The Coilhunter Chronicles #4-6

#4Lostlander

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nathaniel Osley Xander aka (sērijas lasītājam labāk pazīstams kā) Nox aka Man of Thousand Names, kurus dažāda smaguma pakāpji noziedznieki, nelieši un ļaunie tēli  gadu gaitā ir piešķīruši sērijas galvenajam varonim, kuram arīdzan Coilhunter ir viens no tūkstošvārdiem, attiecīgi sērijas nosaukums The Coilhunter Chronicles

Ceturtais sērijas piedzīvojums Noksam aizsākas ar drusku apdullušu galvu, turklāt vēl ar metāla kaklasiksnu, kuru nekādi nedabū nost. Kur viņš atrodas un kurš atbildīgs par tādu šībrīža stāvokli? Lai visi iespējamie spēki stāv tai personai klāt, jo pat ar tiem nekas neapturēs Mežonīgo Ziemeļu pašpasludināto šerifu no taisnas tiesas panākšanas un pienācīgi sētās atlīdzības saņemšanas.

Lai kā arī Nokss necenstos no ikdienas rūgtās pieredzes nocietināt sirdi pret apkārtējiem, tad gluži viens viņš arī nemaz nav. Par spīti bailēm pielaist kādu pārāk tuvu sev klāt un potienciāli ciest, ja kāds no ļaundariem to izmantotu pretu viņu, Nokss ir iemantojis pa kādam draugam. Kā nosacīts pārinieks un pavisam noteikti tāpat kā ūdens tuksnesī, tā nepieciešamā humora devas avots ir Porridge (lielāku un mazāku nieku vācējs).  Persona, kas laika gaitā kļuvusi par paziņu, uz kuru Nokss var paļauties un varbūt pat saukt par draugu. Bet lai cik atšķirīgi viņi un arī cits draudzīgs drusku patālāks otrā plāna tēls Thomas ‘’Chance’’ Oakley, kura dēļ tā teikt visa putra ievārīta, nebūtu, visus vienojoša līdzība saistīta ar klaiņotāja garu, neizlaistām saknēm kādā konkrētā lokācijā, tā teikt būt kā Lostlander.

#5Sixshooter

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Mežonīgajos Ziemeļos vismaz vēl šobrīd vara lielākoties pieder dažnedažādām bandām un to aliansēm. Nokss nav vienīgais atlīdzības mednieks, bet bez šaubām vislabākais, tomēr ar visu to vēl mērojams tāls, garš un smags ceļš pirms likums un kārtība nebūs galvenokārt noziedznieku rokās.

Vēl līdzšim sērijā nepieredzēta mēroga asinsizliešanu un bandu karu aizsāk viena no bandu līderu atvašu slepkavība. Par atriebību un pretriecienu nevar būt divu domu, bet tas tikai eskalē situāciju aizvien tālāk, jo līdzīgās domās pēc jaunākā uzbrukuma ir arī otra puse, līdz brīdim, kad pat Noksam ir jāiejaucas, lai to apturētu. Ja vēl šie tipi pa ceļam uz aizsauli paķertu tikai savas šlakas neliešus, tad vēl nekas, bet ciest, diemžēl, dabū arī nevainīgi garāmgājēji un bērni, kuriem vienīgais sakars ar bandām ir piespiedu eksistēšana to mestajā draudu ēnā. Un to nu Nokss nevar pieļaut.

Noksam kā spoki līdzi nāk reiz vēl pirms sērijas pirmās grāmatas notikumiem zaudētā ģimene – sieva un divi bērni. Katru dienu tie motivē viņu neapstāties, neļauties pagurumam, jo slepkavas, zagļi utt. brīvdienu nav un līdz ar to tādu nedrīkst būt arī viņam. Tas, protams, nevar nenākt bez savas cenas, bet Noksam atliek vien atcerēties par savu personīgo zaudējumu, par draugiem un paziņām kā Porridge un šajā gr par sevi manīt likušajiem agrāk sērijā izglābtajiem (Salliju (izbijusi noziedzniece), Lauru un viņas jaunāko brāli Luke), lai varētu atkal saņemt sevi rokās.

Ja atskaita Noksa iekšējo personīgo pārdzīvojumu psiholoģisko pusi, tad Sixshooter drusku iepaliek salīdzinoši ar iepriekšējo grāmatu. No viena piedzīvojuma un saķeršanās ar kādu no bandām uz otru – pat Noksa gadījumā vien spēkam, lodēm un viņa sameistarotajiem gadžetiem ir taisnība.

#6Deadwalker

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nāve Noksam nav sveša sabiedrotā. Varētu pat teikt, ka tā laika gaitā būtu saucama par viņa ciešāko kolēģi, bet, kad mirušie acīmredzami ir izdomājuši augšāmcelties, vai precīzāk, ka kāds ar maģijas spējām apveltīts (no citas pasaules šajā iekļuvušais) ir izdomājis paniekoties, Nokss ir viens no galvenajiem Staigājošo Miroņu galvenajiem intereses objektiem.

Neliels patīkams pārsteigums šajā sērijā ieraudzīt kaut ko no pārdabiskā kā zombijus(ar intelektu). Ja neskaita galvenā varoņa Noksa sameistarotās uzpariktes, kuru darbība balstīta vairāk uz autora radītās vesterna fantāzijas pasaules eksistenci, tad (gandrīz)zombiju apokalipse noteikti ir jauns pavērsiens.

Mazāk patīkams pārsteigums bija jūtami vairāk, īpaši uz grāmatas beigām, pamanāmās drukas kļūdas, kad pat man no teikuma jūtams, ka domāts kas cits. Varbūt izskaidrojums tajā, ka autors nevēlējās vēl vairāk novilcināt izdošanas datumu – biju jau laicīgi to nopircis Amazonē un vēlāk saņēmu ziņu par pārceltu datumu. Lai vai kā ar visu to The Coilhunter Chronicles sērija konstanti no grāmatas uz grāmatu sniedz izcilu lasītprieku.

Noslēdzoši vēl viena maza mazītiņa kritika attiecībā uz Deadwalker vāku, kurā acīmredzami domāts Nokss, bet pēc autora aprakstiem drusku nošauts garām. Protams, katrs tēlus iztēlosies citādāk, bet vismaz tādām iezīmēm kā sejas rētām būtu jāpievērš uzmanība. Kā arī šķiet maskai iedvesma vairāk rasta no C-19, kas stāstā Noksam nevien sniedz iespēju elpot tīru gaisu, bet arīdzan ir pretsāpju līdzekļu avots ugunsgrēkā cietušajām plaušām neveiksmīgi cenšoties izglābt ģimeni.

Vienīgais mīnuss sērijai, ja to laicīgi nepabeidz un lieki izstiepj garumā, būtu paredzamība, ka labais varonis noteikti un visai iespējami arī viņa sabiedroti grāmatas gaitā izkļūs no jebkuras sarežģītākās situācijas, kad tā vien šķiet, ka nu jau gan gals būs klāt.

Dean F. Wilson – The Coilhunter Chronicles – #1-3 (Audio book)

42516248._SY475_

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Noksa pasaulē mežonīgi ir nevis Rietumi, bet gan Ziemeļi. Cik tālu acs vien var saskatīt, to pasauli ir pārņēmusi smilts, tuksnesis un saule. Jau sen šajā zemē vairs neeksistē kaut kas valsts pārvaldei līdzīgs, kuras iestādes un organizācijas nodrošinātu likumu un kārtību,  tādēļ nu jau bēdīgi slavenais atlīdzību mednieks ir uzņēmies lielā mērā uz sevi būt par likumu Mežonīgajos Ziemeļos un aizstāvēt tos, kuri to nespēj, sodīt katru un slepkavu, zagli un bezgodi, kas būtu to pelnījis. Kaut kur uz dienvidiem eksistē Iron Empire, kas vēl varētu atbilst vienotas valsts apzīmējumam, bet pēc aprakstītā tā vien šķiet, ka to pārvalda vien labāki un gudrāki bandīti par tiem, kurus var atrast ziemeļos.

Jāatzīst un varbūt vairs ne pirmo reizi, ka man tagad ir grūti iztēloties, ka audio grāmatu ierunātājs R.C. Bray varētu padarīt grāmatu sliktāku par to, kāda tā būtu lasot pašam, un kaut arī protams var gadīties, ka par spīti rūpīgai atlasei vai kā, viņam ir bijis vai tiek lemts ierunāt pilnīgāko sū–.

Sērijas debijā tūkstošvārdu vīrs Nokss, jo tikpat kā katrs, viņu ieraugot, izdomā jaunu iesauku un neskatoties uz salīdzinošu tehnoloģiju deficītu tenkas ceļo ātri un viens no populārākajiem ir Coilhunter, jau gadiem, parālēli cenšoties atbrīvot Ziemeļus no padibenēm, meklē personas un vispirms to identitātes, kuras vainojamas viņa sievas un divu bērnu slepkavībās, kas prakstiski ir Coilhunter izcelsmes stāsts, pat ja arī pirms tam viņš bija atlīdzību mednieks, bet ne ar tik lielu nodošanos un reizēm pašupurēšanos.

Pie otrās grāmatas apraksta treknrakstā iezīmēts teikums, ka grāmatas var lasīt kā individuālus stāstus un tīri teorētiski nebūs melots, jo katrā ietvertais piedzīvojums tiek sakarīgi noslēgts līdz nelielās grāmatas beigām, bet, lai iepazītu un savā veidā iemīlētu ārēji skarbo Noksa tēlu, rekomendēju gandrīz vai obligāti sākt ar pirmo.

Kamēr otrajā sērijas grāmatā Rustkiller Nokss nespēj ignorēt divus nelaimē nonākušus mazgadīgos, tad iekš Dustrunner atlīdzību mednieks pats kļūst par medījumu un iegūst pats savu Wanted plakātu, kad viņam ne tikai tiek tā laime uziet asinspirts sekas kādā indiāņu ciematā, bet beigu beigās izrādās, ka vainīgie labprāt noveltu vainu uz viņu ar vietā un nevietā esošiem ‘’pierādījumiem’’. Un ņemot vērā to, ka Noksam ienaidnieku ir vairāk nekā debespušu, tad attaisnot savu vārdu no nelietīgajām un nepatiesajām apsūdzībām nebūt nav viegls uzdevums.

Tagad atliek vien maza mini dilemma – gaidīt nenoteiktu nākotni līdz iznāk turpinājumi audio formātā, vai ilgi negaidīt un mesties iekšā nākošās grāmatas Lostlander piedzīvojumos.