Garth Ennis, William Simpson, Jon Smith, Steve Dillon, Sean Phillips, David Lloyd, Mike Hoffman – Hellblazer, Volume 6: Bloodlines (Hellblazer, New Editions, #6)

17137633

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Ar apaļām 400 lapaspusēm Bloodlines ir Hellblazer sērijas līdz šim garākais krājums. Diemžēl apjoms nebija līdzvērtīgs baudījumam, lai varētu teikt arī visinteresantākais un/vai visintriģējošākais. Tas gods pagaidām pienākams Dangerous Habits krājumam.

Iespējams pie vainas ir svaigi atmiņā esošais piektais krājums un Džona cīņa ar plaušu vēzi, bet varbūt arī fakts, ka Bloodlines apkopo sevī diezgan daudz mini sižetus. Šķiet ietu vairāk pie sirds, ja viss krājums ir viens liels un episks notikums, nevis saskaldīts sīkos, atsevišķos un ļoti minimāli savā starpā saistītos stāstos, kas pabeidzot krājumu bija tā kā par daudz.

Counting to Ten, kur Džons vēlu vakarā apmeklē veļas mazgātuvi; tur pat sēž pāris večiņas, kuras gaida ierodamies mirušās draudzenes garu (ierodas ap desmitiem). It kā nekas drausmīgi biedējošs, bet kaut kas tajā visā padara Džonu tramīgu. Kā arī tādi stāsti viena komiksa ietvaros, kā Lord of the Dance un This is the Diary of Dany Drake jau iepriekš minēto iemeslu dēļ pazūd un nespēj izcelties, ja neskaita, ka pieminu viņus tagad. :D

Drusku labāks jau bija krājumu ievadošais stāsts (The Pub Where I was Born un Love Kills), kas vēsta par Džona un viņa draugu un paziņu bieži apmeklētā krodziņa nedienām, kad uzrodas potenciāls pircējs, kuram vairāk interesē zeme nekā pats iestādījums. Kā arī pieminēšanas vērts vēl viens divu komiksu ietvaros attēlotais stāsts (Mortal Clay un Body and Soul). Tajā pēc Džona drauga Čāndlera (Chandler jeb vienkārši Chas) onkuļa bērēm nav pagājusi pat kārtīgi stunda, kad uzrodas vesela līķu zagļu komanda gaišā dienas laikā! Diezgan traks stāsts, bet lieki nepārspīlējot arī neaiziet super galējībās.

Tikmēr krājuma garākais stāsts (četros komiksos) Royal Blood, kuru tad varētu sasaistīt ar krājuma Bloodlines nosaukumu, ne ar ko dižu atmiņā neiespiedās. Tajā kādu lordu palātas pārstāvi vārdā Peter Marston, kuru pārņēmusi neiedomājama varas kāre un iedomība iesēdināt tronī dēmona apsēstu valdnieku, tādējādi cerot, ka pastarpināti kontrolēs karaļnamu, valsti un tās politiku. Bet, kad plāns izgāžas pirmkārt ar to, ka tiek izsaukts neīstais dēmons, bet pēc tam šis dēmons izvērš slepkavību neprātā, lai netiktu izraisīts gadsimta skandāls, jāsauc palīgā Džons Konstantīns. Tomēr kā jau kārtīgam ļaundarim pienākas, tādas ‘’nieka’’ neveiksmes neattur viņu no tālākas shēmošanas.

No pārējiem tēliem, neskaitot Džonu, visbiežāk par sevi lika manīt Džona jaunības dienu paziņa un Brendona neformālā draudzene Kit. Esam jau iepriekš redzējuši Džonu vairākās +/- romantiskās attiecības (Zed un Mārdža), bet tā vien šķiet, ka šis mēģinājums ievirzīt Džonu attiecību līkločos varētu būt potenciāli ar vislielāko veiksmes varbūtību. Patīkami, ka šī romantiskā stāsta līnija netika izvirzīta priekšplānā, fokusējoties uz citām uzmanību pieprasošākām lietām.

Kopumā krājums nav peļams, bet arī ne tik ļoti aiz sajūsmas lauztu krēslus.

Jamie Delano, Grant Morrison, Neil Gaiman, David Lloyd, Dave McKean, Ron Tiner, Sean Phillips, Dick Foreman – Hellblazer, Volume 4: The Family Man (Hellblazer, New Editions, #4)

13536298

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Kad Džonijs apciemo Džeriju, paziņu, kuram patīk tirgoties un slēgt dažādus maiņu darījumus pat tikai tīra azarta pēc, lai notirgotu +/- pinti savu asiņu, kurām ir dēmona asiņu piejaukums, viņš jau atkal nokļūst trauksmainā un dzīvību apdraudošos notikumos. Turklāt seko interesants pavērsiens, kas noņem Džeriju no trases. Acīmredzot viņš ir tik interesants personāžs, ka cilvēki nav kautrējušies uz viņa balstītu tēlu iekļaušanu savās grāmatās, un laikā gaitā Džerijs vairāk tapis pazīstams kā izdomāts nevis reāls personāžs. Un to nu nedrīkst pieļaut! Tādēļ tādi tēli kā Šerloks Holms, Pīters Pens, Vinnijs Pūks un vēl dažs labs iznāk reālajā pasaulē, lai šo kļūdu labotu.

Džons, izmantodams to, ka Džerijs nevar iebilst, izmanto viņa mājas piedāvātās ērtības, un vienudien pie durvīm zvana nekaitīga paskata večuks, vaicādams pēc Džerija. Džonam kaut kas viņā šķiet ne līdz galam riktīgs, bet attiecīgajā momentā ir atvieglots, ka turpat ir prece, pēc kuras večuks bija ieradies. Tikai vēlāk apjauzdams, ka tas bijis gadu gadiem tvarstīts sērijveida slepkava The Family Man, un to, ka aploksnē bija viņa nākamo upuru adrese. Šī sastapšanās vēlāk rada galveno sižeta konfliktu, jo F.M. neatstāj lieciniekus, un Džons nedrīkst būt izņēmums!

To, kāda velna pēc bija vajadzīgs pēc pirmajiem diviem sērijveida slepkavas stāsta komiksiem iekļaut komiksus par pilnīgi citu tēmu Early Warning un How I Learned to Love the Bomb. Par neko vairāk kā samurgojumu, kas varbūt bija aktuāli to iznākšanas laikā, bet gadu gaitā zaudējuši aktualitāti, un nekādīgi nav svarīgs kopējā stāstā. Atkārtojas tematika par bailēm no kodolenerģijas, nepatika pret militārās bāzes paplašināšanos ar jeņķu ietekmi, kaut arī tas radīs jaunas darbavietas. Plus, iracionāla vārīšanās, kur zinātne un izpētes vajadzībām celtas ēkas tiek pielīdzinātas ellei, jo dažādas pazemes būves celtas elles virzienā, atšķirībā no baznīcām, kuras ir tuvāk debesīm… Kā arī pavīd nojūdzies zinātnieks un remiksēta Baiļu mašīnas ideja.

Sērijas ceturtais krājums The Family Man krietni pārspēj iepriekšējos trīs, bet pats sliktākais, ja krājums būtu turpinājies līdzīgā garā kā pēc diviem iepriekšminētajiem komiksiem. Iespējams, liels iemesls tam ir, ka esmu kriminālromānu, trilleru fans. Nedaudz pārsteidz, ka lielākas galvas sāpes sagādāja nevis Jamie Delano sarakstītais, kur neslikts nebija arī krājuma noslēdzošais prozas gabals, bet gan, tā teikt, pieaicinātie rakstnieki.

Vismaz Nīla Geimena nelielais un visai jaukās noskaņās izvērptais spoku stāstiņš Hold Me bija omu uzlabojošs pirms krājums atgriezās pie tā interesantākās daļas.

Jamie Delano, David Lloyd, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Bryan Talbot – Hellblazer, Volume 2: The Devil You Know (Hellblazer, New Editions, #2)

11938931

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 2.75/5

Manas pārdomas

Hellblazer otrais krājums The Devil You Know, kā sauc arī vienu no krājumā iekļautajiem komiksiem, apkopo 10.līdz 13.izdevumu, divus komiksus no Hellblazer Annual #1 un divu izdevumu mini stāsta līniju The Horrorist, kura ilustrāciju stils ir fantastisks, un salīdzinoši uz pārējo fona vareni izceļas. :)

Šoreiz stipri vairāk lasītājs atrod sevi esam Konstantīna galvā. No vienas puses tā ir iespēja labāk iepazīst galveno varoni, bet tai pašā laikā saskatāmā bilde ne vienmēr ir tā loģiskākā, var pat rasties trakā personības priekšstats, kā nekā domu apjoms un to variācijas vienā mirklī var būt dažnedažādās, īpaši ja vēl tas skaitās sapnis.

Patika gan Konstantīna iekšējie monologi, gan tā teikt Konstantīna un dēmona Nergal konflikta izcelsmes stāsts Newcastle: A Taste of Things to Come komiksā. Interesants šķita arī pavisam īsais Venus of the Hardsell stāsts, kur Konstantīns atrod kaseti ar jaunības dienu pankgrupas mūzikas video. :D Arī par pasaules uzbūvi sakāmi galvenokārt labi vārdi, bet citādā ziņā bija neliela vilšanās.

Diemžēl kopējam iespaidam darvas pilienus piešķīra On the Beach komikss. Tajā atomelektrostacijā notiek kāds negadījums, kādēļ tā uzsprāgst gaisā, kas vairāk šķita paužam autora nostāju, nevis to, ka tam būtu kāda svarīgāka loma kopējā sižetā. Vēl trakāk bija ar The Bloody Saints, kas vēsta par notikumiem no burvja Merlina laikiem, likās vēl mazāk lietderīgs, ja vispār.

Iespējams, ja nebūtu nākamie četri krājumi, tik drīz neturpinātu lasīt šo sēriju.