C.S. Lewis – Out of the Silent Planet (Space Trilogy #1)(audiobook)

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In the first novel of C.S. Lewis’s classic science fiction trilogy, Dr Ransom, a Cambridge academic, is abducted and taken on a spaceship to the red planet of Malacandra, which he knows as Mars. His captors are plotting to plunder the planet’s treasures and plan to offer Ransom as a sacrifice to the creatures who live there. Ransom discovers he has come from the ‘silent planet’ – Earth – whose tragic story is known throughout the universe…

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 3.25/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Akadēmiķis Elvins Ransoms pret paša gribu nonāk uz sarkanās planētas, un viņa sagūstītāji cer, ka Ransoms būs pietiekami labs upuris radījumiem, kas tur dzīvo, cerot droši vien panākt sev izdevīgu rezultātu.

Šo radījumu uzskatu sistēma un pasaules skatījums ir stipri vien atšķirīgs no cilvēkam piemītošā. Viņiem, lai gan ir sava veida ieroči, kari savā starpā (jāpiezīmē, ka ir dažādas sugas/rases) resursu vai citu iemeslu dēļ ir, kas nepazīstams, un noslepkavot ar nodomu arīdzan. Tā vietā, lai Ransoms kļūtu par viņu upuri vai otrādi, ka izmantotu viņus, viņš tos(sauc sevi par Oyarsa) iepazīst daudz tuvāk, dzīvojot viņu vidū, arī iemācoties pamatvalodu. Jāpiezīmē, ka visām saprātīgajām sugām ir viens valdnieks. Tāda kā utopiski pozitīva sabiedrības uzbūve.

Oyarsa vispār ir neparasta filozofiskā uztvere. Viņu nosaukums Marsam ir Malakandra, bet mūsu Zemi sauc par kluso planētu, par ko, ja ne ievērojama, tad nedaudz aizraujošas intrigas tā saistībā tiek radīts.

Interesants fakts šiem Oyarsa gluži kā savvaļas dzīvniekiem ir noteikts pārošanās periods. Un kāpēc gan lai tā nebūtu? Kas teicis, ka arī inteliģentām būtnēm tā nevarētu būt? Pats nebiju tā par to aiz- un iedomājies.

Vien noslēdzošajā daļā atklājas pārējo cilvēku uzskati. Viņi sevi uzskata par stipri vien labākiem un pareizākiem, jo viņu rīcībā ir tehnoloģijas, bet Oyarsa dzīvo mazās apmetnēs un salīdzinoši vienkārši, un tāpēc vien viņiem būtu jāpakļaujas.

Lai gan nebija slikts, šī triloģijas sērija nebūs pie prioritātēm to turpināt, toties vāks grāmatai ir spridzīgāks par tās saturu. Droši vien daļa atpazīst autora vārdu vairāk pēc Nārnijas hronikas, kuru gan varu droši ieteikt izlasīt, ja vēl tas nav noticis.

***************************************

An academic Elwin Ransom against his own will finds himself on the red planet and his captors hoping that Ransom will be a good enough sacrifice for the creatures that live there, and probably hoping that later it will benefit them.

The belief system and world view of these beings are majorly different from the one that we humans have. For them, although they some kind of primitive weapons, the concept of the war or even a murder is something unknown, not even for resources; I should mention that there are different intelligent species. Instead of being a victim of the situation or using the creatures (they call themselves Oyarsa), Ransom gets acquainted with them and learns their customs and also the main language. Another significant thing is that they are ruled just by one ruler. This is kind of a utopia of overly positive society’s structure.

Oyarsa has strange philosophical belief system. Their name for Mars is Malacandra but for own planet they describe as the ‘silent planet’ about which there was created a little intrigue but only little. :D

An outstanding fact for my attention was that Oyarsa has a mating season like wild animals. But if you think about it, why shouldn’t intelligent beings have only certain time to reproduce. Before the book this hadn’t even crossed my mind.

Only closer to the end we find out about thoughts of other people/Elwin’s captors. They think about themselves as much more better and smarter just because they have simpler and less sophisticated technologies, and just because of that Oyarsa should obey and succumb to them.

Although the book overall isn’t bad, this trilogy won’t be a priority to finish it any time soon, but the book’s cover is better and more interesting than what is inside it. I guess many would recognize the author better thanks to Narnia Chronicles, which I can definitely recommend to read if you haven’t already.