Iepalicēji #13

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

33007680._SY475_

Marēsi(The Red Abbey Chronicles #1) by Maria Turtschaninoff

Izlasot grāmatas aprakstu no vāka aizmugurītes, Goodreads lapas vai kāda cita avota lielos vilcienos arī viss par to, ko var pateikt, ir pateikts. Sarkanā Klostera Hroniku sērijas pirmā grāmata nebūs domāta lasītājam, kurš no savām grāmatām cer sagaidīt spriedzes pilnu sižetu, intrigas vai cita veida piedzīvojumus. Vairāk to varētu raksturot, kā lasītāja iepazīstināšanu ar galveno varoni Marēsi, nemiera nesēju Jaī, pārējām klostera iemītniecēm un viņu dienas kārtību, kas ko un kāpēc tieši tā dara. Kaut arī nebūtu tā, ka grāmatā visi vīrieši būtu attēloti kā nekrietni rupekļi un cūkas, kuri tā vien grib kā apspiest sievietes (ir daži izņēmumi), bet brīžiem uzkrītošs bija šis aspekts.

Neskaitot galveno kulminācijas brīdi tuvu beigām, kas pats par sevi arī neliek sēdēt kā uz adatām, visas pārējās Marēsi temps ir laisks un mērēns.

***

16032567

City of Screams(The Order of the Sanguines #0.5) by James Rollins, Rebecca Cantrell

Seržanta Jordan Stone komanda tiek nosūtīta uz nomaļu Afganistānas ciematu, lai tā izmeklētu, kas gan īsti ir noticis ar arheologu komandu un tās apkalpojošo personālu netālu. Tas, ko Džordanam un citiem viņa kolēģiem nākas sastapt, būtu pāri normālai saprašanai nevienam vien šķietami loģiski domājošam profesionālim, kur nu vēl kādam civilajam, kad spēkus, izturību un dzīvotgribu pārbauda kaut kas pārdabisks.

Par romānu The Blood Gospel, kam šis ir kā prīkvela stāsts, lasot to tāltālajā 2017.gada augustā neradās pārāk labs iespaids, no kā City of Screams tiek paglābts šķiet galvenokārt pateicoties tā īsumam.

***

839075

Martin the Warrior (Redwall #6) by Brian Jacques

Martin the Warrior būs stāsts par Redvolas abatijas dibinātāja Martina piedzīvojumiem vēl pirms abatijas dibināšanas. Dienās, kad Martins vēl varēja skaitīties jauns un spēcīgs, bet ar visu to vēl nepieredzējis karotājs, jo pie nekrietna grauzēju valdnieciņa, kurš kā Tirāns terorizē visu tuvāko apkārtni un sapņo par tās paverdzināšanu savam labumam, atrodas no Martina tēva dotais zobens ar vēl senāku ģimenes vēsturi. Kamēr Martins vienlaikus ir simbols cīņai pret apspiestību, lielu lomu spēlē arī viņa gods un pašlepnums.

Sēriju sākumu ar Redvolu, Ķērpjziedu zemi un Matimeo  iepazinu bērnībā, kad Redvolas sērijā arī ir vispiemērotākā, jo tēli vairumā gadījumu ir izteikti labie un ļaunie, kur vieni cīnās par brīvību un citiem pozitīviem ideāliem, bet otra puse darbojas ar tikpat pretējiem morāles principiem, tā teikt grāvja divas pretējās puses.

Tomēr Martina pagātnes stāsta, kur bez citu labestīgu zvēriņu palīdzības dižajam karotājam nekādīgi neiztikt, ja vien nav vēlēšanās pēc vēl bēdīgākām beigām, parādās arī pa kādam pelēkam tēlam, atbrīvotam zvēram no atrašānās Tirāna verdzība teju no pašas bērna kājas, kura labo dabu aizēno dziņa atriebties par katru cenu vienalga ko tas prasītu gan no paša, gan citiem.

Katherine Applegate – The One and Only Ivan

11594337

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Grāmatas, kura pēc autores pēcvārdā minētā balstīts uz vienu konkrētu iepirkšanās centru reiz Vašingtonā, bet noteikti varētu atrast vēl un vēl piemērus no pagātnes, galvenais varonis patiesais un vienīgais gorilla Ivans ir arī galvenais piesaistes objekts no visiem zvēriem. Diemžēl cilvēku interese gadu gaitā ir noplakusi un ne viņš, ne Ivana draudzenes zilonenes Stellas un vēl kaut kāda tur suņa triki nepiesaista tos cilvēku pūļus kā agrāk. Tādēļ iepirkšanās centra īpašnieks kā par glābšanās salmiņu izraugās no bankrotējoša ceļojošā cirka ‘’paglābt’’ jaunu, mazu ziloņu meiteni Rūbiju cerībā, ka tas ļaus viņa iestādījumam izdzīvot.

Ivans ir ne tikai labs un iemīļojams galvenais varonis, bet arī tads, kurš savu stāstu izstāstīs pats no pirmās personas skatpunkta. Lielākam lasītājam, kā man, pirmais un pats galvenākais, lai netraucēti izbaudītu grāmatu, būtu pieņemt ‘’spēles’’ noteikumus un lieki neuzdot jautājumus par to, kā gan Ivans vai kāds cits dzīvnieks spētu zināt cilvēku konceptus un kaut ko plašāku par viņu pasauli, kā arī antropomorfismu trūkumu šajā grāmatā neatrast. Bet vienkāršākais noteiktu būs ‘’pieaugušā’’ cilvēka smadzeņu atslēgšana/atpūtināšana uz īsu brīdu, un, ieslēdzot pa jaunaum, saprast, ka savvaļas dzīvniekiem īstā vieta ir dabā, nevis kur citur.

Jauko un atkarībā no lasītāja emocionālo stāstu brīžiem lieliski papildina Patricia Castelao ilustrācijas. Turklāt mazākam lasītājam nebūt nav jābaidās no grāmatas apjoma, kurā teksta fonts un izkārtojums to padara lielāku, nekā ja pārveidotu uz ierastāku.

Sinikka Nopola – Salmenīte, Čībiņa un negantais skolas bērns UN Juris Zvirgzdiņš – Taro, Tama un Kicune

Gadu nostāvējušas plauktā pēc iegādes iepriekšējā gada Rīgas grāmatu svētku laikā, plus redzot, ka palēnām sarūk handikaps Goodreads izaicinājuma, izšķīros ķerties klāt divām bērnu grāmatām – Sinikkas Nopolas ‘’Salmenīte, Čībiņa un negantais skolasbērns’’ un Jura Zvirgzdiņa ‘’Taro, Tama un Kicune’’. Abas ir visnotaļ atšķirīgas un grūti salīdzināmas viena ar otru.

18360865

**

Ir par ilūzijās dzīvojušas jaunākās māsas Čībiņas skaudību, ka māsa Salmenīte uzsāk skolas gaitas, a viņai ir jāpaliek mājās un jāgarlaikojas, bet gan māsa (baigā) nevis sāk spēlēties ar viņu, bet gan dodas pildīt mājas darbus. Tādēļ mirklī, kad Čībiņai top zināms par klases ieplānoto makšķerēšanas pārgājienu, uz kuru, par sašutumu Čībiņai, viņa nav ielūgta, sāk briest plāns, kā to mainīt.

Ak…, ja vien Čībiņa zinātu, ka pirmo klasīšu prieki ilgi neturpinās, tad varbūt viņa tā nerīkotos. Bet lai nu kā, piedzīvojumi ar katru grāmatas lapaspusi uzņem apgriezienus, un bija prieks lasīt arī man kā lielākam lasītajām par mērķauditoriju. Daži tēli, kā jau gaidāms, nav diži daudzšķautņaini, bet liels pluss pienākas grāmatas māksliniecei Sallai Savolainenai – ilustrācijas lieliski papildina jau esošo stāstu, ir kur papriecēt arī acis, un bez kurām grāmata daudz zaudētu.

**

20513027.jpg

 

Tikmēr Taro, Tama un Kicune ar tās apakšvirsrakstu ‘’Stāsts par viduslaiku Japānu’’ vairāk šķita kā pasaka/leģenda ar mītiskām radībām, runājošiem dzīvniekiem un vēl dažāda veida pārdabiskā.

Tajā maza puikas Taro vectēvs vienā jaukā dienā izdomā, ka viņa redz ir apnicis vedot origami (lielisks meistars) un tā vietā viņš dosies kalnos, lai vientulībā kļūtu par lielu domātāju – jamabusi. Kad pašam Taro jau šķiet, ka vectēvs gana izpriecājies lielajā un vientulīgajā domāšanā, viņš ņem talkā savu kaķi Tama un abi kopā uzsāk garo ceļu un meklējuma procesu ar mērķi vest vectēvu mājup.

Šīs grāmatas gadījumā nopietnība ir par vairākām pakāpēm lielāka, piedzīvotais, un ar to domājot Taro pretiniekus, kuri stājas viņa ceļā vai nejauši uz tā nonākuši, galvenajam varonim padodas drusku par vieglu, kā arī ne ilustrāciju stils, ne izvēlētais to izvietojums īpaši patika, un, lasot uzreiz pēc iepriekš apskatītās grāmatas, šai neklājās viegli. Šo to var pieņemt, saprotot izvēlēto stāsta stilu kā leģendāru pasaku, bet labāk uzsākot lasīšanu nesagaidīt kaut ko citu. Turklāt abas arī neaizņem pārāk daudz lasīšanas laika – ilustrācijas, lielais fonts un atkāpes no lapaspušu malām krietni palīdz ātrāk tikt līdz otram grāmatas vākam.

Brandon Mull – The Candy Shop War (The Candy Shop War #1) (Klausāmgrāmata)

1113545

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Neitans uzsāk gaitas jaunā skolā un ir pamatoti satraukts par to, kā veiksies ar iejušanos un jaunu draugu iegūšanu. Pie malas pat netiek mesta lūgšanās pie mātes sirdsapziņas varbūt izlaist pirmo skolas dienu. Bet bailēm nav pamata, jo Neitans ātri vien sadraudzējas ar trim sava vecuma bērniem – Samera, Paul saukts par Pidgeon un Trevors, iztur pārbaudījumu, lai iekļūtu viņu mazajā klubiņā un varētu uzsākt galvu reibinošus un tai skaitā ārkārtīgi bīstamus piedzīvojumus!

Pieļauju, ka attiecīgā vecuma mērķauditorijai grāmata šķitīs vēl interesantāka, kāda tā izklausījās manām ausīm. Maģiskais un neparastais aizsākas ar kopīgu jauna saldumu veikala apmeklēšanu, kur aiz letes bērni sastop šķietami nekaitīgu veco un sirmo veikala īpašnieci Belinda White.

Ar ‘’nejauši’’ izsprukušu frāzi par īpašām konfektēm, kuru eksistences fakts jāsargā kā sava dzīvība, un slepenām receptēm, Belinda panāk kā bērnu ziņkārība ņem virsroku un viņi ir gatavi izpildīt Belindas doto uzdevumu, lai pretī saņemtu vēl vairāk īpašo konfekšu. Protams, sākumā prasītais ir pavisam kas nekaitīgs, bet jo tālāk Neitans, Samera, Trevors un Balodis piekrīt doties, jo tumšāki un bīstamāki tie kļūst. Lūk, pamācība nepieņemt saldumus no svešiniekiem! :D Pat pirmajā iespaidā draudzīgām omēm.

Ja Belinda White ir ļaunais varonis, kura maskējas kā pati labiņā, tad kā divi mānekļi grāmatas varoņus neliek mierā divi skolas huligāni, kuri tā liekas ir fokusējušies uz mūsu četrotni. Pats galvenais ar tādu kārdinājumu acu un garšas kārpiņu priekšā nepazaudēt spēju atšķirt labo no ļaunā!