Markus Zusak – Bridge of Clay

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Manas pārdomas

Bridge of Clay nav tikai viena puiša Klejdona vai vienkārši Kleja stāsts. Bridge of Clay caur vecākā brāļa Matthew pieredzes prizmu vēsta gana traģisku un emocionālu stāstu, kā piec Dunbaru brāļi, kur Metjū ir vecākais, tad seko Rorijs, Henrijs, Klejs kā otrs jaunākais un kā visjaunākais un reizēm tāpēc apceltākais Tomass jeb Tomijs. Stāsts, kurā pieciem Dunbaru brāļiem ne tikai vispirms jāaprod ar mātes cīņa ar vēzi, tad nenovēršamā viņas nāve, bet vēl smagāk, kad pēc tam tēvs pamet brāļus Metjū pārziņā (vien nesen sasniedzis pilngadību) un pats kaut kur pazūd uz diviem gadiem.

Tāpēc Bridge of Clay apraksts ir gana mānīgs koncentrējoties uz vārdu spēli par māla tiltu un varoni Kleju. Būtiskāka būtu tēva pēkšņā atgriešanās un kā tilta būvniecība pār jau labu laiku izžuvušu upi pilsētas nomalē grāmatas sižetā ir fonā, tā arī tēva centieni atgūt dēlu uzticību ir nobīdīta vairāk perifērijā. Vienīgi Klejs, kurš tik kārī bērnībā no vecākiem uzsūca visus iespējamos stāstus par viņu pagātni un bērnību, sper pirmo soli, kas kā tilts vēlāk ļaus arī pārējiem mēģināt atkal uzticēties kādām, kurš tik smagā brīdī atļāvās viņus pamest, lai nu kuļas pa dzīvi, kā nu māk.

Veids kā autors Markuss Zukas izvēlējies izklāt stāstu var būt pārsteigt nesagatavotu un tā sabojāt iespaidu par visu grāmatu vien tā iemesla pēc. Bridge of Clay proza tikpat kā visas grāmatas garumā izdodas saglabāt dzejiski plūstošu un raitu. Ir gan atskaņas, gan ritms un ne brīdi nešķiet, ka kaut kas tiktu stāsta darbībā samākslots vai lieks tikai tāpēc, lai vieglāk varētu izvēlēto formātu uzrakstīt.

Papildus tam Metjū stāstījums ļoti bieži, pat vienas nodaļas laikā, bet labi nodalīts un nesajūk, lēkā starp dažādiem laikiem. Starp laiku, kad vēl visa ģimene ir kopā un visi cenšas kā nu māk vēl priecāties, lai arī arvien biežākie mātes Penelopes vizītes uz slimnīcu liek par sevi manīt. Starp periodu pēc tēva aizmukšanas un stāsta ‘’tagadni’’, un starp periodu, kad Klejs tik drīz pēc pēc mātes nāves, negaidītā negadījumā zaudē tuvu draudzeni/kaimiņu meitu. Starp vecāku mātes Penelopes un tēva Maikla pagātnēm. Šāda gana bieža lēkāšana no viena uz otru tā vietā, lai ar dzejisko formu ļautu viegli pierast un saprast, kur, kas, kā, var tam nesagatavotu lasītāju, kas pēc grāmatas apraksta gaidījis kaut ko citu, noskaņot pret grāmatu, neļaujot izbaudīt brīžiem emocionāli sirdi plosošu stāstu, kuru Dunbaru brāļi, katrs pa savam, pārcieš diezgan drosmīgi.

Pa vidu visam vēl pa brīdim pamaisās visvisādi mājdzīvnieki (jaunākā brāļa Tomija vājībā), no kuriem visneierastākajam jābūt ēzelim. Turklāt gandrīz visiem ir ar Homēra epikām Odiseju un Iliādu saistīti vārdi. Tā teikt, lai brāļiem nebūtu garlaicīgi un ar dzīvnieku izdarībām reizēm tie ienestu negaidītus jautrus brīžus.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.

Isaac Asimov – The Gods Themselves (Audiobook)

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In the twenty-second century Earth obtains limitless, free energy from a source science little understands: an exchange between Earth and a parallel universe, using a process devised by the aliens. But even free energy has a price. The transference process itself will eventually lead to the destruction of Earth’s Sun—and of Earth itself.

Only a few know the terrifying truth—an outcast Earth scientist, a rebellious alien inhabitant who senses the imminent annihilation of the Sun. They know the truth—but who will listen? They have foreseen the cost of abundant energy—but who will believe? These few beings, human and alien, hold the key to Earth’s survival.

Izdevniecība/Publisher: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 2.25/5

Mana recenzija/My review

Enerģijas resursi neierobežotā daudzumā un bezmaksas caur Elektronu pumpi. Kas var būt labāks par šo? Bet par kādu cenu? Avots enerģijai ir paralēlais visums, kuru ieguvums no pasākuma ir viņu zvaigznes ilgāks mūžs, no kā arī izriet mūsu cena.

Paralēlajam visumam interesanta, savdabīga sabiedrības uzbūve, kur tu esi the Emotional, the Rational vai the Parental. Ir arī ceturtā grupa, kā skolotāji – ‘’hard ones’’. No šīs puses tad arī doti trīs tēli no minētajām kategorijām, izņemot pēdējo, bet diemžēl ne par vienu no šiem vai pat citiem tēliem neradās dziļāka interese.

Uz mūsu Zemes atrodas tādi, kas aizdomājas, ka varētu būt pārāk labi un ka kaut kur ir jābūt arī āķim. Bet lielākā daļa ir priecīgi par radušos situāciju un neparko citu neuztraucas. Tikmēr arī paralēlajā visumā ne visi ir tik aukstasinīgi, lai nolemtu nāvei veselas planētas populāciju. Tomēr, vai būs kāds, kas viņos ieklausīsies?

Diemžēl grāmata beidzās bez šķietamas kulminācijas un sakarīga atrisinājuma. It kā bija pārdomas un kāda rīcība, bet bez jau pieminētās kulminācijas/crescendo. : )

Grāmata ļauj padomāt arī par mūsdienu realitāti ar visiem globālajiem laikapstākļiem, fosilo resursu ierobežotību un meklējumiem pēc atjaunojamas un dabai draudzīgas enerģijas.

                                                                                                                                           

Free energy in unlimited supply through Electron Pump. What could be better than this? But for what price? The source of the energy is a parallel and their gain from all this is their own star’s longer life, and from that consequently the price we would have to pay.

The parallel universe has an interesting society structure were you are the Emotional, the Rational or the Parental; there’s also the fourth group ‘’hard ones’’. From this side we are presented with three characters from the mentioned categories but unfortunately I didn’t care for these characters or anyone else for that matter.

On our Earth there are some who get suspicious that it might be too good to be true and that there has to be some catch. But mostly everyone is just happy about the current situation and don’t worry. Meanwhile also in the parallel universe not everyone can live with the thought that their gain might mean the death of the other planet’s whole population. But will there be someone who will listen to them?

The book end’s without a culmination point and logical ending/solution. I guess there were some food for thought and reflection but without already mentioned culmination/crescendo. : )

But the book allows you to think about our dependence on fossil fuel resources and the search for renewable energy.