Gerry Jones – Time After Time; Laurie Lee – Cider with Rosie; James Hilton – Lost Horizon; Sebastian Baczkiewicz – The Last Submarine Hunter

Manas pārdomas

Time After Time  by Gerry Jones

Pamostoties sev svešā un nepazīstamā vietā jebkurš justos vismaz nedaudz apjucis, bet, kad visi apkārtesošie (viesnīcas personāls) uzvedas uzkrītoši dīvaini un izteikti lien vai no ādas laukā, lai izvairītos no tiešas jautājumu atbildēšanas, un piedevām ir grūtības atcerēties paša vārdu, vai, lai kā tu censtos tikt prom, vienmēr attopies atkal kur sāki, nav jābrīnās, ja sāc apšaubīt savu veselo saprātu.

Šitik trakoti neparastā situācijā sanāk nonākt Polam Vudam (Paul Wood), kam par atvieglojumu nenāk arī sastapšanās ar citu personu (Robert Craig), kuram ir tāda pati liksta.

Ja pieņemam, ka gan Polam, gan Robertam prātā viss vēl ir savās vietās, rodas pamatoti jautājumi par citu nodomiem un rīcības motivāciju. Viesnīcas personāls, policisti un daudzi citi. Vai tiešām viņi strādā kāda labā, lai šādi āzētu cilvēkus? Vienkārši sabiedrības locekļi vai tomēr kādas vērienīgākas konspirācijas līdzdalībnieki?

Aizraujoša mistērija, kuru nedaudz, bet ne ļoti, pabojā noslēguma izskaidrojumus. Kaut arī tas ir iespējams vien izdomātā pasaulē, tik un tā tas ir pietiekami ‘’normāls’’/racionāls iemesls, lai pārdabiskā burvība drusku noplaktu.

Cider with Rosie by Laurie Lee

Godīgi, līdz šim neko nebiju dzirdējis par tādu Laurie Lee, un diemžēl viņas autobiogrāfiskā memuāru triloģijas pirmā grāmata, lielākoties par bērnību, neizraisīja vēlmi to mainīt.

 

 

 

 

Lost Horizon by James Hilton

Ir ‘30tie gadi un četru pasažieru lidmašīna tiek nolaupīta, tās pasažieri nokļūst noslēpumaini krāšņajā Zilā Mēness ielejā (Šangrilā). Vide, kalnu retinātais gaiss un gadsimtiem glabāti noslēpumi no ļaunās ārpasaules glabā ļoti vērtīgu dāvanu – ārkārtīgi garu mūžu -, ja vien ir vēlme pieņemt nosacījumus.

Līdzīgi kā iepriekš minētā grāmata, arī šī neizraisīja sajūsmu; vairāk filozofēšanas ar autora priekšzināšanām par gaidāmo Otro pasaules karu, kur izskan doma ļaut agresoriem vienam otru iznīcināt, lai lēnprātīgi rāmie un uz mieru tendētie varētu pēc tam ņemt lietas savās rokās, nekā dižs sižets un/vai uzmanības vērti notikumi.

The Last Submarine Hunter by Sebastian Baczkiewicz

Pēdējā laikā Zviedrijas ūdeņos manīti vairāk nekā septiņi tūkstoši nezināmi zemūdens objekti – saīsināti USO -; tā teikt, ja jau var būt UFO, tad kāpēc lai ar okeāna ūdeņiem, no kuriem izpētīts ir krietni par maz, būtu citādāk. Liela daļa met aizdomu ēnu uz Krieviju, kas atsauca atmiņā šo 2014.gada ziņu sižetu.

Ēriks, kurš bija apsēsts ar zemūdenēm, bet tagad jau kā gadu ir pazudis, un par lielu sakritību viņa pazušana aptuveni sakrīt ar personas slepkavību, kuram sakāpinātā strīdā viņš bija izteicis nāves draudus. Tad nu klausītājs var dzirdēt gan izmeklētāju intervijas ar viņa māsu, gan to varbūtējo saistību ar iepriekš minēto.