Iepalicēji #32

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Hellhole Inferno (Hellhole Trilogy #3) by Brian Herbert, Kevin J. Anderson

Noslēdzošā triloģijas grāmata, kuras autori turpina pielaist vienas un tās pašas kļūdas no grāmatas uz grāmatu, turpina izvēlēties vieglāko ceļu, nevis piestrādāt un kaut cik pamatot, piemēram, telemancy=telekinēzes spējas Xayan citplanētiešiem. Kāpēc diviem tēliem to spēju diapazons ir šķietami neierobežots, izteikti brīžos, kad tas sižetiski ir visvairāk izdevīgi, bet citi tiek pataisīti par labākajā gadījumā kartona tēlu pakalpiņiem.

To pašu varētu teikt par gandrīz komisko labo un slikto tēlu klišejisko sadalījumu, kur par piemēru minama tirāniskās diadēmas Mišelas gāšana no troņa un aizstāšana ar it kā citu vīriešu kārtas dižciltīgo, bet pēc izteikumiem, darbībām un tēla motivācijas nevarētu pateikt, ka runa ir par citu varoni.

Komplimenti un uzslavas nenāk prātā ne par triloģiju caurvijošo militārā konflikta atrisinājumu, ne citplanētiešu mistisko Alaru pacelšanos/evolūciju uz augstāku eksistences plakni. Kā viens, tā orts novienkāršots un sasteigts, neskatoties uz grāmatas un visas triloģijas apjomu.

Zinu, ka šis autoru duets bez žēlastības un kompleksiem ir sarakstīju un turpina rakstīt visus iespējamos prīkvelus un sīkvelus par Brian Herbert tēva Frenka Herberta Dune sērijas grāmatām, lai izpiestu maksimāli iespējamo naudu un māca šaubas, cik laba būs šī triloģija un cik daudz piestrādāts, lai tā tāda varētu būt. Pēc pirmās un vēl pēc otrās biju kaut cik labās domās, nevarētu ne pārlieku slavēt, ne nopelt, diemžēl noslēdzošā triloģijas grāmata liek to pārdomāt.

***

Empire From the Ashes (Starfire #1-3) by David Weber

Triloğija, kura ar katru nākamo grāmatu kļūst salīdzinoši labāka. Ja būtu klausījies atsevišķi, kā ar šī autora Insurrection grāmatu, tad nepamet sajūta, ka iespaids par to būtu izvērties līdzīgs.


#1 Mutineers’MoonColin Macintyre rutīnas lidojumā pāri Mēnesim atklāj ne tikai, ka kaut kas nav riktīgi un kā vajadzētu būt ar tik ierasto un pašsaprotami Zemes pavadoni, bet sastop teju 50 000 gadus miega režīmā guļošu AI citplanētiešu kuği. Sižets par un ap no kurienes tas uzradies var sākties.

#2 The Armageddon Inheritance – konspektējot dažos teikumos, Kolins un Co mākslīgā intelekta mudināti apciemo lielu kosmosā aizmirstu artefaktu/staciju un visai nejauši kļūst par zudūšās Impērijas jauno Imperatoru, kas paša sievai (tagad jau imperatorei) saprotami nāk kā pārsteigums. Paralēli Kolina komanda noskaidro iemeslus pēkšņai un straujai iepriekšējās Impērijas lejupslīdei un sabrukumam.

#3 Heirs of Empire– darbība noris pāris gadus pēc The Armageddon Inheritance notikumiem. Šajā grāmata Kolina un viņa sievas dēls ar viņa kolēğiem ir devušies nozīmīgā misijā atgriezt Impērijas sastāvā kādreiz tai piederošu planētu. Kurā tagad dominē pret tehnoloğijām un zinātni vērsta reliğija, kas izskaidrojams, ka kļūmīgs atklājums ar letālām sekām, ir bijis vainojams pie Impērijas iznīcības. Paralēli sižets, kurā pret Kolinu tiek plānots atentāts.

Komisks audio grāmatas mīnuss, ka visu laiku šķita, ka AI Duhak tiek izrunāts kā DayHawk. Nezinu, vai tas skaitās kā kompliments grāmatas ierunātājam, vai tieši pretēji, bet visvairāk patika fragmenti, kuros skan mākslīgā intelekta tēla Duhak monotonā runa.

***

Unnatural Causes (Adam Dalgliesh #3) by P.D. James

Detektīvs Adam Dalgliesh savas sērijas pirmajās divās grāmatās ir pastrādājis pat ļoti čakli, lai varētu pelnīti doties atpūsties teiksim uz lauku kotedžas pie savas tantes, lai atgūtu spēkus jauniem varoņdarbiem. Bet vai tas jebkuram rūdītam detektīvu/kriminālromānu lasītājam būs kāds pārsteigums, ja liktenis detektīva ceļā noliks acīmredzami nogalinātu personu, kad neatliek nekas cits, kā arī brīvajā laikā pielietot savus izcilos izmeklētāja talantus. Tā nu tas diemžēl izdomātos romānos notiek, un atpūsties Adamam nav lemts.

Jo interesentāk, kad noskaidrojas nogalinātā personība – vietējs kriminālromānu rakstnieks Maurice Seton, kuru atrod dreifējam laivā ar nocirstām plaukstām. Uzreiz kā pirmie aizdomās turamie kļūst citi tuvējā apkārtnē dzīvojošie draugi rakstnieki ar bagātu izdomu. Kas zin, varbūt kāds smeļas iedvesmu saviem romāniem no dzīves pieredzes. To starpā arī detektīva Adama tante Džeina, kura draugu kompānijā prātodama kur gan palicis Maurice, pasprūk traka versija un tieši tik precīza, kādā atrod nogalināto upuri.

Adamam, asistējot viņa kolēģim inspektoram Rekkles, atliek vien tas nieks, kā izburties cauri visu aizdomās turamo mudžeklim, kuri ar savām spekulācijām un amatieriskajiem prātojumiem par slepkavas identitāti un motīviem, no kuriem viens loģiski cenšas novirzīt aizdomas no sevis uz kādu citu, tikai un vienīgi apgrūtina nonākšanu līdz patiesības graudam.

***

The Bodies Left Behind by Jeffrey Deaver

Šķietami aizdomīga zvana 911 pārbaudīšana, kurš pārtrūkst jau pēc pirmā vārda, policistei Brinai pārvēršas gatavajā murgā, kad varbūtēja sadzīves konflikta vietā starp vīru un sievu viņa atklāj ne vien laulāto pāri nogalinātu, bet vainīgos slepkavas vēl turpat uz vietas.

Protams, Brina, upurējoties labāka sižeta vārdā, pie pirmajiem signāliem, ka kaut kas nozieguma vietā varētu būt ne tā, neizsauc papildspēkus, lai nepakļautu sevi liekām briesmām, bet pati bezapdomīgi dodas izpētīt acīmredzama nozieguma vietu. Vēl jo vairāk Brinai tur nemaz nevajadzētu atrasties, jo izsaukuma brīdi bija mājās ārpus darba laika un tikai priekšnieka zvans, jo viņa atradās vistuvāk, vainīgs pie viņas izraušanas no siltās mājas drošības.

Laikam nebūtu jābrīnās, ka grāmatā (publicēta 2008.g.) neviens tēls nejūtas šokēts vai pārsteigts par šāda veida traucējumu no darba savā brīvdienā, jo par robežu trūkumu un darbinieku traucēšanu brīvdienā ir dzirdēts ne tas vien. Latvijā šķiet pagaidām tik traki vēl nav aizgājis.

Citādi pēc visiem parametriem labs, baudāma kriminālromāns ar pavērsieniem visas grāmatas gaitā.

David Weber – The Honor of the Queen (Honor Harrington #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trīs gadus pēc On Basilisk Station Haringtonei tiek piešķirts jauns un tikpat grūts un izaicinošs uzdevums. Karalienei un viņas tronim būtu ļoti svarīgi un izdevīgi diplomātiskā veidā pārliecināt savā pusē nostāties vismaz vienu no Yeltsin zvaigžņu sistēmu apdzīvojušajām nācijām, vien āķis tajā, ka viena no tām, Haven, ir izteikti reliğiskie fanātiķi, kuri ir apņēmušies Dieva vārdā iekarot kaimiņus Manticore par katru cenu un atbrīvot pasauli no visiem ķeceriem.

Papildus sarežğījumus Haringtonei sagādā fakts, ka gan Haven, gan Manticore (vien salīdzinoši mazāk) ir izteikta patriarhāla sabiedrība, kurā sievietēm kā tādām nav tikpat kā nekādu tiesību, kur nav pat iedomājams, ka sieviete varētu kļūt par kapteini. Tādēļ kā lasītājam, tā Haringtonei uzreiz, uzzinot par komplicētajiem apstākļiem šajā misijā, rodas jautājums, kādēļ netiek izvēlēts kāds cits. Vai kāds no Haringtones kolēğiem atkal labprātāk redzētu viņu izgāžamies? Vai arī pati karaliene grib šādi dot signālus iesaistījām pretējām pusēm, lai vēlāki kontakti nesagādātu problēmas?

Bet Haringtone tāpēc vien jau neļausies izmisumam! Lai kādi dunduki nestātos pretī, kuru senči pirms aptuveni 900gadiem pametuši Zemi, lai aizbēgtu no tehnoloğijas un attopas uz planētas, kur bez tā nevar izdzīvot, Haringtone negrasās aptraipīt ne savu, ne karalienes godu ar izgāzušos misiju.

Vienīgais tam, par ko personīgi gribētos piekasīties ir acīmredzamais Jeļcina saules sistēmas nosaukums, kur nav jābūt ğēnijam, lai saprastu, cik gan ātri tāds nosaukums novecos un vairums nezinās, kurš tāds Jeļcins ir bijis. Grāmata ir izdota 1993.gadā un tad noteikti politiskie notikumi ir devuši savu artavu, bet tomēr… Plus vienam no tēliem ir dots Trūmena vārds, par kuru vispārīgi kā vienu no ASV prezidentiem esmu dzirdējis, bet šaubos, vai vairākus gadsimtus tālā nākotnē būtu tāpat.

Iepalicēji #30

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The White Lioness (Kurt Wallander #3) by Henning Mankell

Sava veida nenotikušas alternatīvās vēstures romāns kriminālromāna mērcē no autora Hennig Mankel puses, kad mākleres un divu bērnu mātes slepkavība, kurai tā vienkārši “palaimējās” uzrasties neīstajā laikā un neīstajā vietā, un kuras slepkavības izmeklēšana nonāk detektīva Kurta Valandera rokās galu galā izjauc Nelsona Mandelas atentāta mēğinājumu ar mērķi nepieļaut tālāku varas izlīdzināšanos ar melnādainajiem un saglābātu apartaīda laikā nostiprinātās balto privilēğijas.

Lasītājam brīžiem kopā ar Valandera kolēğiem nākas prātot, vai tik Kurts nav sagājis grīstē un vai visas skrūvītes ir vēl savā vietā, kad ne tikai viņš ignorē loğiskus augstākstāvošo padomus, bet pieņem arī visai sižetiski apšaubāmus lēmumus, bet tas vismaz neaiziet pārspīlētās galējībās, lai ko pārāk sabojātu. Papildus kripatas/sīkumi no Kurta personīgās dzīves, ar uzsvaru uz attiecībām ar tēvu bija labi izvietotas un neradīja sajūtu, ka tās maisītos lieki pa vidu.

The White Lioness nebūs kriminālromāns, kurā līdz pašam pēdējam tiek novilcināta vainīgā identitātes atklāšana, bet, par cik noziegumā iesaistīti ir vairāk par vienu personu, tad kaķa-peles ķeršanas stils ar visu to izdodas gana labs.

***

Insurrection (Starfire #1) by David Weber, Steve White

Terran Federācijas iekšējo/inner worlds militārs konflikts un šķelšanās ar ārējām/Fringe pasaulēm, kuru pārstāvji vairs nav mierā klusēt par neskaitāmajām netaisnībām un nesamērīgo varu, kas iekšējām pasaulēm tika piešķirta kara laikā ar Khanate citplanētiešu rasi, bet tagad, kad karš jau sen kā ir beidzies, vairs nevienam negribas to atdot atpakaļ, un Fringe worlds nesaskata vairs citu iespēju, kā vien atdalīties no Federācijas ar spēku un no tā izrietošu militāru konfliktu.

Ja par dažu labu nesen lasītu grāmatu var teikt, ka tā atbilst savam žanram un iekļaujas tā dotajos rāmjos labā nozīmē, tad par šo tikpat pozitīvi nevaru izteikties. Notiek itkā vērienīgas kosmosa kaujas, politiskās un cita veida intrigu atspoguļojums no abām pusēm, un līdz beigām tiek tikts bez acīmredzamām katastrofām, bet arī ne ar ko savu, tādu atmiņā paliekošu grāmata nepaliek.

***

Tokyo Houses by Kyoko Asakura

Plašs dzīvojamo telpu, ēku un mājokļu fotogrāfiju krājums, sākot no ēkam, kuras ieturētas senākas Japānas kultūras iezīmēs, līdz plašiem un eksluzīviem galvenokārt arhitektu un dizaineru mājokļiem gan pilsētas vidē, gan ārpus tās, piemēram, pie okeāna krasta. Neliela daļa no fotogrāfijām veltītas arī vienkāršāka rakstura maziem dzīvokļiem (ir redzēti video, kur par ‘’dzīvokli’’ tiek saukta telpa mazāku par vidēja izmēra skapi), bet radās sajūta, ka grāmatas veidotāji šim aspektam pieskārušies tīri simboliski.
Personīgi visvairāk fotogrāfijās piesaistīja ar šodienu salīdzinoši novecojušās tehnoloğijas, piem, vismaz divtik biezs laptops, salīdzinoši kādus ražo tagad, un pa kādam retam grāmatplauktam.

Iepalicēji #26

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

On Basilisk Station (Honor Harrington #1) by David Weber

Honor Harrington ir jauna un daudzsološa kapteine Karalienes ~Kosmosa flotes~ spēkos. Bet viņas darba pienākumu apziņas dēļ tos veikt pēc iespëjas labāk un nepiekāpties grūtību priekšā, Haringtone ne visu acīs ir labi ieredzēta, tādēļ viņas tiešais priekšnieks ar nolūku, lai Haringtone izgāztos kā veca sēta, paņem pēkšņu komandējumu/atvaļinājumu un nodod atbildību pāe Basilisk kosmosa staciju viņas rokās.

Bet jau pieminēta čakluma un arīdzan godprātības dēļ Haringtone neapjūk un jaunie izaicinājumi nekļūst par tik smagu nastu, lai nospiestu viņu uz ceļiem. Tomēr no pieres to, protams, nenolasīsi un dažs labs ietekmīgs kriminālās pasaules pārstāvis ar paziņām un draugiem augstos amatos neuzskata Haringtoni par nekādu vērā ņemamu šķērsli, lai lieki par viņu satrauktos, bet tā būs tikai pirmā viņa pieļautā kļūda.

Notikumu darbības lokācijas un vēriens šajā grāmatā neaptver neizmērojamus Visuma plašumus, toties atsver to ar labi izstrādātiem tēliem.

***

Will Save the Galaxy for Food (Jacques McKeown #1) by Yahtzee Croshaw

Pasaulē, kur kvantu mehānikas tuneļi ļauj ceļot pa Visumu ātrāk nekā jebkad iepriekš, ir atstājuši neskaitāmus starpzvaigžņu pilotus novārtā pagātnes nostaļğijas atmiņu varā, vadājot garlaikotus tūristus dažādās ekskursijās.

Par tādu ir kļuvis arī mūsu galvenais varonis, kurš, pusdienojot savā nodabā, vienā jaukā dienā tiek ierauts galvu reibinošos piedzīvojumos, kad viņu nolīgst izmisusi biznesmeņa/gangstera personīgā asistente, lai viņš izliktos par ļoti slavenu autoru  Jacques McKeown bosa pastulbajam dēlam(mērķēts kā viens no joku avotiem) par prieku.

Viss sāk uzņemt dzīvībai bīstamākus apgriezienus, kad asistente konstatē, ka viņai ir atrasta jaunāka aizvietotāja un viņa atceras, kāds liktenis ir piemeklējis iepriekšējos personīgos asistentus. Tādēļ viņa pieņem spontānu lēmumu nolaupīt kā bosa dēlu, tā arī viņa izbraucienā līdzpaņemto draudzeni, un tikai vēlāk atklājās, ka meitene ir Republikas prezidentes meita. Tādejādi viens ienesīgs darbiņš viltus Žakam pārveršas par ko krietni vairāk nekā sākotnēji varēja cerēt. No nolaupīšanām un pakaļdzīšanās kosmosā līdz pirātiem un spraiga sižeta cīņu ainām, viss tomēr ir pasniegts gana labi sabalansētā nenopietnības mērcē, lai klausoties vai lasot nebūtu jāiespringst.

***

Dreadnaught (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #1) by Jack Campbell

Reizēm par tikpat kā par svēto pataisīts kara varonis ir izdevīgāks, ja tas paliek starp mirušajiem, nevis no jauna ceļas, lai dotos talkā saviem cilvēku brāļiem un māsām. Tāds liktenis ir piemeklējis admirāli Džonu Geriju jeb Melno Džeku, kura centieni panāca miera līgumu pēc vairāk nekā gadsimtu ilgas karadarbības pret humanoīdu Sindikāta pasaulēm.

Kaut arī pats Gerijs nebūt nevēlas ļaunprātīgi izmantot jauniegūto slavu un varoņa statusu pašlabuma gūšanai, tad Alianses politiskā vara raugās uz to skeptiski un ar bažām, kas nu būs. Papildus tam spriedze starp militāro eliti, kurai nu šķietami vairs nav diži ko darīt, un politiķiem draud pāraugt Aliansi graujošā spēkā.

Tādēļ ofisa klerki, funkcionāri u.c. papīru bīdītāji ir izdomājuši, kā potenciāli atbrīvoties no vairākiem traucējoši faktoriem ar vienu piegājienu uzreiz. Gerijam tiek piešķirta flote, lai dotos izpētes misijā gan, lai noskaidrotu vairāk par Sindikātu, ko vien var, gan atgūtu kara gūstekņus, kā arīdzan uzzinātu ko vairāk par jaunatklātu citplanētiešu rasi, kura neatbild ne uz kādiem centieniem ar to sazināties, lai saprastu, cik draudzīgi vai naidīgi tie noskaņoti. Ja visa procesa laikā Gerijs un/vai vēl kāda šībrīža politikai bīstama persona mirs – burvīgi; ja papildus tam tiek sasniegts vēl kāds Aliansei izdevīgs labums – arī nebūs slikti.

Šī ir pirmā The Lost Fleet pasaules grāmatu, neesmu lasījis pirms šīs izdotās un neizjutu, ka tas kaut kā negatīvi iespaidojis šīs grāmatas klausīšanos.

***

Sword of the Legion UN Prisoners of Darkness (Galaxy’s Edge #5-6) by Jason Anspach, Nick Cole

Galaxy’s Edge piektā grāmata Sword of the Legion pamatā ir ceturtās Attack of Shadows stāsts, kurā MCR (Mid-Core Rebellion) spēki jaunā līdera Goth Sullus vadībā gūst svarīgu uzvaru, bet par darvas karoti mucā kļūst nozīmīgas militārās bāzes un daudzu kara kosmoskuģu zaudēšana/iznīcināšana veiksmīgā leģionāru Kill Team misijā.

Jo vairāk tiek parādīts no Galaxy’s Edge pasaules un it īpaši pārvaldošās organizācijas House of Reason darbības mehānisma, kurā esošajiem vairāk rūp kāpšana pa karjeras kāpnēm un sava maka biezums, lai cik daudz leģionāru un civiliedzīvotāju dzīvības tas nemaksātu, jo vairāk šķiet, ka paši ir vien pelnījuši MCR izveidošanos un tā sekas.

Vēl drusku tas tiek atstāts fonā un parādīts vien pa kripatai, bet Republika un MCR/Goth Sullus šajā kaujā nebūs vienīgi divi spēlētāji, kas zin, varbūt jaunais militāri agresīvais spēks piespiedīs uz kādiem kompromisiem. Un tas būtu – kaut kur Kosmosa dzīlēs par spīti niecīgajai iespējai ir attīstījusies bioloģiski-tehnoloģiska dzīvības formas sajaukums, kuras mērķis ir atbrīvot Visumu no jebkādas simtprocentīgas bioloģiskās dzīvības. Tā teikt mākslīgajā intelektā/prātā jukuši roboti.

Ne viena no grāmatām individuāli par garu nenosauksi, interesanti kā abi autori būs sabalansējuši šo visu, lai pēdējās trijās visu smuki noslēgtu un neko nesasteigtu. Cerams, tas arī abiem ir sanācis.