Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.6: Fables & Reflections (The Sandman #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena sestais The Sandman sērijas krājums Fables &Reflections ir deviņu dažādu un atsevišķi nesaistītu stāstiņu apkopojums, kaut arī ja nedaudz pacenšas, tad bez paša Sapņa var saskatīt vēl vienu kopīgu īpašību. Lielākā daļa no stāstiem norit pirms ‘’mūsdienām’’, t.i. pirms komiksu publicēšanas laika.

Un iespējams tieši tādēļ pēc izlasīšanās neradās iespaids, ka kopumā šis krājums būtu saucams par izdevušos. Kaut arī bija daži, kas patika vairāk par citiem, bija arī ne tik labi un arī tādi pa vidam.

Starp favorītiem ieskaitītu pirmos divus krājuma stāstu. Pirmo krietni par īsu esošo Fear of Falling par izmisumā kritušu (lugu) rakstnieku, un Three Septembers and a January, kas atklāj alternatīvas vēstures faktus par Amerikas Savienoto Valstu pirmo un vienīgo imperatoru 19.gadsimta vidū.

Savdabīgi tik drīz pēc vēstures grāmatas par Seno Romu ‘’S.P.Q.R’’ bija lasīt komiksu August, kurā Senās Romas pirmais imperators redzēta sapņa dēļ reizi gadā iziet cilvēkos maskējies kā ubags, kas šķita visai mazticami un vairāk filmu scenārijs, ja vien tas nebija domāts tik burtiski.

Neiztikt arī bez stāstiem, kuri pilnībā aizšāva mērķim garām, un šajā krājumā tie bija Ramadan un The Song of Orpheus. Nepatiku šķiet vairāk varētu izskaidrotu abu komiksu lielā reliģiskās tematikas ievirze. Ceru vien, ka sākot jau ar septīto krājumu, vairāk ir lielo stāsta arku, nekā šādi īsie stāsti, kāds bija arī trešais krājums Dream Country.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Shawn McManus, Colleen Doran, Dick Giordano, George Pratt, Bryan Talbot, Stan Woch, Samuel R. Delany – The Sandman, Vol.5: A Game of You (The Sandman #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Pirms diviem gadiem Barbaras jeb Bārbijas sapņi sekoja katru nakti viens otram kā sērijas aizraujošā fantāzijas seriālā, kurā pašai bija atvēlēta princeses loma, līdzās darbojās bērnības rotaļlietu dzīvās versijas un arī pārējo (sapņu) pasauli apdzīvoja dažādi fantastiski un pārdabiski radījumi.

Tomēr pēdējos divus gadus Barbaras naktsmiers ir ticis pavadīts, tā teikt, pilnīgā sapņu badā, jo pa šo laiku nav bijis ne viena paša, kas nenozīmē, ka Barbaras radītā sapņu pasaule ir palikusi karājamies kaut kur gaisā vai vienkārši izkūpējusi nebūtībā. Tieši pretēji, princese Barbaras prombūtne ir ļāvusi pārņemt varu daudz vardarbīgākam grupējumam ar tā līderi sauktu par The Cuckoo priekšgalā. Šajā sakarā ne reizi vien tiek pavirpināta doma par dzeguzes un vēlāk svešajā ligzdā izšķīlušos mazuļa dabu, un kā tas sasaucas ar ļaunajiem pretiniekiem.

Mūsu reālajā pasaulē Barbara dzīvo vienkāršā daudzdzīvokļu nama ēkā ar visai savdabīgiem un raibiem kaimiņiem, no kuriem daļa tieši savu neikdienišķo raksturu dēļ ir kļuvuši par labiem draugiem un ilgi nedomā, kad ir nepieciešams riskēt, lai dotos nezināmajā un palīdzētu Barbarai, kad The Cuckoo ķetna apdraud ne vien (bet galvenokārt) Barbaras dzīvību, bet sniedzas arī pēc kontroles pār citām pasaulēm/realitātēm. Patika vairākkārt piesauktā ideja par n-tajām pasaulēm katras personas prātā, vienalga cik bagāta vai nabadzīga būtu katras personas iztēle.

Protams, kur tad bez paša Sapņa, ja runa iet par un ap viņa pārvaldīto sfēru – sapņiem. Bez viņa The Sandman krājums vienkārši zaudētu daļu no sava īpatnējā šarma, bet jāsaka arī, ka centrālā skatuve šoreiz viņš nedarbojas, atvēlot to vairāk citiem. Kopumā A Game of You vienlaicīgi piedāvā gan jaunu rakursu iekš The Sandman sērijas, gan saglabā jau iepazīto manieri, un savā nelielajā apjomā spēj attīrīt lasīšanas kārpiņas starp lielākiem, biezākiem darbiem.

Jamie Delano, David Lloyd, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Bryan Talbot – Hellblazer, Volume 2: The Devil You Know (Hellblazer, New Editions, #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 2.75/5

Manas pārdomas

Hellblazer otrais krājums The Devil You Know, kā sauc arī vienu no krājumā iekļautajiem komiksiem, apkopo 10.līdz 13.izdevumu, divus komiksus no Hellblazer Annual #1 un divu izdevumu mini stāsta līniju The Horrorist, kura ilustrāciju stils ir fantastisks, un salīdzinoši uz pārējo fona vareni izceļas. :)

Šoreiz stipri vairāk lasītājs atrod sevi esam Konstantīna galvā. No vienas puses tā ir iespēja labāk iepazīst galveno varoni, bet tai pašā laikā saskatāmā bilde ne vienmēr ir tā loģiskākā, var pat rasties trakā personības priekšstats, kā nekā domu apjoms un to variācijas vienā mirklī var būt dažnedažādās, īpaši ja vēl tas skaitās sapnis.

Patika gan Konstantīna iekšējie monologi, gan tā teikt Konstantīna un dēmona Nergal konflikta izcelsmes stāsts Newcastle: A Taste of Things to Come komiksā. Interesants šķita arī pavisam īsais Venus of the Hardsell stāsts, kur Konstantīns atrod kaseti ar jaunības dienu pankgrupas mūzikas video. :D Arī par pasaules uzbūvi sakāmi galvenokārt labi vārdi, bet citādā ziņā bija neliela vilšanās.

Diemžēl kopējam iespaidam darvas pilienus piešķīra On the Beach komikss. Tajā atomelektrostacijā notiek kāds negadījums, kādēļ tā uzsprāgst gaisā, kas vairāk šķita paužam autora nostāju, nevis to, ka tam būtu kāda svarīgāka loma kopējā sižetā. Vēl trakāk bija ar The Bloody Saints, kas vēsta par notikumiem no burvja Merlina laikiem, likās vēl mazāk lietderīgs, ja vispār.

Iespējams, ja nebūtu nākamie četri krājumi, tik drīz neturpinātu lasīt šo sēriju.