Kalevala: Somu tautas eps

908b8e14-bb3d-4b92-a14d-9350f6f0efac

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas Valsts izdevniecība

Manas pārdomas

Līdzīgi kā ar nesen izlasīto lugu Spartaks arī šo es nebūtu uzņēmies lasīt un notraust putekļus, ja vien tā neatrastos manos grāmatplauktos, kā arī, ja neviens no Kalevalas izdevums nebūtu atrodams iekš Goodreads.

Atšķirībā no šodien agrāk publicētajām pārdomām par The Sandman trešo krājumu, kur minēju, ka, pirms uzsākt lasīšanu, nebiju ielūkojis grāmatas beigās, šoreiz gan tā izdarīju, cerot atrast kādu pievienotu materiālu, par cik priekšzināšanas par Kalevalu, tās vēsturisko nozīmību man nebija. Atradu trīs priekšvārdus, kaut gan kādēļ tādā gadījumā viņi nav atrodami grāmatas sākumā/priekšā nepateikšu. :D Pirmais ir no 1849.gada izdevuma un rūnu oriģināla apkopotāja Eliasa Lenrūta, kur viņš ar nožēlu atzīst, ka, ja vien būtu agrāk sācis savu darbu, no mutvārdu tradīcijas, kuras jau tad sāka apsīkt, būtu saglabājušās krietni vairāk par 50rūnām. Otrs (1924.g) ir no tulkotāja L. Laicena latviskajam izdevumam. Trakāk ir ar trešo O. Kusinena priekšvārdu Kalevalas izdevumam krievu valodā. Tajā paustais viedoklis ir ne tikai apliets ar kārtīgu ideoloģisko mērci, bet arī padsmit lapaspušu apjoms jau vairs neiet kopā ar priekšvārdu, bet drīzāk gan kā referāts.

Epā pausto tēmu plašums ir ļoti liels. Ir gan panti, kuros pieminēta Saules, Mēness u.c. rašanās, gan par meitu, kura pret pašas gribu tiek aizprecināta un lielās bēdās pamet dzimtās mājas, lai dotos pie jaunā vīra un viņa ģimenes. Netrūkst daudz pantu par dažādām nozarēm vai amatiem kā zemkopība un lopkopība, zvejniecība, kuģu būvēšana, kalēja amats u.c. Nedaudz pārsteidz rūna, kurā tika apdziedāti padomi jaunajam vīram gadījumā, ja sieva pagadījusies nepaklausīga – kur un kā sist, lai tuvinieki un apkārtējie to nepamanītu. Kaut arī O. Kusinens savā ‘’priekšvārdā’’ min, ka varam vēl lasīt par tautu, kuru nav samaitājusi kristietība, kapitālistiskās dziņas vai nezin kas vēl, man vairāk šķita, ka rūnās vairāk atspoguļojas kristietības un rūnu mītiem sajaukšanās un mijiedarbība vienai ar otru.

Kaut arī saprotu, ka epam nav viena autora, tās nav radušās, lai pavēstītu vienu lielu un episku stāstu no vāka līdz vākam, par spīti vairākām lielākām stāsta līnijām, pietrūka tieši vērienīguma. Arī ar karu saistītās rūnas pazuda vajadzīgais skarbums, brutalitāte un kara kā tāda briesmīgums. Brīžiem arī pazuda loģiskums, tā vietā atstājot pamatīgus sižeta līniju caurumus, tādā ziņā, ka tēlu rīcība šķita pretrunā ar stāstā nodibinātās pasaules likumiem, ko ir iespējams izdarīt. Kā arī daudzkārt atkārtojas skaitlis trīs (reizēm deviņi), kādēļ jau pēc pāris reizēm kļuva paredzams, ka pirmais un otrais mēģinājums kaut ko paveikt cietīs neveiksmi vai arī nokļūšana vienā vai otrā lokācijā prasa trīs dienas.

Tagad interesanti pameklēt plašajā internetā un paklausīties dažādus rūnu dziedājumu fragmentus, vai dažādu mākslinieku darbus variācijas. :)

Advertisements

Rabindranath Tagore – The Gardener

e05c77e3-40bb-480b-a2eb-af2e1b489182

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Tik labs ritms vārsmām, ka attopies vien tad, kad sasniegts grāmatas otrs vāks! Grūti pat noticēt, cik labi autors spējis ieslēgt savos vārdos emocijas, un pārnest no sevis lasītājam. Jāuzteic tulkojums par to, ka tas viss nav pazudis vai drusku noklīdis tulkojumā.

Pārsvarā vērojama romantikas, attiecību un mīlestības, kā arī drusku sadzīviskas tematikas. Ir gan par dabas skaistumu un nemateriālo, gan arī Neiztikt, protams, bez nopietnākām lietām kā Nāve, jo nebūt visu laiku viss ir skaists un rožains. Domājams būtu īsti piemērots cilvēkiem attiecīgā dzīves mirklī, kad vēl vairāk varētu saskatīt autora domāto, kas paslēpts aiz šķietami īsajām un vienkāršajām rindām, bet tas, ka domāts cits dārzs un dārznieks, ne tas, kurā plaukst puķes un citi augi. Īpaši patika pats pēdējais dzejolis, kur autors vēršas arī pie lasītāja, kas lasīs viņa rakstīto arī pēc vairākām desmitgadēm un gadsimtiem.

Īpatnēji izvēlēts satura rādītājs, kas ticis sakārtots pēc alfabēta, nevis secības vai vienkārši numuriem par cik vārsmām/dzejoļiem nav nosaukumu.

Šī grāmata izpilda Poetry collection kategoriju manā bingo kartītē.

Daina Avotiņa – Dadžu Vijoles

23173344

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Kā pavisam mazais grāmatas apraksts vēsta, tad Dadžu Vijolēs ir apkopoti dzejnieces pazīstamākie, izņemot man, darbi no vairākiem cietiem krājumiem. Iepriekšējā/pēdējā reize, kad lasīju dzeju, kas nemaz tik bieži nenotiek, bija Jura Kronberga ‘’Uz balkona/bet ja visu laiku…’’, un atšķirībā no tā krājuma šeit varēja just, ka vieni dzejoļi sarakstīti 14 gadu agrāk par citiem un nebija tās savstarpējās vienotības visas grāmatas garumā.

Autores stiprā puse noteikti ir dabas motīvs, tajos brīžos valoda kļūst raitāka, vieglāk lasāma un uztverama. Patika tās retās reizes, kad panta izkārtojums nebija no parasti redzamajiem.

Atmiņā visvairāk palikusi dzejoļa ‘’Piesnidzis dārzs’’ noskaņa, iespējams, svētku laika dēļ, no kura arī izvēlējos teikumu/pantu šīs nedēļas Pirmdienas teikumā.

Juris Kronbergs – Uz balkona / bet ja visu laiku…

31360144

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Zviedrijā dzīvojošais latviešu dzejnieks un latviešu daiļliteratūras tulkotājs zviedru valodā Juris Kronbergs šovasar svin 70. gadu jubileju. Dzejniekam to pieklājas atzīmēt ar jaunu grāmatu, un izdevniecībā “Dienas Grāmata” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu augustā klajā nākusi Jura Kronberga jaunāko dzejoļu grāmata “Uz balkona / bet ja visu laiku…” — divi dzejas krājumi vienos vākos. Grāmatas pirmo daļu, pirmo krājumu, veido liels dzejoļu cikls “Uz balkona” (2015). Tas ir psiholoģiski filozofisks, eksistenciāls protagonista (tātad jebkura indivīda, personības) tēlojums – mēs visi esam daļa no Visuma, bet tai pašā laikā esam neizbēgami vieni. Savukārt, grāmatas otrā daļā, krājumā “bet ja visu laiku…”, apkopoti gan agrāk nepublicētie, gan arī laikrakstos un žurnālos no 2000. līdz 2016. gadam publicētie dzejoļi. Šī daļa ved dzejnieka pasaulē, atklājot viņa “dabu” gan tematiski, gan stilistiski. Jura Kronberga jaunā, jubilejas, dzejoļu grāmata lasītājam atklāj dzejnieku “pilnā augumā”, kā tas arīdzan pienākas apaļu jubileju reizēs.

Izdevniecība/Publisher: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies izdevniecībai par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 4/5

Turpināt lasīt

Imants Ziedonis ”Caurvējš”

13394251

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Dzejoļu krājums „Caurvējš” ir izdots 1975. gadā. Tas ir laiks, kad sabiedrībā raksturīga pastiprināta interese par dzeju, kultūru, arī par latviskajām vērtībām un to saglabāšanu, taču varas ietekme padara šīs lietas neīstas, samākslotas, jo attieksme ir izteikti neitrāla, pat noliedzoša. Saka, ka šis esot visdrūmākais I. Ziedoņa dzejoļu krājums. Dzejnieks krājuma tapšanas laiku raksturo šādi: ”..ir tikai riebīga caurvēja sajūta. No kuras varbūt var glābt tikai kaut kas balts, balti mani bāleliņi (iz tautasdziesmas), balta Saule (iz Raiņa), Baltais tēvs un Piena māte. Mūs vēl var glābt svētas lietas. Jādaudzina, jāceļ ārā, jānes augšā…”

Vērtējums: 4/5

Mana recenzija

Jūtami dominē bezspēcības izjūta, neizprotami paguruma stāvokļi un veidoti krišanas motīvi, piemēram, attiecībās. Tomēr nesauktu to par ārkārtīgi drūmu un/vai depresīvu.

Izskanēja alkas pēc mīlestības, kurai pretstatīja nāvi. Kā arī aizmirstība un pašas mīlestības šķietamais īslaicīgums, ja netiek pie tā strādāts un piedomāts.

Ojārs Vācietis ”Elpa”

13551223

Vērtējums: 4/5

Mana recenzija

Saturā daudzveidīgs krājums, kas ietver sevī tēmas gan par lielo tēvijas karu un Ļeņingradas blokādi, gan ceļa un māju motīvu, kas likās pat būtiskāk. Patika mājas kā cilvēka un sabiedrības pamats, un par kopsaucēju jāmin cilvēka atbildību savas sirdsapziņas priekšā.

Bet tiek arī parādīti cilvēki, frāžu malēji, pēc kuru vārdiem neseko rīcība un pārliecība. Dzejoļi ir visai ironiski. Attēlots viss, kas pasaulē neētisks, necilvēcīgs, kā arī degradējies jeb anti-cilvēks.

Šķiet traģisko intonāciju brīžiem nosaka laikmeta pretrunas un nepieciešamība apvienoties labas gribas cilvēkiem.

Jāpiebilst, ka dzeja nav tas, ko parasti izvēlos, kā lasāmvielu, bet šī grāmata bija patīkama pārmaiņa.