Daniel Keyes

Daniel Keyes – Flowers for Algernon (audiobook)

18373

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

With more than five million copies sold, Flowers for Algernon is the beloved, classic story of a mentally disabled man whose experimental quest for intelligence mirrors that of Algernon, an extraordinary lab mouse. In poignant diary entries, Charlie tells how a brain operation increases his IQ and changes his life. As the experimental procedure takes effect, Charlie’s intelligence expands until it surpasses that of the doctors who engineered his metamorphosis. The experiment seems to be a scientific breakthrough of paramount importance–until Algernon begins his sudden, unexpected deterioration. Will the same happen to Charlie?

Izdevniecība/Publisher: Recorded Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 5/5

Mana recenzija(pārdomas)/My (thoughts) review

Čārlijs Gordons pat būdams pieaudzis cilvēks, nespēj atcerēties un veikt vienkāršākās lietas, un uzvedas gluži kā mazs bērns. Ir skaidrs, ka Čārlijam ir kāda garīgā saslimšana, bet tā vietā, lai viņš saņemtu adekvātu palīdzību, lielākā daļa viņu izsmej, labākajā gadījumā sauc par idiotu, un pie viena paši jūtas labāki un gudrāki uz Čārlija fona. Tikmēr pats Čārlijs vien vēlas atzinību, mīlestību un draudzību no ģimenes un apkārtējiem, būt tāds kā citi.

Sava veida palīdzība nāk no ārstiem, kuri apsola Čārliju padarīt gudru, cerot paši kļūt slaveni, un kā piemēru viņi var parādīt peli Aldžernonu, kurš tiek galā ar jebkuru uzdevumu, kas viņam tiek stādīts priekšā. Ja pirms operācijas Čārlija attieksmē ir dusmas pret gudro peli, tad pēc operācijas, kad jau abu intelektu starpība izlīdzinās, attiecības starp diviem ģēnijiem kļūst draudzīgākas. Turpinoties grāmatai, Aldžernons sāk izrādīt bažu raisošus simptomus, kas ir pretrunā ar ārstu un profesoru apgalvojumiem, un attiecības starp peli un Čārliju var apzīmēt kā aizkustinošas.

Vēl aizkustinošāks ir Čārlijs savā regresijā. Var vien apbrīnot, kā Čārlijs ir spējīgs piedot un nedusmoties uz visiem, kas, viņam stulbam un garīgi atpalikušam esam, viņu izsmēja. Interesantākais, ka brīdī, kad Čārlijs izmainās, viņu atkal ienīst, bet nu jau tāpēc, ka tie, kuri izcēlās uz Čārlija fona, tagad paši tiek aizēnoti un jūtas dumjāki. Patika kā tika attēlota gan Čārlija izaugsme, gan krišana atpakaļ.

Nespēju saprast vecāku attieksmi pret savu bērnu, it īpaši mātes, kura vairākus gadus pēc ‘’normālas’’ meitas piedzimšanas, viņu burtiski izstumj no mājām; arī tēvs, lai gan aizstāvēja, ir grūti nodēvējams par labāku. Gan pret šiem, gan citiem tēliem rodas pamatīgas dusmas! Nu kā tā var!

Saistošas bija arī Čārlija dažādās (vairums bērnības) atmiņas. Interesants, nebūt ne nevietā vai par daudz, bija romantiskais aspekts. Būtiski defekti no audzināšanas (mātes), pat gudram esot.

***************************************

Charlie Gordon even as an adult can’t remember or do the simplest things and his behavior is like a small child. It’s clear that Charlie has some sort of mental illness, but instead of receiving proper help many ridicule and in the best case call him an idiot and at the same time feel smarter besides him. While all that Charlie wants is to receive affection, love and friendship from the family and others and to be like everyone else.

In a way help comes from doctors who promise to make Charlie smarter (of course hoping to get famous) and as a proof they can show Algernon, a very smart mouse that can beat any task that is presented to him. If before the operation Charlie is angry towards the smart mouse then after the relationship between two geniuses start to get friendlier. As Algernon begins to show concern creating symptoms their relationship can be described as touching.

How well described is Charlie’s regression is even more moving. You can only admire how Charlie is capable to forgive and not be angry against everyone who laughed at him while he was dumb. Interestingly that when Charlie got smarter and smarter he was hated for the opposite because now all those people next to Charlie felt inferior. I liked how Charlie’s rise and fall was depicted.

I just can’t understand the attitude from Charlie’s parents, especially the mother, which some years after her ‘’normal’’ daughter was born literally threw him out of home. And the father who tried to defend him wasn’t much better. These two and many other characters are capable to create anger against them! Like, how could they!

Charlie’s memories (mostly from childhood) were fascinating; and the romance stuff were quite interesting – not too much or out of place. Essential defects from the upbringing (mother) even him being smart.