Neil Gaiman, Michael Zulli, Jon J. Muth, Mikal Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

13533747

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Morfejs jeb Sapnis ir miris pēc nežēlīgas cīņas ar trim fūrijām un gan radinieki un Sapņa pasaules iemītnieki, kā arī visi pārējie ir zināmā šokā. The Wake atspoguļo visu bēru procesu, un kaut arī uzreiz dzimst jauns Sapnis (cikls nepārtrūkst, bet tā vietā pārtrūkst konkrētās personības dzīves stīga), jo kā gan var nogalināt idejas un darbības fizisku konceptu. Tomēr sēras tik un tā ikvienam ir patiesas, sāp par zaudējumu vienalga, kādi būtu pretargumenti. Pat ja Sapnis nu jau atšķirīgā raksturā, no vienas puses ar visām iepriekšējām atmiņām, bet vienlaikus arī bez iepriekšējas pieredzes savā amatā, Morfeja nāve ir sajūtama visapkārt un katrs pārdzīvo atšķirīgi.

Pat ja tas šobrīd guļ kaut kur dziļi, dziļi atmiņu krātuvju tālākajos plauktos, atliek varbūt tik ļoti uz to nekoncentrēties, lai katrs no mums arī atcerētos Morfeja bēres, jo apmeklēja tās pilnībā ikviens zemieties. Tas pats arī attiecas uz dažādākajiem mazākas un lielākas nozīmības tēliem, kuriem ir bijis tas gods pavīdēt starp The Sandman lapaspusēm, un līdzīgi kā devītajā krājumā, The Wake ļauj atsaukt atmiņā daudzus no tiem. Kā vienu no tiem gribētos izcelt vairāk kā sešus gadsimtus veco Robert Gadling, kura garās dzīves noslēpums nav nekāda slepenā recepte – viņš vienkārši atsakās mirt. :D Pat pēc Morfeja bērēm, kad viņam to piedāvā Morfeja māsa Nāve.

Katrs sēras, sirdssāpes un tuva cilvēka aiziešanu pārdzīvo citādāk, un visinteresantākais, smaidu raisošākais un saistošākais šķita tas, kā Sapņa krauklis Metjū no pilnīgas atteikšanās aprast ar jauno situāciju, iziešanu cauri visām sērošanas stadijām un rezultāta galapunktu, kad jau viņš uzņemas šefību pār jauno Sapni, dodot viņam padomus šur un tur. :)

Ja neskaita pēdējos divus komiksus Exiles un The Tempest, tad The Wake ir The Sandman sērijas noslēgumam nebūtu ko pielikt vai atņemt. Nīla Geimena teksts un Michael Zulli ilustrāciju kopdarba rezultātā radītais noskaņojums ar Morfeja bērēm burtiski kļūst par atvadīšanas gan no Sapņa, gan no viņa pasaules un sērijas; reizē sajūta, ka atvadās viņi no pašu radītās pasaules, un reizē arī no lasītāja un sērijas fana. Labi, ka man vēl ir divi krājumi, ar kuriem pagarināt personīgo atvadu periodu.

Advertisements

Neil Gaiman, Marc Hempel, Richard Case, D’Israeli, Teddy Kristiansen, Glyn Dillon, Charles Vess, Dean Ormston, Kevin Nowlan, Frank McConnel – The Sandman, Vol.9: The Kindly Ones (The Sandman #9)

13227299

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Kaut arī Mūžīgie pēc savas būtības, kā ideja un funkcijas izpildītāja fiziski reprezentatīvais veidols, ir nemirstīgi, katrs, piemēram, Delīrijas vai Sapņa personības individuālais mūžs gan tāds ir. Uz tā tad arī pamata balstās sērijas devītais krājums, kas salīdzinoši ir arī viens no visapjomīgākajiem visā sērijā.

The Kindly Ones ir ne tikai vienkārši no gaisa pagrābts vārdu salikums, tas arīdzan ir viens no daudzajiem nosaukumiem, kas ticis dots trijām vienlīdz kā ikviena likteņa satura vērpējas, tā arī dzīves stīgas ilguma lēmējas. Bet Sapnis savas rīcības dēļ, 7.krājuma Brief Lives noslēgumā nogalinādams dēlu Orpheus, kaut arī pēc paša lūguma, tagad ir izpelnījies trīs fūriju dusmu viļņus, kurām pēc seniem likumiem ir tiesības pēc pilnas programmas sodīt ģimenes/radinieku asins izlējējus , neskatoties nedz uz sodāmā statusu, nedz varbūtējiem attaisnojošiem apstākļiem.

Interesants ir ne tikai šī pieminētā sižeta līnija. Tādas ir arī jau daudzās mazākās viscaur krājumam, sākot ar kraukļa Metjū jautājumiem par Sapņa kraukļiem pirms viņa un jauna Korintieša radīšana, atceroties, kāds izvērtās gals iepriekšējam Korintietim un iemesli tam, vai daudzās atkal redzēšanās ar tēliem no agrākiem krājumiem. Tai skaitā Thessaly no A Game of You, kurai ir visai liela loma tajā, kas ar Sapni notiek šī krājuma ietvaros. Sasaistīti arī jāatzīmē un jāpiekrīt daudziem lasītājiem pirms manis, ka lieliski tiek savilkti kopā gali uz daudziem iesāktiem jautājumiem pirms sērijas noslēguma.

Ne tik ļoti piesaistīja Delīrijas pazudušā suņa meklējumi. Bet vissaistošākais no visiem apakšsižetiem bija par mazo puiku Danielu un viņa māti, kuras rīcība un izvēles, lai atgūtu nolaupīto dēlu, kā arī lielāku spēku iejaukšanās, ietekmē Liktens nenovēršamo plūdumu.

Pirmdienas teikums #164

298290

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

Tales and dreams are the shadow-truths that will endure when mere facts are dust and ashes, and forgot.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – Dream Country (The Sandman #3)

Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – The Sandman, Vol.3: Dream Country (The Sandman #3)

298290

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

The Sandman sērijas trešo krājumu Dream Country varētu nodēvēt par četru īso stāstu/sapņu kolekciju, kurai beigās īpašiem interesentiem pievienots komiksa scenārija materiāls vēl pirms zīmējumiem. Sevi starp tādiem nepieskaitu un nebiju arī iepriekš ieskatījies krājuma beigās, kādēļ bija neliels nepatīkams pārsteigums, sasniedzot faktiskās Dream Country krājuma beigas, bet vēl ir palikušas 40 lapaspuses.

Calliope – Richard Madoc ir rakstnieks ar nulle idejām. Rakstnieks, kurš visu pulveri ir izšāvis savā debijas romānā, kura arī guva dižpārdokļa panākumus, bet tagad nespēj izdomāt neko jaunu un sakarīgu, un izdevēji jau elpo pakausī, uzstājīgi prasot nākamo grāmatu. Izmisumā Ričards ir gatavs uz rīcību, uz kuru citādāk, iespējams, nebūtu piekritis. Šajā gadījumā Ričards apmaiņā pret bezoāru no matiem no cita un tagad jau veca pārpērk dzīvu, inteliģentu būtni jeb personīgo mūzu Kaliopi, bet savu rīcību sev attaisno ar to, ka tūkstošiem gadu veca būtne nevar taču būt cilvēks, un tādēļ viņš nedara neko sliktu.

Pa vidu ievietoti divi amizanti, interesanti komiksi. Viens no tiem A Dream of a Thousand Cats ir stāsts par kaķu sapņiem būt apmainītas lomās ar cilvēkiem, un būt par pasaules noteicējiem. Lai cilvēki ir viņu izmēros un brīvi apēšanai, ja to iegribas! Atliek vien pietiekošam skaitam kaķu spēcīgi (no-)sapņot un lieta darīta! Otrajā stāstā A Mid-summers Night’s Dream Viljams Šekspīrs, uzvedot lugu brīvā dabā veselam baram feju un citu mošķu, izpilda pirmo daļu līgumam ar Sapni atlīdzībā pret viņam piešķirto talantu un viņa darbu palikšanu cilvēces atmiņā.

Bet krājuma noslēdzošajā komiksā Facade izbijusi CIP aģente Urānija cieš no saules dieva Ra piešķirtās ‘’dāvanas’’, kuru viņai piešķīris, lai Urānija cīnītos pret Ra ienaidnieku. Vienīgais sīkums, ka šis ienaidnieks jau aptuveni trīs tūkstošus gadu ir miris. Urānijas izmisums ir gauži atšķirīgs no rakstnieka Ričarda. Viņa sava izskata (atgādināja citu supervaroni Rex Mason, the Element Man) un spēju dēļ vairs nespēj nedz strādāt, nedz pieklājīgi iziet sabiedrībā, nāve varētu nākt pat kā atvieglojums. Par laimi vai tieši pretēji, bet Urānijas vēlmi, iedama  garām viņas dzīvoklim, sadzird pati Nāve personīgi.

Kaut arī kaķu un Šekspīra komiksi arī bija visnotaļ interesanti un baudāmi, tomēr jāatzīst un jāuzslavē izdarītā izvēle par to, kurus komiksus ielikt krājuma sākumā un beigās un kurus pa vidu.