Trīs vienā (audio) #2 – All These Worlds (Bobiverse #3) by Dennis E. Taylor; The Mystwick School of Musicraft by Jessica Khoury UN Riley Mack and the Other Known Troublemakers by Chris Grabenstein

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

35506021._SY475_

 

All These Worlds (Bobiverse #3) by Dennis E. Taylor

Triloģijas noslēdzošajam krājumam turpinot tik daudz iesāktas stāsta līnijas no pirmajām divām sērijas grāmatām kopējais iespaids likās drusku par daudz saskaldīts. Gala rezultātā katrs no atsevišķajiem sižetiem tā vien šķiet aptausta vien potenciālu stāsta virsslāni, kas piedāvā vien kaut ko vienkāršotu. Protams, ne visai zinātniskajai fantastikai jābūt teiksim Peter F. Hamilton vai Neal Stephenson garumā, bet varbūt būtu bijis izvēlēties starp garāku grāmatu vai mazāk sižetiem.

Kamēr pār visiem dominē problēmsituācija ar insektveidīgo rasi The Others, kuras milzu stropam līdzīgais kosmosa kuģis ceļo pa Visumu iznīcinot planētas un visu dzīvību uz tām, ja tādas ir, lai iegūtu katru pēdējo resursu un uzturētu sevi, tad šādi negausīgi briesmoņi kļūst par makten lielu problēmu, ja Bobs un viņa replikantu kloni gribot negribot pievērš šo The Others uzmanību. Vienlaikus iesaistītajiem Bobiem jārisina milstošā problēma ap atlikušo Zemes cilvēku populāciju (ap 14milj.) un pēc iespējas vairāk dabūt prom no pašu sagandētās planētas pirms līdz tai nonāk The Others kuģis.

Tikmēr citi ‘’Bobi’’ turpina palīdzēt vai nu jau iepazītai inteliģentai rasei kā Deltans, vai palīdz otrajā grāmatā For We Are Many pavisam īsi iepazīstinātai rasei, kuri kļūst par kārtējiem The Others upuriem, bet kurus no pilnīgas iznīcināšanas paglābj dažs labs replikants.

Kaut arī droši varu teikt, ka patika gan visa triloģija, gan šī grāmata, tad kulminācijas punkti iekš All These Worlds nesniedza vēlamo efektu.

**

Nākamās divas šajā rakstā pieminētās grāmatas stereotipizējot gribētos klasificēt kā vienu piemērotāku meiteņu auditorijai un otru zēniem, bet, protams, abas būs piemērotas katram jaunam grāmatkāram lasītājam (un ne tikai).

43803346

 

The Mystwick School of Musicraft by Jessica Khoury

The Mystwick School of Musicraft tad iekristu vairāk ‘’meitenēm’’ domātajā kategorijā. Šajā grāmatā jauna, daudzsološa mūziķe Amelia Jones kopš mātes nāves (bija maeastro) pirms astoņiem gadiem nesapņo ne par ko citu tik ļoti, kā par iekļūšanu izslavētajā un prestižajā Mystwick mūzikas skolā, par kuras audzēkni reiz bija arī viņas māte.

Bet ne viss iet tik gludi un raiti, kā tas pie sevis klusībā tiek cerēts. Pirmā mazā sāpe nāk no vecmāmiņas puses, pie kuras Amēlija nu dzīvo, un kura, labu gribot, cenšas piedavāt jebkādu citu potenciālu nākotnes karjeras izvēli aiz bailēm par briesmām, kurās mazmeita varētu nokļūt, nerēķinoties ar mūzikas spēles un rades tumšajām pusēm. Otrās, trešās u.c. sāpes/grūtības seko nokļūstot kārotajā skolā, kur jāsaskaras ne vien ar citiem tikpat un vēl vairāk talantīgiem bērniem, no kuriem ne visi ir pozitīvi noskaņoti, bet vismaz atrodas arī labi draugi, kā arīdzan ar skarbu attieksmi no dažiem pasniedzējiem.

Pašu ierunātāju lieliski papildina fonā neuzmācoša klasiskā mūzika, kas, par laimi, neskan bez mitas visu laiku, kā arī ir atbilstoša tēlu rīcībai un notikumiem attiecīgajā momentā. Labu, interesantu stāstu beigās manāmi papildina ‘’stāsta morāle’’, kuru iemācās galvenā varone Amēlija, ka nedrīkst padoties, lai cik grūti un šķietami bezcerīgs neliktos ceļš līdz iecerētajam mērķim.

**

11775156

 

Riley Mack and the Other Known Troublemakers by Chris Grabenstein

Kas sākas kā palīdzība izstīdzējušam, sīkam sestklasniekam ar seju nonākušam veikala saldētavā, lai tiktu vaļā no krietni vecāka huligāna, dažu (grāmatas) stundu un turpmāko nedēļu laikā (tās varoņiem) izvēršas par vienu lielu milzu piedzīvojumu ar vairākiem ļaundariem, kuri, kā jau tas pienākas, liek to par sevi manīt jau no pirmajiem mirkļiem gan pēc uzvedības, gan runas manieres; plus neiztikt bez izcilajiem ļaundara monologiem un smiekliem.

Kaut arī Railijs pavisam noteikti ir galvenais ideju avots, kā ar akrobāta vieglumu izkļūt no visneparastākajām situācijām, tad pavisam droši bez draugu palīdzības nekur tālu netiktu. Kā nekā tā nav nekāda joka lieta, ja vietējās pilsētiņas likumsargs šerifs patiesībā darbojas likuma pretējā pusē un palīdz paša mātes nelegālajam biznesiņam.

Riley Mack and the Other Known Troublemakers šoreiz iekrīt to audio grāmatu pulciņā, kuru gadījumā izvēle pār labu pilna ansambļa ierunātājiem, piešķirot katram tēlam savu, nāk tikai un vienīgi par labu.

Dennis E. Taylor – For We Are Many (Bobiverse #2) (Audio book)

34878094._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Oriģinālais Bobs un viņa daudzās (līdz grāmatas beigām vismaz 30+) replikanta kopijas turpina plašā Visuma izpēti, un, kamēr vieni turpina iesāktos projektus no sērijas pirmās grāmatas, tikmēr citi uzduras nepatīkamam pārsteigumam, kas kliegtin pieprasa lielu daļu uzmanības.

Gan autors, gan ierunātāja Ray Porter talants lieliski piešķir katrai Boba kopijai savu personību, rezultātā katrs no sižetiem nesajūk kopā, kad uzmanība pārlec no viena skatpunkta uz otru. 1)Par cik kodolkara sekas uz Zemes tuvākajā laikā padarīs dzīvi vismaz atlikušajiem aptuveni 15 miljjoniem cilvēku neiespējamu, tad cik nu tas ātri un kvantitatīvi ir iespējams tiek veidotas jaunas kolonijas uz piemērotām eksoplanētām. Varētu cerēt, ka tik kritiskā cilvēces izdzīvošanas brīdī būtu mazāka degsme pēc varas kāres un/vai liekiem strīdiem ar atšķirīgāk domājošiem cilvēkiem, bet notiek gluži pretējais. Galvu no tumšiem stūriem izbāž pat teroristiki noskaņotas grupas, lai atbrīvotu Visumu no tādas sērgas kā cilvēks.

2)Tikmēr liels procents no grāmatas tiek pavadīts kopā pie pirmās inteliģentās un sevi apzināties spējiīgās rases, kuru Bobiem izdevās atklāt. Šajā ziņā tiek sperts vēl solis uz priekšu attiecībā uz dažādajām Bobu personībām, jo kamēr vieni turpina atsvešināties un uztvert cilvēkus u.c. būtnes kā mazāk svarīgas par sevi un saviem ‘’radiem’’, tikmēr citi pieķeras tik ļoti, ka pat kļūst greizsirdīgi. Turklāt vēl dzimst ideja par jaunu cilvēku piesaisti replikantu rindām, lai Bobiem vairs nebūtu jāizklaidējas tik vienam ar otru. Protams, Bobs nebija vienīgais pasaules lielvaru radītais replikants, bet noteikti pats veiksmīgākais. Grāmatas ietvaros drusku vairāk tiek iepazīstināts draudzīgais austrāliešu replikants, kā arī šad un tad pieminēts fonā nostumtais konflikts ar brazīliešu radīto.

3) Trešais lielākais sižets šķiet vairāk ir sagatave nākošajai grāmatai, un tas ir konflikts ar The Others jeb inteliģentu insektu rasi, kuras vienīgais mērķis ir vairoties, kā vārdā pilnīgi visi citi tiek uztverti kā ēdiens un resurss, lai varētu šo procesu uzturēt. Apžēlotas pat netiek planētas ar jebkāda veida dzīvību uz tās; Visumā vietas ir tikai un vienīgi viņiem! Drusku atsauca atmiņā lielo nezināmo ļaunumu no Expeditionary Force sērijas, kurā arī kāda citplanētiešu rase ir plosījusies pa Visumu iznīcinot planētas. Vien šoreiz ilgi nav jāgaida līdz noskaidrojas vainīgas rases identitāte un šī iznīcināšana notiek stāsta ‘’tagadnē’’ nevis miljoniem gadu tālā pagātnē.

Bobiverse sērijas otrā grāmata For We Are Many pavisam noteikti nenolaiž kvalitātes latiņu zemāk par sērijas aizsācēju, tomēr svarīgi, kā jau vienmēr, ir būtu gatavam negaidīt no grāmatas, ko tādu, kas tā nav. Uz sīkām detaļām un izteiktu uzsvaru uz pasaules uzbūvi nevajadzētu iespringt, kā arī laika ritējums pašā stāstā ir straujš, kas Bobiem ir relatīvs jēdziens, jo kaut arī viņi spēj izanalizēt katru sekundes desmitdaļu vai arī paātrināt savu laika uzteri, tad dienas beigās un galu galā katrs no viņiem ir tik pat kā nemirstīgs, un daži gadi šurp vai turp diži daudz neizsaka, atšķirībā no mazāk nozīmīgiem ‘’dzīvajiem’’ tēliem, kuri grāmatā ņem dalību.

 

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1) (Audio book)

34554132

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jau kādu laiku We are Legion (We Are Bob) bija manīts zinātniskās fantastikas grāmatu rekomendāciju sadaļās, kādēļ vairs nenocietos, lai izmēģinātu pats, cik laba un vai vispār par tādu dēvējama ir šī grāmata. Vienkāršots vērtējums – viennozīmīgs ‘’Jā’’, varbūt lielā mērā pateicoties arī grāmatas ierunātājam Ray Porter.

Grāmatas galveno varoni Robertu ‘’Bobu’’ Johansonu vispirms iepazīstam mūsdienās, 21.gadsimtā, kā bagātu cilvēku, kurš, nesen pārdevis savu programmatūras kompāniju, ir visai liels sci-fi fans un visa kā cita nerd lietu cienītājs, prāto kur un kā varētu tālāk investēt un sevi nodarbināt. Kā arī tā starp citu, kaut arī netrūkst starp draugiem tādu, kuri uz to rauc degunu, Bobs ir nodrošinājies, ka viņa nāves gadījumā, kriogēna kompānija saglabās un uzglabās viņu tā, lai nākotnē Bobu varētu atdzīvināt. Interesantais pavērsiens seko brīdī, kad Bobs ‘’pamostas’’ nākotnē kā sevis digitalizēta versija, kam var sekot filozofiskais ekspedīcijas ceļš, lai izpētītu, ko nozīmē būt cilvēkam.

Nemazāk neparasta ir autora iedomātā nākotne, kurā gandrīz visas valstis ir konsolidējušās lielās supervarās un tādu individuālu, nacionālu valstu tikpat kā vairs nav. Šīm konglomerācijām vairāk rūp sacenšanās savā starpā un būt pārākai vienai par otru, nekā ikdienišķā vidusmēra cilvēka labklājība, patiesība labākajā gadījumā ir kaut kas otršķirīgs. Pat tik ļoti, ka reiz jau ir noticis ‘’neliels’’ kodolkarš, un tā vien šķiet, ka no jauna pievēršot acis sacīkstei par Visuma izpēti un iekarošanu, spriedze aug augumā no jauna. Katra lielvara grib būt pirmā un vienīgā, kura ar Von Neumann pašklonēties spējīgu zondi/robotu atklātu jaunas apdzīvojamas planētas, resursus un izkonkurētu pārējos no eksistences.

Ray Porter lieliski demonstrē Boba un vēlāk sekojošo kopiju personības šķautnes; ir jāseko līdzi, bet pie tāda nosacījuma vairs nejūk kurš Bobs ir kurš. Pats Bobs nav diez ko reliģiozs, kaut arī FAITH valsts (mūsdienu Ziemeļamerikas teritorijā), kam pieder Bobs un ir viņu ‘’atmodinājusi’’, ir iestrādājusi viņā dažādus drošības mehānismus, lai nodrošinātos, ka Bobs darbojas tikai FAITH interesēs, tas nekalpo kā nepārvarams šķērslis visas atlikušās cilvēces labā.

Ir visai loģiski, ja dažādajām Boba kopijām, veicot atšķirīgus uzdevumus dažādos Visuma nostūros, izveidojas sub-sižeti, kuri pilnībā vai gandrīz nemaz nav saistīti viens ar otru. Tas tikai vēl labāk ilustrē lielo kopainu un palīdz ticamības faktoram.