp dažādām pasaulēm ir gandrīz vai izzudusi. Un aina, kuru viņi ierauga nav tā saulainākā. Ja mana versija par Rolanda pasaules apokalipses mēroga notikumu bija kodolkarš, tad šajā zonā viņi atrod šermuļus uzdzenošu avīzi datētu ar 1987.gadu , kas vēsta par ārpus kontroles izgājušu epidēmiju.

*Gribētos teikt, ka vēl lielāku nospiedumu atstāja ļaunā ragana Rhea (tas gan ir viens nešpetns un (ārējas ietekmes) samaitāts tēls) un viņas atriebība, kādēļ Rolands, jau būdams drošībā atpakaļ mājās, šaujot it kā uz viņu, patiesībā nogalināja savu māti. Šāda emocionāli sāpīgas pagātnes atklāšana nevar būt viegla, un tas, ka arī tik spēcīga figūra kā Rolands izplūst asarās, ir tikai normāli, cilvēcīgi; neviens nav robots.

15928216-_sx540_

Lewis Carroll – Alice in Wonderland (Alice’s Adventures in Wonderland #1)

13023

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Grāmata izlasāma šeit

Vērtējums: 2.75/5

Manas pārdomas

Nevar noliegt Alises brīnumzemē bērnu literatūras klasikas statusu un ietekmi uz popkultūru, un droši vien lielākajai daļa ir +/- kaut kāda nojauta par tēliem un grāmatu. Ir redzētas dažādas interesantas Alises un Aizspogulijas inkarnācijas gan uz lielā ekrāna, gan vairākās spēļu versijās, tāpēc izlēmu, ka beidzot laiks izlasīt oriģinālo avotu.

alice_par_john_tenniel_30

Kaut arī bija vairāki tēli un momenti, kuri patika pat ļoti, diemžēl piedzīvoju vilšanos, jo nepatika ne galvenā varone, nedz arī sakarīga sižeta esamība, vai vismaz pieņemams pamatojums un spēles noteikumi. Jāpiekrīt frāzei aprakstā, kura grāmatu pieskaita pie literārā nonsensa žanra. Attēlotā tiesas sistēma (jābrīnās, kā normāls cilvēks var nepalikt traks) un kriketa spēle ar flamingo nūju vietā ir tam lielisks piemērs. Katra nodaļa vairāk bija kā atsevišķs stāsts bez lielākas vienojošas stāsta līnijas.

Iespējams, vienkārši esmu nokavējis īsto grāmatas lasīšanas vecuma laiku, un neesmu attiecīgā mērķauditorija, tāpēc izlasiet un pārbaudiet Alisi brīnumzemē paši uz savas ādas. Līdz šim neesmu lasījis arī nevienu pārstāstu/retelling, bet, šķiet, labāk nākotnē izvēlos lasīt kādu daudzajām citu autoru Alises versijām. Ja esat lasījuši Through the Looking-Glass, and What Alice Found There, lūdzu, komentārā uzrakstiet, kā patika salīdzinoši ar šo. :)

 

alice23a

Alise atstāja izlutināta bērna iespaidu, plus viņas dialogi ar citiem tēliem, pastāvīgi kaut ko iestarpinot, bija visai kaitinoši. No visiem tēliem visvairāk pie sirds gāja Češīras kaķis, pat žēl, ka tik īss mirklis viņam dots. Grāmatu glābj arī vienmēr steigā esošais trusis, Trakais Cepurnieks un viņu tējas ballīte :D, kā arī karaliene, kurai pavēlēt nocirst galvu ir tīrais sīkums. :D Nebūtu viņai tāds karalis blakus, visai ātri paliktu bez pavalstniekiem.

Grāmata izpilda With a child on the cover kategoriju manā bingo kartītē.

*******Apzināto maitekļu zona********

Neesmu arī fans idejai, ka viss piedzīvotais bijis vien Alises sapnis.

 

Stephen King – The Waste Lands (The Dark Tower #3) (Audio book)

34084

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

’I will show you fear in a handful of dust.’’ Rindiņa no T. S. Eliota dzejoļa ar gandrīz identisku nosaukumu, kuru Rolands nereti izmanto, raksturodams, cik ļoti viņa pasaule ir pavirzījusies tālāk kopš pasaules mēroga katastrofas, kas aizsāka visu postažu, kuru Tumšajā tornī cerams iespējams vēl vērst par labu.

Vēl pirms ir sasniegts Tumšais tornis ir svarīgi, ka Edijs un Suzanna jeb Odetas un Detas apvienotā persona apgūst visu, ko Rolands, dižākais no strēlniekiem, spēj viņiem sniegt. Tas, protams, nenozīmē, ka arī pašu Rolandu nenomāc dažādas problēmas. Kā zināms Rolands pirmās grāmatas beigās ļāva Džeikam krist un aiziet bojā, bet otrajā grāmatā par spīti saprāta balsij (ka tas varētu izraisīt neparedzētas sekas) izglāba puiku no nāves, nespēdams nogalināt otrreiz. Bet šāda rīcība nu atspēlējas radot haosu gan paša galvā, gan Džeikā, kurš palika dzīvs mūsu pasaulē. Džeika stāsta daļa bija no visa pati interesantākā, neskaitot vēl vilcienu, Bleinu un neparasto sunim līdzīgo, bet stipri inteliģentāko kustoni (B)oy.*

The world has moved on, and that is the truth. Nedaudz pārfrāzējot, šķiet, Džeika eksāmena eseju. Šie vārdi pilnībā atbilst reiz plaukstošajai pilsētai – Lud. Pilsēta un arīdzan tuvākā apkārtne, visai līdzīga mūsu pasaulē sastopamajām, iespējams pēc kodolkara, pēc gadsimtiem ilgas pakļaušanas visiem vējiem un stihijām, nu skatāma tuvu pilnīgai sabrukšanai un nogrimšanai laika griežu aizmirstībā. Pilsēta vēl joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuri regresējuši tik tālu, ka gribās novērsties, tik ļoti, ka kādreiz pašu cilvēku radītu viensliežu dzelzceļa mākslīgo intelektu, zināma kā Blaine the Mono, tagad tur Dieva vietā. Bleins laika gaitā aizmirsis, kādam mērķim ticis radīts, un ir pieņēmis to lomu, kura viņam tikusi uzlikta; raksturiņš nav tas patīkamākais. Kings prototipu Bleinam ņēmis no reālas bērnu grāmatas, un jāpiekrīt Džeikam, ka arī šis vilciens un tas smaids drīzāk uzdzen šermuļus.

Viņi četri un varbūt, ka pat arī ‘Oy, ir likteņa jeb ka-tet saistīti, un tā ir taisnība. To nevienam neizmainīt, atliek vien ar domu aprast un pieņemt pareizu turpmāko rīcību. Uz apvāršņa parādās jauns jauns Rolanda un tādēļ arī pārējo ienaidnieks – The Ageless Stranger, par kuru vīrs melnā jau ir brīdinājis. Interesanti, kā šī kārts tiks izspēlēta.

Šeit lasāms Inta viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Džeika un Rolanda atkaltikšanās bija aizkustinoša un vārdiem neaprakstāma. Diemžēl Rolands pats sev nevar 100% apgalvot, ka situācijas un lielā kvesta spiests, vēlreiz neupurēs Džeiku, lai sasniegtu Tumšo torni. Un tas, ka šoreiz viņš tur savu vārdu, vēl neko nepierāda.

Rolands, salīdzinoši ar Džeika īstajiem vecākiem, ir spēcīgāka tēva figūra un nepieciešamāks aizbildnis, un var tikai saprast Džeiku, kuram nav divu domu par to, kuru pasauli saukt par savām mājām. Viņa paša dēļ, cerams apbrīns un uzticība nav nevietā.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

24800

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.

Stephen King – The Drawing of the Three (The Dark Tower #2) (Audio book )

5094

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 4.75/5

Manas pārdomas

Trīs durvis un trīs lozes jeb trīs (varētu debatēt arī, ka četri) cilvēki, kuriem, pašiem to neapzinoties, lemts ņemt dalību misijā, lielākā nekā pati dzīve vai viens indivīds!

Jaunam, bet jau no heroīna atkarīgajam, Edija Dīnam, būtībā sakarīgam un apķērīgam puisim, kuru paša izvēles un dzīve novedusi neceļos, uzticēts ievest Ņujorkā divas mārciņas kokaīna. Kad Rolands sper soļus aiz pirmajām durvīm, mēs attopamies (pasažieru lidmašīnā) Edija prātā. Nezinu, kā pats reaģētu, ja pēkšņi galvā kāds sāktu runāt, bet situācija spiež Rolandu atklāt savu klātbūtni, lai abi varētu tikt droši prom no lidmašīnas un netiktu aizturēti. Nākas improvizēt!

Odeta Holmsa jeb Deta Vokere/Walker, divas sievietes vienā ķermenī. Nē, nē. Šis nav nekāds tur siāmas dvīņu gadījums kā AHS: Freak Show. Atbilde meklējama viņas bērnībā ’60.tajos gados Ņujorkā, kur moments, kad mazai (melnādainai) meitenei, pastaigājoties kopā ar vecākiem, uzkritis ķieģelis no daudzstāvu mājas jumta, visai ātri tiek nodēvēts par negadījumu. Ja dzīve jau tā nebūtu pietiekoši skarba un rūgta, Odetai, jau pieaugušai esot, nepaveicas vēlreiz, kad kāds izdomā viņu nogrūst priekšā pieturā pienākošam metro, kas rezultējas ar zaudētām kājām un ratiņkrēslu. Odeta un Deta nevarētu būt vēl atšķirīgākas viena no otras. Kamēr viena ir izglītota, labestīga un pieklājīga, tikmēr otra ir Pateicoties viņai, varu atķeksēt kategoriju A book with a character who has a disability, kategoriju manā bingo kartītē. Varētu pat teikt, ka Odetas invaliditāte ir gan fiziska, gan garīga, kaut arī varbūt tieši šī duālā personība ar krasi atšķirīgām rakstura īpašībām noder Rolandam viņa kvestā sasniegt Tumšo torni.

Ar trešo lozi, pēc orākula vārdiem pirmajā grāmatā, Rolandam lemts izvilkt nāvi. Vai tā būtu viņa paša? Diez vai, jo sērija vēl pašā sākumā :D, bet, ja nopietnāk, kurš tad cits mūs spētu aizvest līdz tornim? Džeks Morts/Jake Mort savā ziņā The Dark Tower sērijā neparādās pirmoreiz. Gribētos teikt, ka viņš ir vēl samaitātāks nekā Deta, jo viņš no tādām nelaimēm, kā ar Odetu vai Džeiku, ķer kaifu.

Varbūt Rolandam vairs nav lemts kļūt par pēdējo strēlnieku?

Ar paša Rolanda veselību viņa pasaulē gan ir visai čābīgi. Grāmatas sākumā Rolands pamostas pludmalē, un pēc riebīgu, vēzim līdzīgu radījumu uzbrukuma zaudē dažus pirkstus. Pienācīgi neaprūpētās brūces iekaist un ar katra diena situāciju pasliktina. Tomēr arī šādā situācijā Rolands saglabā savu skarbo humoru. Bet pfff! Kaut kas taču neatturēs dižo strēlnieku no viņa dzīves mērķa. Gan savu, gan diemžēl arī Edija un Odetas dzīvību Rolands stāda zemāk.

portrait_incredible

Kad divas līdzīgās pasaules, plus vēl trijos dažādos laikos, nostatītas tik cieši blakus salīdzināšanai, bija vēl fascinējošāk doties dziļāk Kinga radītajā stāstā. Vien der atcerēties, ka, iestājoties dziļai tumsai, nav vēlams atrasties atklātu ūdeņu tuvumā!

Nedaudz varētu piekasīties pie tā, ka Odetas slimība vairākkārt tiek apzīmētā kā šizofrēnija, nevis personības dalīšanās.* Kā arī bija pāris mirkļi, kur dažas vietas šķita lēnākas, mazāk interesantas un gribējās uzsaukt ‘’nu tālāk, tālāk! Pietiks kavēties!’’. Bet tā, atšķirībā no The Gunslinger, kur viss ir pilnībā jauns un neskaidrs kas un kā, bija super!

Interesanta šķita autora pēcvārdi beigās, iesakot apdomāt iespēju, ka Rolands var arī nebūt tas, kurš sasniegs Tumšo torni.

Šeit arī cits viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Un vēl vairāk pie beigu momenta, kur tā pēkšņi viņām paliek labāk un izveseļojas, kas, protams, prasa jaunu, kopēju vārdu Suzanna.

George R.R. Martin – A Knight of the Seven Kingdoms (The Tales of Dunk and Egg #1-3)

23306321

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Voyager

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Bibliotēka

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ir pavasaris, un krūmu bruņiniekam Dunk jeb sīram Duncan the Tall nav grūtību izrakt kapu citam krūmu bruņiniekam, kurš viņu kā puiku paglāba no dzīves (latviski šķiet) Karaļa ostā. Pie dvēseles Dankanam nav nekādi dižie dārgumi un, kā jebkurš tāds bruņinieks, viņam jāceļo no viena turnīra uz citu, cerībā atrast kādu lordu, kurš būtu ar mieru viņu nolīgt, vai vismaz nezaudēt pēdējos grašus.

Par laimi, pa ceļam uz turnīru Ašfordā, Dankans iegūst pats savu ieroču nesēju(kā jebkuram sevi cienošam bruņiniekam), kādā iebraucamajā vietā sastaptu plikgalvainu puiku ar visai garšīgu vārdu Ola (Egg)). Varētu domāt, ka Dankans ir paglābis puiku tāpat kā reiz notika ar viņu, bet tavu pārsteigumu, kad vēlāk uzzinām viņa īsto vārdu.* Kaut arī puika ne reizi vien uzprasās uz kārtīgu brāzienu, viņa uzticība un lojalitāte ir teicamā līmenī.

Dankans ir tuvu septiņas pēdas garš un septiņās karalistēs nav daudz viņa izmēriem līdzīga vīra. Viņš varbūt nav tas pats attapīgākais, bet, atšķirībā no augstākas kārtas kolēģiem, viņš vēl atceras doto zvērestu, kļūdams par bruņinieku. Un tieši tāpēc, nedomājot ar skaidru galvu, Dankans, aizstāvot jaunu sievieti, leļļu teātra aktrisi, no Aerion Tārgārjena dusmām un izrēķināšanos par izrādē attēlotu pūķi, kam nocērt galvu, ne vien iesit, bet arī iesper uzbrucējam. Bet, par cik Tārgērjenu nams šajā brīdī pārvalda Dzelzs troni, šis bruņnieciskums un neapdomība draud ar kājas un rokas zaudēšanu, bet ‘’cietušais’’ pieprasa citu mēru kā noskaidrot taisnību – ‘’Trial of seven’’, kur septiņi bruņinieki pret septiņiem cīnās līdz brīdim, kad Dankans vai Tārgārjens mirst vai padodas. Visai muļķīgs iemesls, lai izlietu asinis.

Bez pirmā ‘’The Hedge Knigt’’ stāsta grāmatā iekļauti arī pēc pusotragada sekojošais ‘’The Sworn Sword’’ un ’’The Mystery Knight’’, pirmie divi izdoti arī grafiskās noveles formātā. Visu stāstu darbība noris aptuveni simts gadus pirms troņu spēlēm, un nesenā melnā bastarda pūķa sacelšanās sekas jūtamas viscaur septiņām Rietmalas karalistēm. Vārdi ir vējš, bet ar to pietiek jaunu dzirksteļu radīšanai. Un atšķirībā no lielās sērijas, kuros ir zināma tiesa maģijas un fantastikas elementa, šajos nav nekas vairāk, kā leģendu pieminēšana par laikiem, kad debesīs lidojuši pūķi, un pāris pūķu olām.

Ļoti patika melnbaltās, zīmuļa zīmēju stilā pievienotās ilustrācijas, vien brīnos, ka nav kartes. Kā arī par spīti katra stāsta apjomam, pieminēto personāžu skaits tik un tā ir liels, un lieti būtu noderējis namu pārstāvju saraksts. Tās principā būtu arī vienīgās lietas, pie kurām gribētos piekasīties.

Beigās bija vispārīgi pieminēts, ka Dankanam un Olai bijuši vēl daudzi piedzīvojumi pēc tam, un dažādās intervijās Mārtins ir izteicies par sešu līdz pat divpadsmit citu šī dueta noveļu idejām. Šķiet jāšaubās vai tik drīz tie būs arī grāmatas formātā, labāk lai pirms tam pabeidz Winds of Winter. :) Ttomēr interesanti palasīt tajā pašā Vikipēdijā par reizēm, kad Dunkans un Ola tikuši pieminēti lielajā sērijā, ko, tad lasot, vienkārši nepiefiksēju.

Grāmata izpilda brīvā lauciņa neierobežoto kategoriju manā bingo kartītē. :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Aegon V Targaryen. Viņš gan pirmajā, gan nākamajos divos stāstos pierāda, ka nav tur nekāds izlutināts princis, kurš nav spējīgs nakšņot zem klajas debess un ēst sālītu gaļu, kura vispirms jāsamērcē, lai neizlauztu zobus. :D Jādomā, ka pieredzētais, kad no citiem, nezinot viņa izcelsmi, attieksme stipri vien atšķiras un redzētā vienkāršo iedzīvotāju dzīve, būs ļāvis vēlāk būt kaut cik labākam karalim, nekā bez visa tā.

Stephen King – The Gunslinger (The Dark Tower #1) (Audio book)

43615

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

‘’ The man in black fled across the desert and the Gunslinger followed. ‘’

Roland Deschain, pēdējais no sava aroda, dzen pēdas vīram melnā. Tas nenorit sasteigti vai pārgalvīgi, jo pretinieks nav nekāds ar pliku roku ņemams, ar burvja un atdzīvināšanas spējam apveltīts. Kad Rolands sastop fermeri Braunu un viņa runājošo (kā papagailis) kraukli, lasītājs uzzina par viņa pēdējo sastapšanos ar cilvēkiem un netiešo saķeršanos ar vīru melnā. Kaut arī pats palika dzīvs, citiem, tā teikt, tik ļoti nepaveicās.

Grāmatai ir tāds padrūms postapokaliptisks noskaņojums un atmosfēra. Tuksnešainā, maz apdzīvotā vide vien ir kā atsevišķs tēls. Nav nojaušams, ka eksistētu kāda valsts pārvaldes sistēma, un, kaut arī nav konkrēti pateikts priekšā (kā gandrīz viss), kas novedis līdz tādai situācijai, no dotajām norādēm noprotu, ka pie vainas ir bijušas klimatisko apstākļu pārmaiņas. Un sekojošais ūdens trūkums, novedis pie pilsoņu protestiem. Kopā ar vesterna, fantāzijas un šausmu elementiem kā mutējošiem savvaļas dzīvniekiem sanāk visnotaļ neikdienišķa pasaule.

Rolands ir pieradis ceļot vienatnē, bet, kad viņš sastopas ar zēnu vārdā Džeiks, tas nav šķērslis. Līdzīgi kā The Shining un The Talisman, nerunājot par izdošanas gadiem, jau atkal redzam, ka Kings, izmanto jauna zēna un dzīves rūdīta vīra duetu. Nedaudz mulsināja Džeika atmiņas par pasauli ar takšiem, skolu un visu pārējo, kamēr Rolands, būdams vecāks, neko tādu neatceras, bet tajā pašā laikā ir epizode, kur viņš dungo ‘’Hey Jude’’. Tas, ka Kings mētājas ar laiku, protams, nav nekāds jaunums. Vai Džeiks nāk no mūsu dimensijas? Kāpēc un kā tādā gadījumā viņš nokļuvis šeit? Īpaši neprasījās Rolanda atmiņu stāsts par viņa apmācību, bet tas noteikti dod pienesumu viņa tēlam.

To, kāpēc Rolands dzen pēdas vīram melnā, un, ko viņš vēlas saistībā ar Tumšo torni, lasītājam netiek izpausts. Vien mājiens par dvēseli tāds intriģējošs.

Pluss grāmatas ierunātājam, padarot tēlus atšķiramus, tā, ka nav papildus jāpiedomā, kurš nu tagad izsakās. Un mīnusiņš par reliģiskajiem toņiem.

Latviski 2009.gadā izdots ar nosaukumu ‘’Strēlnieks’’, kaut arī bultu vietā ir lodes. Šeit Bārbalas  un Inta viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

Patika beigās izpaustā vīra melnā izteikumi par Tumšo torni un priekšlikums, ka viņu pasaule varētu būt vien zāles stiebrs citā pasaulē. Un salīdzinājums ar cāli olā, kuram tā ir visa viņa pasaule līdz izšķilšanās mirklim vai zivs izvilkšanai no ūdens, arī bija labs. Kā arī patika tornis, kā visu pasauļu glabātuve. Varbūtējas iespējas, pasauļu skaita dēļ, grandiozas. (:

Rolanda un vīra melnā sastapšanās beigās – super!

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 8 (Attack on Titan #8)

17450822

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Varbūt šis tas no oktobra beigām piemirsies, bet patīkami atgriezties titānu (apdraudētā) pasaulē, kur vieniem katra diena varbūt arī pēdējā, bet tajā pašā laikā aiz divu iekšējo sienu dzīvojošie tā pieraduši pie drošības, ka titāna parādīšanās aiz Wall Rose ir kaut kas pilnībā neiedomājams un pirmajā brīdī absurds.

Tomēr miera periods jau sen kā ir beidzies, un pēc lielajiem stāsta pagriezieniem* šajā voljumā, aizvien akūtāks kļūst jautājums, kurš ir ienaidnieks un kurš sabiedrotais! Kuram vari kritiskā brīdī uzticēties? Tas, ka Erens, arī būdams titāns, ir cilvēces pusē, pierādās, kad ir jāstājas pretī siev.titānam.

Attack on Titan, Volume 8 izpilda Horror kategoriju manā bingo kartītē.

********Apzināto maitekļu zona********

*No kuriem pirmais, un gandrīz jau uzreiz pašā sākumā, saistīts ar sieviešu titāna identitāti – viena no Erena, Armina, Mikasas un daudz citu treniņu biedrenēm Annie Leonhart, tā teikt savējā. Patika, ka līdz pirmajam action ainām ilgi nav jāgaida.

Bet otrs, gribētos teikt, ka pat vēl pārsteidzošāk/šokējošāk bija ieraudzīt collosal titan (vaibstus) iemūrētu Rozes sienā. Par laimi, pēc padoma no jaunās reliģijas sludinātājiem, kuriem sienas ir bez maz dievu statusā, izdodas nokontrolēt situāciju un neļaut titānam pamosties. Kaut arī tas sniedz jaunas atbildes, jautājumu paliek arvien vairāk. Vai titāni ir iemūrēti viscaur sienai vai arī ir tika viens vienīgs? Vai viņi mērķis pirms gadsimta bija pasargāt cilvēces paliekas? Un pats galvenais kā tas var būt, ka mācītāji par to jau zināja?

Terry Pratchett – Equal Rites (Discworld #3, Witches #1)

34507

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Kā tiku pie šīs grāmatas?

No bibliotēkas.

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Atgadījums ar meiteni vārdā Eskarina jeb vienkārši Esk(a) kārtējo reizi tikai pierāda, ka labāk ir neko neatstāt nejaušības varā, pat, ja esi mirstošs burvis, kurš ierodas Bad Ass (mhm, nepārklausījāties :D) ciematā uz astotā dēla astotā bērna dzemdībām, lai nodotu tālāk savu burvju nūju un līdzi ejošās spējas. Bet, ak vai! Tikai tad, kad jau ir par vēlu, atklājas, ka gaidītā dēla vietā kalējam piedzimusi meita.

It kā jau varētu jautāt, kas par problēmu no tā, ka burvja spējas nonākušas pie meitenes. Bet redz, lieta tāda, ka Diskpasaulē līdz šim ticis pieņemts, ka tikai vīrieši var kļūt par burvjiem un sievietes var būt tikai raganas, zīlnieces utml., un nav nedz sievietes burves, nedz vīrieši raganas. Citādāk rīkoties nevienam nav nācis prātā, jo tā tak ‘’vienmēr bijis’’.

Par laimi, Eskarinu audzina viņas nešpetna ragana Vecmāmiņa (Granny), kuras raksturs un apņēmība var mēroties vien ar reto. Vecmāmiņa nav nekāda tur bērnu gaļas kārā brāļu Grimmu ragana, drīzāk par ome ar raganas spējām, kura darīs visu, lai palīdzētu Eskarinai un pasargātu, kad nepieciešams. Un tā aizsākas bezprecedenta ceļojums uz burvju Neredzamo Universitāti, kur bez šaubām šāda pārgalvīga rīcība atstās nevienu vien aci paliek karājamies uz kāta.

Arī Equal Rites lapaspusēs mīt sevi apzinošs un pārvietoties spējīgs priekšmets – burvja nūja, vien šeit bez lielā sākuma burta. Varbūt tam nepieciešamas kājas? :D Kaut arī burvju, kuri ir vienīgie, kas spēj redzēt Nāvi, netrūka, pašas Nāves diemžēl šoreiz nebija.

Kopumā interesants skats uz dzimumu līdztiesības jautājumu un reizēm muļķīgajiem, irracionālajiem iemesliem, kas tiek minēti, aizstāvot situāciju. Kaut vai ar jau minēto sākumā, ka tā vienkārši pieņemts un citādāk nav ticis darīts.

********Apzināto maitekļu zona********

Varbūt tā tikai pašam šķita, bet lietus/negaiss beigās šķita atgādinām Diskpasaules pirmās grāmatas sākumu…

J.J. Abrams, Doug Dorst – S.

17860739

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Canongate Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt šo grāmatu.

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

WOW! Ar ko lai sāk? Autori paveikuši lielisku darbu, radot neticami saistošu mistēriju (jāatgādina sev, ka viss izdomāts) par autora V.M. Straka pēdējo romānu Ship of Theseus. Jau ar tulkotāja priekšvārdu var just, ka šis nav parasts, ikdienišķs romāns. To papildina piezīmes gar lpp malām, kur visus pagātnes noslēpumus cenšas atšķetināt literatūras studente Dženifera jeb Džena un akadēmiķis Ēriks (kaut arī pasē varbūt rakstīts kas cits).

Par grāmatu uzzināju no grāmatu mīļiem, kuri darbojas YouTube, un, redzot vien daļu no tā, kas grāmatā bez teksta vēl ir pievienots, sapratu, ka cena nevar būt zema un diezin vai tik drīz dabūšu lasīt to. Tāpēc jo patīkamāks pārsteigums bija komentārs astotajā decembrī.

Lasīju paralēli gan tekstu, gan Ērika un Dženas saraksti un prātojumus. Protams, gaumes atšķiras, bet tomēr nedaudz pārsteidz, ka Goodreads kopējais vērtējums ir zem četrām zvaigznēm. Varbūt kādam tieši nepatika pievienotais materiāls (gan pastkartes, gan vēstules, pat slepenu tuneļu karte u.c.). Man to apjoms bija tieši laikā un ne par daudz, kaut vai, lai neuztrauktos, ka kaut kas varētu izslīdēt no vietas. Vai varbūt daudziem doma par rakstīšanu grāmata ar pildspalvu šķiet tik amorāla :D, ka pilnīgi nekas nevarētu viņus likt uz to pievērt acis. Jāatzīst, ka Ship of Theseus ir visnotaļ tam pateicīga, jo tik bieži, ja vispār, neesmu redzējis grāmatu ar tik platām, brīvām lapaspušu malām. Gandrīz vai ar nodomu tāds teksta izkārtojums. :) Vēlāk jau bija neierasti redzēt ‘’tukšāku’’ atvērumu.

Nedz Dženai, nedz Ērikam ir bijusi tā patīkamākā bērnība, jaunība un tie saprotošākie vecāki, abiem ir savas problēmas un niķi. Un kopīgiem spēkiem viņi spēj risināt ne vien pagātnes notikumos, bet arī pašreizējos. Ja Dženai sevi jāpiespiež, lai pabeigtu skolu, iegūtu grādu un neizniekotu četrus dzīves gadus, Ēriks cīnās ar kolēģiem. Pamazām spriedze kāpj, un, lai spētu atšķirt realitāti no iedomām, nedrīkst ļauties panikai, kā arī vēlmei visu saistīt ar reāliem notikumiem un cilvēkiem. Reizēm daiļliteratūra ir vienkārši daiļa literatūra un nekas vairāk. Kārtīgs (akadēmiskais) trilleris!

Ship of Theseus galvenais varonis (pēc citu teiktā vārdā S.)bez pagātnes (amnēzija) tiek nolaupīts un aizvests uz neparastu kuģi. Pēdējais, ko atceras ir sieviete, ar kuru sarunājies. Kamēr viņš dzenas pēc atbildēm par to, kas viņš ir, S. tiek brīvprātīgi vai kā citādi tiek ievilkts ļauna vīra, kuram rūp vien paša bagātība un ir nospļauties, kurš no tā cieš, spēlītēs un tīklos. Beigās rodas jautājums, vai atbildei uz S. sākotnējo jautājumu maz vairs ir nozīme, ja mērotais ceļš līdz tai, iespējams, uz neatgriešanos, ir pazudinājis to cilvēku.

No visiem jautājumiem (vien daži kā, kas darbojās iekš S, jaunajā S un vai tāds jaunais, jaunais vispār maz pastāv) pats galvenais bija un joprojām ir jautājums, kurš bija Straka. Uz daudziem no tiem pat pašās grāmatas beigās netiek sniegta konkrēta atbilde. Arī ne par to, kurš tad galu galā uzzīmēja un ir autors noslēpumainajam simbolam grāmatas sākuma, kas rotā arī pašas grāmatas vāku. Jo kā viens tā otrs noliedz, ka tas ir viņš/viņa.*

Jau tagad, man, kā grāmatu nepārlasītājam, rakstot šo un ieskatoties grāmatā, pārlasot piezīmes gar malu un zinot to secību, ir sevi jāpiebremzē, lai tieši to neuzsāktu. Kā arī radās vēlme izlasīt arī citus Strakas romānus, kaut arī bez Dženas un Ērika piezīmēm tas nebūtu vairs tas pats.

Grūti iedomāties, ka S. varētu atrasties bibliotēkā un pieejams jebkuram tās lasītājam. Ja nu vienīgi lasītājiem ar stāžu, labu reputāciju un tiem, kas saņēmuši viņu rekomendācijas.

S. izpilda Mystery kategoriju manā bingo kartītē.

Šeit paša Inta viedoklis. Šeit Mairitas.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kopumā jābrīnās, ka līdz pat abu norunātajai pirmajai tikšanās reizei, abi vēl nebija saskrējušies.