Penny Vincenzi – A Perfect Heritage

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Headline

Manas pārdomas


Pēc A Perfect Heritage aizmugures vāka un arī pirmajām nodaļām stāsts ir par kādreiz plaukstošu un populāru (pat karaliskajās aprindās pazīstamu) kosmētikas firmu, kura tagad jau labu laiku knapi izdzīvo, cieš smagus zaudējumus un, nekam nemainoties, drīz nogrims pilnīgā aizmirstībā. Tādēļ, lai ar cik lielu nepatiku novecojušos uzskatos iesīkstējušajai Anitha Farrel kundzei un nama/firmas galvai tas nebūtu, ar pašas bērnu lielu pierunāšanu tiek piesaistīta palīdzība un investori no malas. Kaut arī pati Farrel lēdija to tā nesaskata, tas lielā mērā par lejupslīdi vainojama viņas pašas sliktā vadība un nevēlēšanās iet līdzi laikam, piemēram, izmantojot sociālos medijus uzņēmuma preču reklamēšanai un popularizēšanai. Arī tagad viņa ir apņēmusies cīnīties kā vien var pret jauniecelto CEO Bianca Bailey, kaut arī tas nāktu firmai tikai par labu un investori turklāt nākuši pretī, atstājot viņai 51% no firmas akcijām.

Diemžēl ātri vien grāmatas sižeta centrālo lomu pārņem vairāku pāru/pārīšu attiecības un Bjankas darbs pie kosmētikas firmas atdzīvināšanas tiek nostumts otrajā plānā. Turklāt daži attiecību sarežğījumi ir visai līdzīgi remiksēti varianti ar dažām izmaiņām, no kuriem viens ir ilgstoši nelaimīga nelaulība ar fizisku un/vai arī emocionālu vardarbību un grāmatas gaitā cietējs atrod patieso mīlestību.


Protams, no darba, kas prasa teju 24/7 uzmanību, cieš pašas Bjankas laulība, kur variācijas variants nāk no vīra Pītera puses, kurš pēc gadiem ilga garlaicīga darba paša ğimenes uzņēmumā vēlas šo to pamainīt, bet neapsver visu līdz galam. Papildus tam mikslī tiek pievienoti fragmenti no vecākās meitas skatpunkta un viņas nedienām skolā, kad viņa kļūst par klasesbiedru terora jauno upuri, kam laikam jāatspoguļo vecāku aizņemtība darbos, bet kaut kā šis apakšsižets nepavisam neieinteresējā un šķita gluži lieks. Katru reizi, to sastopot, gribējās, lai šis apakšsižets tiktu ātrāk pamests.

Šī grāmata perfekti raksturo manu izkāpšanu no komforta zonas literārajā ziņā. Visu laiku bija sev jāatgādina sev nekritizēt grāmatu par to, kas tā vienkārši nav, un mēğināt saskatīt to, kas gan piesaista šī žanra fanus. Vismaz palīdzēja autores labā prozas kvalitāte, ja ne vienmēr tikpat labi dialogi. Kā arī neizpratu dramatisko galējību nepieciešamību, kad varoņu attieksme pret kādu mainās tik krasi, no viena grāvja uz otru. Protams, lai kādi kāpumi un kritumi tēlus sižeta gaitā nepiemeklētu, jārēķinās, ka grāmatas noslēgums visiem būs laimīgs.

No autores daiļrades A Perfect Heritage ir pirmā, ko lasu, ja kādreiz pa ceļam tā teikt patrāpīsies vēl kāda, tad speciāli nemēğināšu izvairīties.

Nikolass Spārks – Drošais Patvērums

30689405

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kontinents

Manas pārdomas

Nolūkos iziet ārpus savas literatūras komforta zonas speciāli esmu grāmatu maiņas punktos ņēmis dažas romantiskā žanra grāmatas. Ar nožēlu jāsaka, ka Drošais Patvērums/Safe Haven nebūs no tiem, kuri iedrošinātu lasīt šo žanru vairāk. Vairākkārt pieķēru sevi pie domas, ka varbūt netulkots grāmatas variants varētu būt bijis maķenīt labāks, jo šķiet ir vairāk tulkots vārds vārdā, bet ne tā, lai arī galvenā doma un izjūta vienmēr saglabātos neskarta. Tā teikt autora balss vietā vairāk jūtams tulkotājs. Varbūt papildus visam nepatika Contemporary kategorija, jo vēsturiskā Outlander sērija vēl nav tik ļoti likusi vilties.

No malas šķiet, ka romantiskajā žanrā autora izpildījums, labi apzinoties laimīgo gala iznākumu, ir vēl svarīgāks kā citos žanros, līdzīgī kā tas ir kriminālromānos, kuros parasti slepkava tiek noķerta. Drošā Patvēruma gadījumā gan galvenais sieviešu tēls Keitija, gan viņas nenovēršamā jaunā mīlas interese Alekss ir dziļi emocionāli daudz pārdzīvojuši tēli; katrs ar savu pagātnes bagāžu, kura reiz likusi domāt, ka nekas romantisks nākotnē vairs nav iespējams. Par spīti visam, abu nedrošībai par sevi un/vai savu nākotni, liktenis lēmis vienam otru tomēr atrast…

Keitija atgūstas no fiziski un emocionāli vardarbīgām attiecībām. Šis ir viņas otrais mēģinājums aizbēgt, bet lai kādos vārdos viņas vīru Kevinu varētu saukt, jo par normālu cilvēku grūti nodēvēt, par neatlaidīgu arī viņu nesauksi. Vienīgais, kas šķiet viņu glābj, ir darbs policijā, kura attiecīgi nekādīgi nereaģēja uz Keitijas izsaukumiem un palīgā saucieniem, piespiežot rast risinājumu bēgot. Laikam arī šķiršanos Keitija nesaskata kā izmantojamu variantu, cer paglābties tāltālā klusā Sautportas pilsētiņā. Tikmēr Alekss, divu bērnu tēvs, joprojām pārdzīvo pēkšņi no vēža mirušās sievas Džo nāvi. Izbijis armijnieks, tagad maza vietējā veikaliņa īpašnieks (pārpircis no Džo vecākiem), Alekss aizvada dienas rūpēs par bērnu uzturēšanu. Bernu laime nu ir viņa dzīves galvenais mērķis. Nevienam sākotnēji nav prātā jaunas attiecības, laikam tas būs tikai tāds Likteņa pirksts. :D

Kevina tēls kā visa sliktā iemiesojums nogurdināja un nokaitināja, jo ilgāk viņam tika pievērsta uzmanība, jo gan tēls palika kaitinošāks, gan pati grāmata kā tāda. Visās nelaimēs un grūtībās vainīga ir sieva, kura pati, protams, sava stulbuma dēļ izprovocē uz sevi vērsto vardarbību. Pretējā gadījuma tak Kevins savai sievai nesistu, jo mīl viņu vairāk nekā jebko citu. Tēls bez jebkādiem pelēkā toņiem, kamēr Keitija un Alekss ir enģeļbalti. Hroniski un smagi nelaimīgs cilvēks, kurš par sevi ir nedrošāks par nedrošu. Ja viņš nav daļa no kompānijas, kas smejas, tad noteikti apsmiets un aprunāts tiek viņš. Ideālā sieva nekad nepamet māju un nepazīst nevienu citu kā vien viņu.

Ja uz to visu un vēl citām klišejām vēl varētu pievērt acis, tad grāmatas kulminācija ar spriedzes ainām bija izteikti grūti lasāma. Diemžēl lēmums vēl piemest klāt no nekurienes izrautu spoku, kad līdz tam brīdim nav ne smakas par kaut ko pārdabisku, bija pavisam lieki un vēl vairāk sabojāja iespaidu par visu grāmatu. Ne tas prasījās, ne arī bija vajadzīgs, tik vien kā ērta izvēle, lai bez pūliņiem nobeigtu romānu.

Atliek cerēt, ka citu fizisko grāmatu eksemplāri manos grāmatplauktos no šī žanra ir labāki par šo.