Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

12091495

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Advertisements

Neil Gaiman, Vince Locke, Peter Straub, Dick Giordano, Jill Thompson – The Sandman, Vol.7: Brief Lives (The Sandman #7)

296996

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena The Sandman sērijas septītā krājuma Brief Lives pati galvenā loma būtu piešķirama nevis pašam Sapnim, bet gan viņa jaunākajai māsai Delīrijai/Delirium, pašai jaunākajai no visiem Mūžīgajiem. Tieši viņai, kaut arī tas notiek ciemos pie Iekāres, ienāk prātā ideja beidzot atrast brāli Iznīcību, kurš jau aptuveni 300 gadus vairs nepilda savus pienākumus.

 

 

15543066.jpg

Kaut arī ar vardarbību un uz iznīcību rosinošām darbībām cilvēci šķiet nevajag diži daudz pamudināt, Sapņa viedoklis tomēr nedz par saviem, nedz arī par brāļa nav darba pienākumiem šo gadu laikā nav mainījies. Tomēr iesākoties grāmatai, Sapnis cieš no tikko izjukušām attiecībām, nolemdams savas zemes iemītniekus vairāk kā nedēļu ilgstošām lietavām. Tādēļ Delīrijas negaidītais piedāvājums atrast Iznīcību, ko Sapnis sākotnēji neuztver pārlieku nopietni, pat nāk kā saukts, lai novirzītu domas citā gultnē.15543069.jpg

Kā to pierāda viens no mazāk nozīmīgiem tēliem, kuram lemts grāmatas ietvaros ņemt nelāgu galu, tad arī pēc +/- 15 000 gadus gara mūža, brīdī, kad pēc tevis ierodas pati Nāve, gribas teikt ‘’vēl ne’’. Pēc viņiem piešķirtā nosaukuma Mūžīgie/Endless varētu domāt, ka šīs septiņas būtnes gan pastāvēs ilgāk par visiem, bet kā visam, kam ir sākums, tas automātiski pēc loģikas paredz, ka jābūt arī beigām. Un kā jebkuram dievam, kas reiz ticis pielūgts, gan jau arī viņiem reiz būs laiks atvadīties.

Par laimi, ne viss krājums norit tik sērīgās noskaņās, un par to atkal ir jāpateicas Delīrijai, kuras darba aprakstā ietilpstošās īpašības un raksturs nu nemaz nepalīdz nopietni darbu veikšanai, kas prasa uzmanības koncentrēšanu. :D

Andy McNab – Liberation Day (Nick Stone #5)

1481854

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Niks Stouns cer kļūt par ASV pilsoni, bet ne visiem ierastajā veidā, kāds ir jāpārvar parastajiem mirstīgajiem. Lai iegūtu kāroto Nikam ir jānorij neliels pašlepnums un jāpiekrīt strādāt zem vīra (Džordžs) un izpildīt vienu vienīgu uzdevumu, kurš sērijas ceturtās grāmatas Last Light ietvaros bija gatavs upurēt simtiem civiliedzīvotāju, tikai lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tagad viņa prātu pārsvarā nomāc Al-Qaeda, kādēļ briesmas saskata gandrīz uz katra stūra.

Liberation Day pēc būtības ir simtprocentīgs militāra rakstura trilleris, kas galvenokārt fokusējas uz misijas tehniskajām detaļām un tikai pēc tam uz kaut ko citu. Romāns darbība vispirms norit Alžīrijā, pilsētā, kuras nosaukums ir viens no tiem, kas tikpat ātri, kā izlasīts, aizmirstas. Kaut arī Niks neizsprūk pilnībā cauri sveikā bez jebkādas skrambiņas vai izspūrušiem matiem, uzdevums ir pietiekoši komplicēts, lai būtu nepieciešama trīs cilvēku komanda – Niks un divi pieredzējuši arābu izcelsmes profesionāļi Lotfi un Hubba-Hubba. :D Protams, Nikam atliek tikai padot mazo pirkstiņu, lai viņu turpinātu izmantot. Turklāt Džordžs apzinās, ka Nikam diži citas izvēles arī nav, kā piekrist.

Sērijas ietvaros, cepuri nost! Andy McNab ir paveicis teicamu darbu, atalgodams sērijas fanus ar labu spriedzi un asu sižetu no vāka līdz vākam. Piedevām var būt drošs, ka militārās jomas detaļas tiešām saistītas gan ar ieročiem, gan taktiku un visu pārējo kā mērķa izsekošanu, novērošanu un notveršanu, būs precīzas līdz sīkumam, vismaz cik ne-eksperta acs to varētu pateikt.

Diemžēl to pašu nevar teikt par Nika kā tēla izaugsmi, kas paliek novārtā, un kurš turpina vairāk būt neuzveicamais un visu varošais kareivis ar minimālu iekšējo pasauli. Un to pašu šķiet var teikt arīdzan par Nika personīgo dzīvi ārpus darba pienākumiem, kura šķiet praktiski neeksistējoša. Labi, vēl ka grāmata nav izteikti gara, lai šādi nesabalansētas proporcijas pārāk negatīvi ietekmētu kopējo iespaidu. :)

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.6: Fables & Reflections (The Sandman #6)

188181

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena sestais The Sandman sērijas krājums Fables &Reflections ir deviņu dažādu un atsevišķi nesaistītu stāstiņu apkopojums, kaut arī ja nedaudz pacenšas, tad bez paša Sapņa var saskatīt vēl vienu kopīgu īpašību. Lielākā daļa no stāstiem norit pirms ‘’mūsdienām’’, t.i. pirms komiksu publicēšanas laika.

Un iespējams tieši tādēļ pēc izlasīšanās neradās iespaids, ka kopumā šis krājums būtu saucams par izdevušos. Kaut arī bija daži, kas patika vairāk par citiem, bija arī ne tik labi un arī tādi pa vidam.

Starp favorītiem ieskaitītu pirmos divus krājuma stāstu. Pirmo krietni par īsu esošo Fear of Falling par izmisumā kritušu (lugu) rakstnieku, un Three Septembers and a January, kas atklāj alternatīvas vēstures faktus par Amerikas Savienoto Valstu pirmo un vienīgo imperatoru 19.gadsimta vidū.

Savdabīgi tik drīz pēc vēstures grāmatas par Seno Romu ‘’S.P.Q.R’’ bija lasīt komiksu August, kurā Senās Romas pirmais imperators redzēta sapņa dēļ reizi gadā iziet cilvēkos maskējies kā ubags, kas šķita visai mazticami un vairāk filmu scenārijs, ja vien tas nebija domāts tik burtiski.

Neiztikt arī bez stāstiem, kuri pilnībā aizšāva mērķim garām, un šajā krājumā tie bija Ramadan un The Song of Orpheus. Nepatiku šķiet vairāk varētu izskaidrotu abu komiksu lielā reliģiskās tematikas ievirze. Ceru vien, ka sākot jau ar septīto krājumu, vairāk ir lielo stāsta arku, nekā šādi īsie stāsti, kāds bija arī trešais krājums Dream Country.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Shawn McManus, Colleen Doran, Dick Giordano, George Pratt, Bryan Talbot, Stan Woch, Samuel R. Delany – The Sandman, Vol.5: A Game of You (The Sandman #5)

471899

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Pirms diviem gadiem Barbaras jeb Bārbijas sapņi sekoja katru nakti viens otram kā sērijas aizraujošā fantāzijas seriālā, kurā pašai bija atvēlēta princeses loma, līdzās darbojās bērnības rotaļlietu dzīvās versijas un arī pārējo (sapņu) pasauli apdzīvoja dažādi fantastiski un pārdabiski radījumi.

Tomēr pēdējos divus gadus Barbaras naktsmiers ir ticis pavadīts, tā teikt, pilnīgā sapņu badā, jo pa šo laiku nav bijis ne viena paša, kas nenozīmē, ka Barbaras radītā sapņu pasaule ir palikusi karājamies kaut kur gaisā vai vienkārši izkūpējusi nebūtībā. Tieši pretēji, princese Barbaras prombūtne ir ļāvusi pārņemt varu daudz vardarbīgākam grupējumam ar tā līderi sauktu par The Cuckoo priekšgalā. Šajā sakarā ne reizi vien tiek pavirpināta doma par dzeguzes un vēlāk svešajā ligzdā izšķīlušos mazuļa dabu, un kā tas sasaucas ar ļaunajiem pretiniekiem.

Mūsu reālajā pasaulē Barbara dzīvo vienkāršā daudzdzīvokļu nama ēkā ar visai savdabīgiem un raibiem kaimiņiem, no kuriem daļa tieši savu neikdienišķo raksturu dēļ ir kļuvuši par labiem draugiem un ilgi nedomā, kad ir nepieciešams riskēt, lai dotos nezināmajā un palīdzētu Barbarai, kad The Cuckoo ķetna apdraud ne vien (bet galvenokārt) Barbaras dzīvību, bet sniedzas arī pēc kontroles pār citām pasaulēm/realitātēm. Patika vairākkārt piesauktā ideja par n-tajām pasaulēm katras personas prātā, vienalga cik bagāta vai nabadzīga būtu katras personas iztēle.

Protams, kur tad bez paša Sapņa, ja runa iet par un ap viņa pārvaldīto sfēru – sapņiem. Bez viņa The Sandman krājums vienkārši zaudētu daļu no sava īpatnējā šarma, bet jāsaka arī, ka centrālā skatuve šoreiz viņš nedarbojas, atvēlot to vairāk citiem. Kopumā A Game of You vienlaicīgi piedāvā gan jaunu rakursu iekš The Sandman sērijas, gan saglabā jau iepazīto manieri, un savā nelielajā apjomā spēj attīrīt lasīšanas kārpiņas starp lielākiem, biezākiem darbiem.

Robert Jordan – The Eye of the World (The Wheel of Time #1) (Audio book)

228665

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Gadiem un paaudzēm ilgi Divupju ciemata iedzīvotāji varēji nelikties ne zinis par citur pasaulē notiekošo un pat aizmirst, ka arī viņu neievērojamais pasaules stūrītis ir daļa no plašākas karalistes.

The Eye of the World jeb ‘’Pasaules acs’’ galvenais no galvenajiem tēliem vienkāršs fermera dēls Rands pa lielam izbauda un cer arī nākotnē turpināt rāmu fermera dzīvi tālajā nomalē. Pārmaiņu laiku priekšvēstneši jau virmo pa gaisu jau labu brīdi pirms liktenīgā vakara un naidnieka, visu ļaunā Tumšā padoto monstru trolloku uzbrukuma ciematam, pēc kura izvēles lielos vilcienos tiek izdarītas Randa vietā, atliek vien sekot Laika Ratu izvītajam ceļam. Par laimi, tieši attiecīgajā vakarā Divupi aplaimoja arī Tumšā pretinieki – Moirana un Lans, Aes Sedai burve un viņai piesaistītais Sargātājs. Iemesli, kādēļ abi vispār atrodas Divupes ciematā, kas tur abiem meklējams, lasītājam uzreiz netop skaidri. Ir vien čukstus tālāk padotas baumas par jaunu pašpasludinātu dragon reborn, un kas zin, varbūt viens no šīs grāmatas varoņiem ir šī titula patiesais īpašnieks. Protams, ja sērija tiek sākta nevis ar ‘’Pasaules aci’’, bet gan ar tās prīkvelu New Spring, tad jau grāmata tiek klausīta ar zināmām priekšzināšanām un šis tas vairs nav skatāmas ar svaigu aci.

Bet tā ‘’atdzimušā pūķa’’ identitāti nezina nedz Tumšā sūtītie pakalpiņi, nedz Moirana un Lans, tādēļ abiem līdzi uz Aes Sedai bāzes mītni Tarvalonā dodas arī Randa draugi Mats un Perins, kā arī ciemata viedā (kas automātiski nenorāda uz vecumu) Egwene. Un tā ir tikai kripatiņa no lielā tēlu klāsta, kuru kvantitāte reizēm liek uz brīdi apjukt un pieturēties pie tiem pāris labāk zināmajiem. Tomēr no visiem atbalsta tēliem gribētos izcelt izklaidētāju, bardu un laikam pauninieku Thom Merrilin un Loial no ogier rases. Pietiekami atšķirīgi, lai no visiem paliktu atmiņā vislabāk.

Jau no grāmatas sākuma var sajust, ka ‘’Pasaules acs’’ ir episkas pasaules un projekta pats, pats sākums. Kas vairāk personīgi traucēja to izbaudīt pa visiem simts procentiem, bija pārāk uzskatāmais grāmatas iedvesmas avots – ‘’Gredzenu pavēlnieks’’/LOTR. Šoreiz garie apraksti nebija jauna lieta un pat patika, bet Tumšā līdzība ar Sauronu, izredzētais varoņa statuss vai epizode, kurā Mats īpašumā esošs objekts viņa izturēšanos padara visai līdzīgu Smīgolam, utt. Zināmu cerību dod grāmatas beigas* un citu atsauksmēs paustais, ka The Wheel of Time, ļaujoties Laika Rata ritējumam aiziet pa savu skaidri atšķirīgu ceļu, un zaudē nedaudz kaitinošo LOTR apmetņa ēnu.

Runājot par atsauksmēm, to nu gan šai grāmatai netrūkst ne tikai starp video formātā (šis un tas vai tas un šis, kā arī šis un vēl šis), kā arī savu tiesa atrodama starp pašmāju grāmatmīļiem pēc grāmatas latviskā izdevuma iznākšanas. Ielieku linkus domājams vien uz daļu no tiem – šeit, šeit, šeit, šeit, vēl šeit un šiten ar. Bagātais klāsts jau vien liecina, ka romānam ir stabila vieta kā sava žanra klasikai! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*,ka Tumšais vai vismaz Ba’alzamon tiek sakauts, tādejādi ļaujot pavasarim uzplaukt ar jaunu sparu,

James Rollins, Rebecca Cantrell – The Blood Gospel (The Order of the Sanguines #1)

15818164

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Arheoloģe Erina kopā ar studentiem mierīgi, nevienam netraucējot, netālu no Masadas veic izrakumus, kad pēkšņa zemestrīce, gruvešos pārvēršot gandrīz visu Masadas nocietinājumu teritoriju. Bet zemestrīces ‘’pastrādātais’’ nebija tikai viens liels posts, šī kataklizma arī no zemes dzīlēm atbrīvoja gadsimtiem glabātus noslēpumus un ar jaunu sparu uzšķīla dzirksteli katoļu baznīcas un tās paspārnē esošo (labo) vampīru jeb Sangviniķu (pārtiek tikai no īpaši svētīta vīna) meklējumus, lai viņi būtu pirmie, kuri atrod reiz zudušo Jēzus Kristus sarakstīto evaņģēliju, par tinti izmantojot paša asinis, un apsteigto ļaunumā kritušos ciltsbrāļus sauktus arī par strigoi.

Tā nu Erina vienā jaukā mirklī tiek ierauta gadsimtiem ilgušajā cīņā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Labi, ka vēl netiek atstāta pilnībā viena, bet ar mirstīgu profesionālu kareivju komandu, no kuriem pēc pirmās sadursmes ar sliktajiem vampīriem, kā arī vēl vairākiem šermuļu uzdzenošiem mošķiem, izdzīvo viens (vārdā Džordans). Tādēļ vēl jo mazāka ir ticamība, ka abiem pietiek knapi ar divām dienām, lai būtu iemīlējušos viens otrā un būtu gatavi darīt jebko ne tikai viena otra labā, bet arī, lai izmantotu šo ‘’spēku’’, pasauli glābjot.

Teorētiski jau ir viss kas vajadzīgs labam trillerim, varbūt vienīgi pieļautas kļūdas ar sastāvdaļu proporcijām. Neticību un sekojošu aizkaitinājumu radīja arī fakts, ka nedz Erinai, nedz Džordanam nevajadzēja vairāk par pāris minūtēm, lai pieņemtu domu par vampīriem u.c., kaut arī tāpat kā visa pārējā pasaule līdz tam dzīvojošu ar domu, ka nekas tāds neeksistē. Vēl piedevām atmiņu fragmenti un fakti no Erinas bērnības, ka viņa uzaugusi fanātiskā reliģijas komūnā, kamit kā  būtu jāliek just viņai līdzi, bet tagad kā zinātniece visam pieiet ar racionālu prātu, nelīmējās kopā un arī zaudēja spēku, kad tas vairākkārt bez papildus informācijas tika atkārtots.

The Order of the Sanguines sērijas pirmā grāmatā The Blood Gospel autori apskata vampīru izcelšanās mītu jaunā rakursā. Šajā video James Rollins atklāj, ka iedvesmu stāstam guvis no Rembranta gleznas, kurā attēlots Lācars augšāmceļamies, bet apkārtējos ir pārņēmušas šausmas, nevis prieks par tādu brīnumu. Diemžēl saruna par grāmatu šķita daudzkārt interesantāka par pašu grāmatu. Pie tā vainoju pārāk lielo fokusēšanos gan uz reliģisko mitoloģiju, gan uz pavisam lieko romantiku starp Erinu un Džordanu, tādējādi sabojājot to, ko sniedz trillera, mistērijas un paranormālo žanru aspekti.

Robert Jordan – New Spring (The Wheel of Time #0) (Audio book)

187065

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Iekš New Spring aprakstītais norisinās 20 gadus pirms gan apjomā, gan citādi episkās The Wheel of Time sērijas pirmās grāmatas The Eye of the World, un tos +/- varētu iedalītas divās lielās un vienā mazākā daļā.

Pirmkārt, Aes Sedai, organizācija, kuras biedru maģijas spējas lieti noder, lai viņas būtu vienas no ievērojamākajiem spēkiem uz pasaules. Parastais mirstīgais, redzot pretī nākam kādu no Aes Sedai, labāk izvēlēsies šķērsot ielu, nekā riskēt kā nebūt piesaistīt sev uzmanību un/vai padarīt par muļķi. Aes Sedai ar dažādām roku kustībām spēj ‘’izvīt’’ un radīt maģiju, bet, par cik gadījumā, ja šādās spējas piemīt vīriešu kārtas pārstāvim, tās viņu ar laiku padara traku, tad par pilntiesīgiem biedriem kļūst tikai sievietes. Starp viņām arī divas šīs grāmatas galvenās varones Moiraine Damodred un Siuan Sanche. Lasītājam ir arī ļauts iemest aci, tā teikt, gala pārbaudījumā, kuru lai nokārtotu bez kļūdām un pārtraukuma jāizpilda 100 burvestību ‘’vijumi’’ pēc kārtas. Uz brīdi pat nobijos, ka autors būs arī izdomājies iet visam simtam cauri. :D

Otrs būtu leģenda/pareģojums par īpašu jaundzimušo – a dragon reborn, kuram lemts dižs liktenis, un kura meklējumos aiz tīrās sagadīšanās dodas arī Moiraine un Siuan. Abas pēc rakstura ir diezgan pretējas un atšķirīgas, kā rezultātā abas visnotaļ labi papildina viena otru, kopā izveidojot labu draudzību un prasmīgu komandu. Diemžēl puisēna meklējumiem vismaz New Spring ietvaros neseko grandiozs kulminācijas brīdis un atrisinājums. Vienīgais tiek pamesti vairāki interesanti informācijas kumosiņi par daudzajiem viltvāržiem, kuri sev piedēvējuši atdzimušā pūķa godu un spējuši aiz sevis sapulcināt ievērojamu karaspēku, bet katrs tik un tā līdz šim ir ticis sakauts.

Un kā trešo gribētos nodalīt kareivja Al’Lan jeb vienkārši Lan sastapšanos ar abām censonēm, un kā Moraine pārliecina, ka viņu trijotnei ir kopīgs ienaidnieks un kopīgs mērķis sakaut tumšos spēkus, kuri ložņā pa visvisādām pažobelēm un izmanto katru ēnu un ļaunuma dēstu.

Autora rakstības stils nebija no tiem pašiem saistošākajiem (iespējams, daļa vainas jāuzņemas audio grāmatas ierunātājiem). Patīk ieslīgt garum garos aprakstos, kur citkārt būtu varējis iztikt ar vienu vai dažiem paragrāfiem. Pēc grāmatas noklausīšanās radās sajūta, ka sērijas prīkvelu New Spring varbūt būtu bijis labāk klausīties, kad jau ir nedaudz iepazīta Roberta Džordana radītā pasaule. Atradu video atsauksmes gan ar vienu, gan atšķirīgu viedokli (šeit un šeit). Cerams ar ‘’Pasaules aci’’ soksies labāk.

Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3) (Audio book)

25526965

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā un noslēdzošā Bila Hodža triloģijas grāmata End of Watch aizsākas, kad Bila pēdējais partneris pirms pensionēšanās Pīts, kurš pats drīz atvaļināsies, izsauc Bilu un Holiju Gibniju uz aizdomīgas divu personu pašnāvības vietu. Tagad Bils kopā ar Holiju vada privātu izmeklēšanas firmu Finders Keepers (visu izsaka nosaukums), bet iemesls, kādēļ Pīts, abus ir pieaicinājis, saistīts vairāk ar faktu, ka abi mirušie ir saistīti ar bēdīgi slaveno misteru Mersedesu! Protams, policija nespēj saskatīt sakarību starp vienu un otru, jo misters Mersedes jeb Breidijs pēdējos sešus gadus veģetatīvā stāvoklī vai tuvu tam guļ slimnīcas palātā.

Pēc visas loģikas pēc tādas galvas traumas, kādu misters Mersedess jeb Breidijs ieguva pirms sešiem gadiem puišu rok/pop grupas koncertā, kad viņu pēdējā mirklī apturēja Bila Hodža ‘’asistente’’ Holija Gibnija, Breidijam būtu vajadzējis tajā vakarā arīdzan nomirt kā jebkuram parastajam mirstīgajām. Iespējams, deviņās no desmit reizēm tā arī būtu noticis, bet, kā zināms, misters Mersedess ir tik tālu no tādas klasifikācijas, cik vien to var iedomāties. Tā vietā jau pirmās grāmatas noslēgumā Mr. Mercedes gandrīz pēc pusotra gada Breidijs ir atguvis samaņu, bet triloģijas otās grāmatas beigās (kuru nav nepieciešams būt lasījušam, lai varētu sekot šai) Bils nojauš, ka aiz ārēji vājā ķermeņa slēpjas tas pats vecais, ļaunais Breidijs. Tikai tagad, tieši pateicoties galvas traumai un/vai ārsta slepenajām eksperimentālajām zāļu, viņš ir spēcīgāks nekā vēl jebkad agrāk!

Pirmās divas triloģijas grāmatas Mr. Mercedes un Finders Keepers +/- bija klasiski kriminālromāni vien ar faktu, ka lasītājs jau no sākumā zina, kurš ir slepkava, un interesantākais slēpjas ceļojumā uz grāmatas kulminācijas punktu, bet End of Watch salīdzinoši ļoti atšķirīgs. Visacīmredzamākais būtu pārdabiskais elements, kuru šajā video Kings pats nodēvē par maģisko reālismu, – Breidija telekinētiskās un prāta kontroles spējas. Visvairāk Breidija tuvumā vai retro spēļu konsoles Zap it! īpašniekiem būtu jāuztraucas cilvēkiem, kuri pakļaujas hipnozei. Breidijs pēc tik ilgas ‘’dīkstāves’’ un savu sapņu izpostīšanas ir gatavs atriebībai, un zina pret kuru galvenokārt vērst sevī uzkrātās dusmas – Bilu Hodžu.

Tikai lieta tāda, ka sešu gadus pēc triloģijas pirmās grāmatas notikumiem Bils, tuvojoties 70.dzimšanas dienai, vairs nav pats spriganais puika, kādu mēs viņu pazinām. Vēl jo vairāk, pēc apetītes un svara zuduma, kā arī neizskaidrām sāpēm un nenogurstošiem Holijas pamudinājumiem, Bils beidzot piekrīt apmeklēt ārstu, un analīžu rezultāti nav super iepriecinoši – aizkuņģa dziedzera vēzis vēlā stadijā. Šāda vēsts piešķir grāmatas nosaukumam End of Watch gluži citu un diemžēl  daudz skumjāku nozīmi. Bet kā lai gan Bils varētu mierīgi uzsākt cīņu ar slimību (vienalga cik maz vai daudz tas varētu paildzināt mūžu), ja Breidijs vēl ir ‘’uz brīvām kājām’’.

Prieks ir par ne tikai Holijas tēla (ārēji atgādina tīni, bet vecumā ir tuvu 50gadiem) izaugsmi sērijas garumā, bet arī, ja var ticēt augstāk minētajam video ar autoru, nākotnē gaidāmajām grāmatām ar Holiju Gibniju kā galveno tēlu. :)

Kaut gan grāmatai un arī sērijai netrūkst negatīvu atsauksmju (kā šeit un šeit), vairāk gribētos pievienoties šiem diviem viedokļiem (šeit un šeit). Un ieteiktu gan End of Watch, gan visu triloģiju tiem lasītājiem un Stīvena Kinga faniem, kuri neiegrožo autoru tikai viena žanra ietvaros.

P.S. Nejauši atradu viktorīnu, kurā par katru atsevišķi vari pārbaudīt ko un cik daudz atceries no izlasītā.

Andy McNab – Last Light (Nick Stone #4)

666679

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Līdz šim Niks Stouns ir pildījis dotos uzdevumus vienalga vai bijis, nepieciešams kaut ko vai kādu nolaupīt, nosargāt vai nogalināt. Bet, kad viņš ierauga, ka viņa mērķis nav īpaši daudz vecāks par Kelliju, Niks nespēj snaiperiem dot izšķirošo komandu. Viņa lēmums apzināti noraut misiju pašā Londonas centrā netālu no Aizsardzības ministrijas ne vien nosūta Niku tuvāk ekvatoram uz Panamu, bet arīdzan apvienojumā ar to, kā autors Andy McNab jeb Steven Billy Mithcell izvēlas risināt notikumu gaitu, sagatavo bagātīgu materiālu sērijas turpinājumiem.

Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka Nika tieši priekšnieki pie šīs misijas nebūt nav apmierināti ar viņa pēkšņo sirdsapziņas pamošanos. Kaut arī Nikam jau no sākta gala klusa balss pie sevis čukstēja, ka kaut kas ar viņiem nav tīrs/kārtībā, ka atļauj veikt tāda riska operāciju pašu valstī, tad tas tikai apstiprinās, kad viņi Nikam dod otru iespēju, bet pie viena neveiksmes gadījumā piedraud gan ar viņa paša, gan Kellijas nogalināšanu.

Kaut arī ar Last Light bija skaidri jūtams, ka autors cenšas Nikam piešķirt vairāk cilvēciskuma ar visu to iekšējo konfliktu un cīņu par morāli pareizo. Tomēr grāmata joprojām lielākoties sastāv Nikam uzņemoties neuzveicamā kareivja lomu, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem un/vai pretiniekiem. Joprojām ir gari un plaši militāra rakstura apraksti, un, kaut arī pēc pārdesmit lapaspusēm tas kļūst nedaudz apnicīgi (nedaudz pazūd visaptverošais sižets), sēriju no pilnīgas lejupslīdes ar katru grāmatu glābj, ka autors lieliski pārzina savu jomu. To pašu var teikt arī par notikumu vietu Panamu, džungļiem un sutīgo atmosfēru. Kaut arī pēc Ziemeļeiropas aukstuma biju novēlējis Nikam pavadīt laiku kaut kur siltāk, nebiju arī iedomājies otru galējību. Kā arī var atzīmēt ik pa brīdim uzdzirkstošo (melno) humoru no Nika puses.

Viens no sērijas lielākajiem mīnusiem pagaidām ir tas, ka tai trūkst aktīvu tēlu no grāmatas uz grāmatu, vienlīdz kā pozitīvie tā ļaundari. Bez Nika īsti nav ne neviena, it kā būtu daži, bet arī tie uzpeld no fona vien retu reizi un arī vairāk grāmatas ievadā un beigās. Tā pati Kellija, neskaitot sērijas pirmo grāmatu Remote Control, vairāk kalpo kā motivācija/iegansts visam tam, ko Nikam nākas darīt, un pavisam minimāli izpaužas pati.

Pagaidām paņemšu atpūtu no Nick Stone sērijas ar cerību, ka šī sērija trilleru žanrā man neaizies to pašu virzienu, kā to šķiet ir izdarījusi Temperance Brennan sērija ar kriminālromāniem.