Nicholas Sansbury Smith – Deliverance (Hell Divers #3) (Klausāmgrāmata)

35480139

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ar Hell Divers trešo sērijas grāmatu tiku turpināts drusku spīdzināts ar Stropa kapteini Džordanu, kurš joprojām pats savā prātā turpina būt pats dižākais un labākais kapteinis, kādu postapokaliptiskā gaisa kuģu sabiedrība ir pieredzējusi. Tikai pārējie ir pilnīgākie muļķi, kuriem nevari uzticēties, jo pat paši uzticamākie vienā labā dienā var pārvērsties par nodevējiem. Džordana prioritāte ir neierobežota vara, bezierunu pakļaušanās viņa pavēlēm un lēmumiem, citu labklājība un pats galvenais cilvēces izdzīvošana ilgtermiņā ir vien kaut kas labi ja otrajā plānā. Tā teikt, nesāku just līdzi, pat tieši pretēji, kad viņa ceļš sāka vest lejup no kalna virsotnes.

Ļoti patika, ka Deliverance bija sadalīts trijās daļās, un jo mazāk laika tika veltīts Džordanam, jo labāk. Kaut arī skaidri tiek litks manīt, kuriem tēliem būtu jājūt līdzi, autors paveic lielisku darbu, lai tas nešķistu uzpiests. Abas pārējās stāsta daļas ir saistītas ar uz piesārņotās un Sirēnu u.c. briesmoņu apsēstās Zemes pamesto Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu. Tikpat kā neviens nav pieļāvis domu, ka kāds varētu izdzīvot pat dažas dienas, kur nu vēl desmit gadus, bet tieši to Rodrigezam ir izdevies paveikt. Viena no tām ir no paša Rodrigeza skatpunkta ar fragmentiem no stāsta ‘’pagātnes’’ progresējot līdz ‘’tagadnei’’ un seko līdz Rodrigeza ceļojumam uz kontinenta austrumkrastu un bijušās Floridas teritoriju.

Ja vēl sērijas pirmajā grāmatā Rodrigezs ir salīdzinoši ierindas neuzveicamais varonis, lai kādi šķēršļi tiktu mesti viņa ceļā, un nebūtu bijis ieteicams nevienam mēģināt to aizšķērsot, tad skarbā pieredze uz zemes viņu apveltījusi ar tik bagātu rētu klāstu, ka dažam labam vājākam tēlam varētu sākt sašļukt dūša papēžos, pametot skatu uz viņu vien.

Kā pārsteigums ikvienam nāk atklājums, ka gaisa kuģos mītošie nav bijuši vienīgie, kuriem bijusi tā laime paglābties dzīviem pēc kodolkara. Kas tikai ļauj spekulēt, cik daudz citviet pasaulē ir izdzīvojušo, un vai šī sērija turpināsies tik ilgi, lai pievērstos idejai par kādas lielākas apmetnes izveidošanu vienalga kur (uz zemes vai zem tās, vai kaut kur plašajos pasaules ūdeņos). Vien mīnuss mūsu varoņiem, ka šie spāniski runājoši cilvēku rases pārstāvji pret ne-savējiem izturas kā pret potenciālu pārtikas avotu, kādēļ pēc daža laba pavērsiena nebija grūti paredzēt, pat neizlasot ceturtās grāmatas premisi, par ko tā būs.

Noslēdzoši vēl gribas drusku piekasīties tikpat kā lielākajam un vienam no retajiem grāmatas mīnusiem, kas nebija iekritīs acīs/ausīs pirmo divu grāmatu laikā, ka viens no Elles Lecēju mērķiem reidos uz zemes ir novecojuši 260+ gadu veci medikamenti, kuri šaubos vai kādam dotu jebkādu labumu. Drīzāk jau tiktu panākts pretējs efekts un tie būtu tīrākā inde, bet par cik uz pašu sižeta attīstību tam nav tik lielas ietekmes, tad nebija grūti uz to pievērt acis.

Nicholas Sansbury Smith – Ghosts (Hell Divers #2) (Klausāmgrāmata)

31434700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš Strops pameta Havjēru Rodrigezu par nolādētu nodevētā pilsētā, vienā no ITC korporācijas industriālajiem centriem, kura ir atbidlīga gan par kuģu un postošo ieroču saražošanu, gan, kā to uzzinās gan daļa tēlu, gan lasītājs, par daudz nopietnākiem pārkāpumiem pret visu cilvēci.

Šo desmit gadu laikā vienlaikus ir noritējušas kā ievērojams pārmaiņas – jauns kapteinis Leon Jordan, mazais puika Tin jeb tagad jau Maikls Everhārts ir kļuvis par tās pašas Elles Lecēju grupas līderi, kur par tādu bija Havjērs u.c., tad reizē arī lielos vilcienos dzīvu uz Stropa ir tā pati ikdienas ellīgā cīņa par izdzīvošanu, ko gan diemžēl dažs labs tēls, jāskatās pavisam stingri uz jauno kapteini, ir piemirsuši par labu domām par paša posteni.

Pagaidām kapteinis Džordans droši kvalificējas šajā sērijā, kā pats kaitinošākais (pirmās klases pakaļa/asshole). Viņam bezierunu pakļaušanās, iedomāta lojalitāte pāri visam, sava domas pareizības pierādīšana ir tik svarīgaka pār jebko citu, ka, lai to saglabātu, pilnīgi viss ir pieļaujams. Pat ja Džordans to ne sev, ne citem skaļi nevēlētos atzīt, šķiet viņš labprāt būtu Stropa diktators.

Pārsteigumu izsauca grāmatas sākums, kurā uzzinam, ka atšķirībā no pirmās grāmatas Elles Lecējiem tagad jātur noslēpumi no pārējiem uz kuģa, piemēram, par Sirēnām un citiem uz zemes sastaptiem mošķiem, ar attaisnojumu, lai lieki un nevajadzīgi to nesatrauktu. Tajā pašā laikā kapteinis Džordans nesaskata tajā neko nepareizu, turot slepenībā gan kuģa uztvertās audio ziņas no Havjēra par viņa progresu ceļā no Nolādētās pilsētas uz Austrumkrastu, labi apzinoties savu trauslo autoritāti un ego attiecībā pret Havjēra, gan iepriekšējas kapteines plānus par potenciālu patvēruma vietas meklēšanu uz zemes vai kādā no ITC izveidotajiem pazemes tuneļu bunkuriem.

Jau atkal grāmata tiek noslēgta uz lieliska klifhengera, un šoreiz paskatījos laicīgi nākamās grāmatas sižeta premisi ar cerību, ka atkal darbība atsāksies pēc vairākiem gaidiem, lai nebūtu jādzird kapteinis Džordans, bet ne kā. Kaut arī labi apzinos, ka viņa plāniem galu galā panākumu nebūs (pretējā gadījumā ceturtā un piektā grāmata būtu izteikit depresīva vai dusmu izraisoša), tad tik un tā viņa tēls prieku nerada.

Nicholas Sansbury Smith – Hell Divers (Hell Divers #1) (Klausāmgrāmata)

33160362

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Pēc Expeditionary Force, kamēr vēl audio formātā nav iznākusi līdz šim pēdējā sērijas grāmatā, kā nākošo no R.C. Bray izpildījuma izvēlējos uzsākt postapokaliptisko Hell Divers sēriju. Tajā aptuveni 250 gadus pēc postoša un abpusēji iznīcinošas kodolieroču apšaudes, cilvēce turpina cīnīties par izdzīvošanu. Ja viendaļa militārais personāls (noprotu, ka amerikāņi) un viņu ģimenes jau pirms uzbrukuma nebūtu patvērusies milzu gaisa kuģos, kas zin vai vēl kāds cilvēks būtu starp dzīvajiem.

Par Hell Divers tiek saukti tie drosmīgie, kuri brīvprātīgi lec no kuģa, lai cilvēcei būtu izredzes turpināt cīņu būt starp dzīvajiem, lai iegūtu dažādus resursus, galvenokārt pašu vērtīgāko – degvielu, kas noturētu gaisā kuģi. Sērijas pirmās grāmatas galvenais varonis Havjērs Rodrigezs jeb saukts vienkārši par X, ir pats pieredzējušākais no visiem Elles Lecējiem, kamēr vidējais aritmētiskais ir 15 lecieni, no kuriem citi ir veiksmīgi atgriezušies, viņam šis cipars ir jau tuvu simtam. Viss mainās, kad viņa kuģis The Hive saņēm SOS palīdzības signālu no otra viņiem līdzīgā kuģa (Ares). Cik zināms grāmatas varoņiem, tad nevienam citam uz planētas neizdevās paglābties, neviena cita bez viņiem vairs nav, tādēļ par spīti tam, ka Ares atrodas virs vienas no bīstamākajām teritorijām pat 250 gadus pēc kodolkara, tiek pieņemts doties palīgā.

Labi zinot grāmatas žanru un atrodoties savā komortajā mājoklī, lasītājam nevajadzētu būt grūti paredzēt, ka kaut kas noies greizi, jo bez tā taču neiznāktu pat grāmata, kur nu vēl sērija, kas arī piepildās, un galu galā potenciālajiem glābējiem, tai skaitā Havjēram, ir jācīnās uz dzīvību un nāvi, lai izglābtu paši sevi.  To vēl vairāk apgrūtina briesmoņi, kuri neskatoties uz ekstremālajiem apstākļiem ir spējuši tiem pielāgoties, pārsteidzošāk gan ir fakts, ka pirms leciena, kad mēs pievienojamies Havjēram, neviens šādu dzīvības formu (gan uz zemes, gan lidotspējīgus) nebija sastapis.

Uz Stropa esošā populācija (uz grāmatas beigām aptuveni 500) par vairāku varoņu optimismu, ka viendien atrodot ideālu pleķi uz Zemes virsmas, viņi varētu beidzot nolaisties un atjaunot cilvēces populāciju. Speciāli pat palūkojos interneta plašumos par minimālo skaitu veselīgai populācijai, un tur vienā no rakstnieku forumiem atradu, ka viņiem pietrūkst viena nulle līdz pieciem tūkstošiem. Kaut arī vienā momentā izskan informācija, ka uz kuģa audzētie augi un dzīvnieki ir ģenētiski modificēti, lai uzlabotu to augšanas iespējas apgrūtinātajos apstākļos, nekas netika minēts, vai kas tāds tiek pielietots attiecībā arī uz cilvēkiem. Vēl jo vairāk, vismaz uz Stropa pieaug neapmierinātība no tiem nelaimīgajiem, kuri dzīvo kuģa zemākajos klājos un atrodas tuvāk Zemes virsmai, un ar visu kuģī iestrādāto aizsardzību ir pakļauti paaugstinātai radiācijai. Vidējais mūža ilgums ir zem 40 gadiem, bērni dzimst ar dažādām pataloģijām u.c., domājams autors nenoklusētu, ja arī cilvēki tiktu ģenētiski izmainīti. Šķiet tikai muļķīgi, ja netiktu izmantota šāda iespēja, ņemot vērā, cik maz cilvēku ir palicis. Gandrīz nenovēršams šķiet bēdīgas/pesimistiskas sērijas beigas, lai kā cīnītos varoņi par izdzīvošanu attiecīgajā momentā.

Vēlme just līdzi Havjēram un citiem normāli domājošiem varoņiem rodas jau no paša sākuma. Ko gan nevar teikt par apakšsižeta varoņiem no minētajiem zemākajiem klājiem, kuri izdomājuši sacelties un pieprasīt labākus apstākļus tieši tajā brīdī, kad kuģa vadība cīnās par visu dzīvībām, bet viņu rīcība rada liekas papildu briesmas. Ierunātājs R.C. Bray joprojām ir uzdevumu augstumos, neradās apjukums pie biežās skatpunktu maiņas, bet tomēr šķiet prātīgāk būs neklausīties reizē vai pamīšus dažādas viņa ierunātās sērijas.

Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle (Audio book)

89724

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio

Manas pārdomas

Pirms sešiem gadiem daļa no Blackwood ģimenes nomira no saindēšanās ar arsēnu, kas bija sajaukts kopā ar cukuru, atstājot Mēriju Katrīnu (iesauka Merricat ), māsu Konstanci un saindēšanās dēļ ratiņkrēslā palikušo onkuli Džulianu vienus pašus. Šis laiks ticis pavadīts arvien vairāk izolējoties no ārpasaules un tuvumā dzīvojošajiem ciematniekiem, padarot viņus par upuri negantām baumām un izsmejošiem mazu bērnu skaitāmpantiņiem.

Tā vien šķiet Džulians nav spējis aizmirst liktenīgo dienu, kad visi mājokļa iemītnieki vēl dzīvi esam bija un pats vēl spēja pārvietoties uz savām kājām. Aizbildinoties ar ieganstu, ka raksta grāmatu par ģimeni un tās dienas notikumiem, Džulians nemitīgi gremdējas atmiņās. Ir cietis un noveco ne tikai viņa ķermenis, bet arī prāts un saprašana par notiekošo; ne reizi vien viņš sāk runāt ar Mēriju vai Konstanci, uzrunājot viņas kā vienu no nu jau mirušiem radiniekiem.

Astoņpadsmitgadīgā Mērija no visiem trim ir tā, kura uzņemas to drosmi reizi nedēļā pamest drošos mājas un teritorijas mūrus, lai reizi nedēļā iegādātos nepieciešamos pārtikas produktus un paņemtu šo to no bibliotēkas. Kaut arī ir mājieni par Blekvudu ģimenes turīgumu un pārticību, bet tieši cik liela tā ir paliek visai neskaidrs. Vēl jo vairāk rodas jautājumi, vai diži vēl pēc sešiem gadiem maz kas ir palicis, jo ne vārda nav par kādiem stabiliem un regulāriem ienākumiem, turklāt atlikušie trīs Blekvudi ir vienīgie, kas apdzīvo lielo ēku; nav neviena strādnieka, kas palīdzētu mājas solī un/vai teritorijas uzkopšanā.

Mērija ir ārkārtīgi māņticīga; katram sīkumam un priekšmetam viņa piešķir nozīmi un maģisku spēku, kas var vai nu aizsargāt vai tieši pretēji, vēstīt par neveiksmju pilnas dienas sākšanos. Jo vairāk noklausījos, jo vairāk šķita, ka arī ne Konstance, nedz Mērija nav pie pilna prāta, ka arī viņām abām ‘’bēniņi’’ ir tādi sašķobījušies. Īpaši Mērijas, kuru nenosauksi par uzticamāko tēlu, par kādu ir lasīts, dēļ emocionāli gribētos pavilkt grāmatas kvantitatīvo vērtējumu uz leju, bet vienlaikus saproti, ka tāda ir tēla būtība, nevis pašas grāmatas vaina.

Visu kājām gaisā apgriež negaidīts ciemiņš – brālēns Čārlzs, kurš pēc tēva un Džuliana brāļa nāves (abu ģimenes savstarpēji nesatika) bez bažām var apciemot ilgi neredzētos draugus. Kaut arī ir pamatoti iemesli, kādēļ Čārlzu nevar nosaukt par pašu jaukāko cilvēku pasaulē, Mērija ir pati pirmā, kas viņā saskata nelieti un briesmoni, kas vēl tikai ļaunu. Tādēļ pabeidzot grāmatu, paliku ar vēl vienu jautājumu, vai viss tik tiešām ir bijis tik melns kā Mērija to stāsta, vai viņas atšķirīgā pasaules uztvere ir tam par galveno iemeslu.

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution un Anda Līce – Via Dolorosa: Staļinisma upuru liecības

33198390

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Blackstone Audio un Liesma

Manas pārdomas

Yuri Slezkine apjomīgā grāmata House of Government, kā uz to norāda apakšvirsraksts ir patiesa sāga, kura vairāk nekā 1000 lapaspusēs vēsta par komunistiskās Padomju Savienības dzimšanu un tās radītāju idealoģiju. Ar ne vienu vien piemēru lieliski tiek parādīta tās apbrīnojamā līdzība ar reliģiskajiem mītiem un izcelsmes stāstiem, kuri ir vien pasniegti citā gaismā attiecīgai publikai.

Tikmēr personas, caur kuru piedzīvoto gūstam ieskatu kā pirms varas maiņas un pēc, tā arī režīma represīvajās darbībās, ir no 1931.gadā pabeigtās masīvās daudzdzīvokļu nama iemītniekiem. House of Government nav nekāda fiksā idejā par labu grāmatas nosaukumu, bet gan reāli eksistējoša celtne ar savu kino, dienas centru bērniem, spēļu istabām, tenisa kortiem, banku, pastu, frizētavu, telegrāfu u.c. Tas tikai vēl spilgtāk apliecina, ka partijas līderu skaļi izkliegtie ideāli par vienlīdzīgu sabiedrību jau no paša sākuma patiesībā nebija nemaz tik nopietni un svarīgi. Kaut kā jau ir jāatalgo tie, kuri tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem; galvenais, lai ‘’muļķībām’’ notic vienkāršais cilvēks un būtu pēc tam gatavs paklausīt.

Vienu gan viņiem jāliek pie sirds, ka ar vieglu roku dotais, var vienā jaukā naktī tikpat ātri atņemts. Atliek tikai vēlā vakara vai nakts stundā atskanēt neaicinātam klauvējienam, lai ‘’tavs’’ dzīvoklis un/vai postenis jau būtu piešķirts citam. Nav ne kāds brīnums, ja pēc kādas aptaujas lielākajai daļai partijas biedru ir konstatēta kāda neirotiskas dabas kaite, ja ik mirkli ir jāatskatās pār plecu, jo, pat būdams dedzīgs partijas ideoloģijas atbalstītājs, vari tikt pasludināts par ‘’kulaku’’, valsts nodevēju, kam par sodu vari tapt uzreiz nosūtīts uz nošaušanu, tikt ieslodzīts vai izsūtīts. Līdzīgi var pieminēt arī par šāvējiem/nāves soda izpildītājiem, kuri paši pēc tam ņem identisku likteni.

Neskatoties uz to, ka House of Government fokusējas uz laika periodu no Pirmā pasaules kara beigām un varas maiņas līdz Otrā ievadam, ir apbrīnojams autora smalkais darbs sameklējot dažādo nama iemītnieku dienasgrāmatu, sarakstu u.c. liecības, no kurām noteikti tikai kripatu ir bijis iespējams pasniegt lasītāja acij. Par spīti iespaidīgajam apjomam atliek vien padomāt, kādu apjomu būtu vēl bijis iespējams sasniegt, piemēram, ja tiktu sīkāk apskatīts cariskās ģimenes liktenis un apvērsums vai Ukrainas bads. Nemaz nerunājot par partijas priekšsēdētājiem un citiem nozīmīgiem ‘’spēlētājiem’’.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. Bet tālāk daži vārdi par Via Dolorosa.

18464154

***

Via Dolorosa sevī slēpj liecības par traģiskajiem notikumiem, kurus ar Padomju varas nostiprināšanos Latvijā piedzīvoja daudzi jo daudzi iedzīvotāji. Daļa izsūtīto atmiņas, kuri pamanījās izdzīvot par spīti visam, tad nu tikušas apkopotas 1990.gadā izdotajā Via Dolorosa

No ārpuses ar košu vāku ne man iedotās Via Dolorsa kopijas baltie noņemamie vāki, nedz cietie melnie vāki, bet grūti iedomājamie un neskaitāmie izpostītie cilvēku likteņstāsti kopā veido smagu lasāmvielu. Grāmatas sākums galvenokārt sastāv no 1941.gada 14.jūnija liecībām, bet diemžēl tālāk ir gan par 1949.gada notikumiem, gan par atkārtotām cilvēku izvešanām, kuri bija pamanījušies atgriezties Latvijā, u.c. notikušajām zvērībām.

Tīri personīgi vairāk patika cilvēku personīgie atmiņstāsti un vēstuļu sarakstes, neskatoties uz atšķirīgajiem valodas stiliem, kas saprotams vienam padodas lasāmāks nekā citam, kā arī ar tematiku saistītie dzejoļi, nekā grāmatu fragmenti, par piemēru minot fragmentu no Anitas Liepas dokumentālā romāna ‘’Ekshumācija’’; īpaši kad jau pirms Via Dolorosa biju nodomājis to lasīt kā nākamo. Kā arī, ja tā ļoti gribētos piekasīties no šodienas lasītāja skatpunkta, tad tas būtu par atšķirīgajiem fontiem dažādās grāmatas vietās, kas drusku izsit no ritma.

Tuvojoties valsts simtgadei der gan svinēt šo brīdi, gan atcerēties vairāk par līdz šim notikušo – kā priecīgus atgadījumus, tā dažādās pārestības gan valstiski, gan individuāli. Noteikti iesakāms tiem, kas vēlas uzzināt ko jaunu un/vai atsvaidzināt zināšanas šajā tematikā.

Ursula K. Le Guin – The Lathe of Heaven (audiobook)

59924

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

George Orr is a man who discovers he has the peculiar ability to dream things into being — for better or for worse. In desperation, he consults a psychotherapist who promises to help him — but who, it soon becomes clear, has his own plans for George and his dreams.

The Lathe of Heaven is a dark vision and a warning — a fable of power uncontrolled and uncontrollable. It is a truly prescient and startling view of humanity, and the consequences of playing God.

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 4/5

Turpiniet lasīt

Philip K. Dick – VALIS (VALIS Trilogy #1) (Audiobook)

216377

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

VALIS is the first book in Philip K. Dick’s incomparable final trio of novels (the others being The Divine Invasion and The Transmigration of Timothy Archer). This disorienting and bleakly funny work is about a schizophrenic hero named Horselover Fat; the hidden mysteries of Gnostic Christianity; and reality as revealed through a pink laser. VALIS is a theological detective story, in which God is both a missing person and the perpetrator of the ultimate crime.

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book? Turpiniet lasīt

Robert A. Heinlein – The Door Into Summer (Audiobook)

348

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

It is 1970, and electronics engineer Dan Davis has finally made the invention of a lifetime: a household robot with extraordinary abilities, destined to dramatically change the landscape of everyday routine. Then, with wild success just within reach, Dan’s greedy partner and even greedier fiancée steal his work and leave him penniless, and trick him into taking the long sleep—suspended animation for thirty years.

They never imagine that the future time in which Dan awakens has a very limited form of time travel, just enough that Davis can travel back and recover his research. He then again undergoes suspended animation, and awakens again in the high-tech future of the year 2000, with his reputation, fortune, and his sweetheart.

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 3.5/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Dens Deiviss izgudro robotu, kas katrai mājsaimniece būtu kā sapņu piepildījums, bet viss saiet grīstē, kad viņu piekrāpj topošā līgava un biznesa partneris, bet vēl trakāk, ka pirms tam Dens bija viņai uzdāvinājis uzņēmuma akcijas, tā zaudējot balsu vairākumu. Kopā abi neģēļi dabū gatavu, ka Dens pārdomā un tomēr izvēlas doties 30 gadu garā miegā.

Jāatzīmē, ka 30 gadu tālā nākotne Denam ir 2000.gads. Autora iedomātajā pasaulē sastopamas tehnoloģijas, kuras pat mēs diez vai ieraudzītu pēc 30 gadiem. Tomēr, par laimi Denam, viss nav zaudēts, jo savos pirmsākumos ir patiesa ceļošana laikā, nevis vienkārši ilgāks miegs : ). Lielākais mīnuss – vēl nav iespējams kontrolēt, kurā virzienā tiksi nosūtīts, bet pluss, ir iespējams iestatīt precīzu laiku līdz nedēļai.

Bez Dena no atzīmējamiem tēliem noteikti var minēt kaķi Pītu. Kas atšķirībā no sava kolēģa grafiskajā Sāgā ir mazāks izmēros, bet vārdu apjoms gan plašāks.

Kopumā sižets labs, un pozitīvi, ka autors iztiek bez ierastajām ērmībām

***************************************

Dan Davis invents a robot that is a dream to every housewife but everything goes haywire when his fiancée and business partner cheats him not only with their relationship but also in the business. It’s even more bad because not long ago Dan gifted her some of firm’s stock and in so loosing the majority. Together both of them use dirty tricks to change Dan’s mind so he would use long sleep technology to wake up after 30 years.

I should add that when he wakes up the year is 2000, and that some technologies imagined by the author probably still won’t be around us after 30 years more. But luckily for Dan not everything is lost because the real time travel is in its beginning not just a long sleep. Only it has one big drawback, you can’t control if you’re going to end up in the future or past, but one the plus side you can choose a precise time.

Besides Dan another memorable character was a cat Pete. It’s funny that I just started Saga with another noticeable cat. Pete’s size matches a normal house cat, but his word count is a bit larger. : )

Overall the plot was good, and positively Heinlein manages to write this one without usual oddities.

Philip K. Dick – UBIK (audiobook)

590036

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Glen Runciter is dead. Or is everybody else? Someone died in an explosion orchestrated by Runciter’s business competitors. And, indeed, it’s the kingly Runciter whose funeral is scheduled in Des Moines. But in the meantime, his mourning employees are receiving bewildering—and sometimes scatological—messages from their boss. And the world around them is warping in ways that suggest that their own time is running out. Or already has.

Philip K. Dick’s searing metaphysical comedy of death and salvation (the latter available in a convenient aerosol spray) is a tour de force of paranoiac menace and unfettered slapstick, in which the departed give business advice, shop for their next incarnation, and run the continual risk of dying yet again.

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 4/5

Mana recenzija/My review

Pret Glena Ransitera un viņa kompānijas komandu tiek veikts uzbrukums no konkurentu puses. Eksplozijā mirst viņš pats, un pēc tam, kad Džo, Ella, Patrīcija, Vendija un citi viņu ar godu apglabā, sāk notikt pavisam dīvainas lietas.

Viss viņiem apkārt sāk regresēt laikā un kļūt tāds, kāds tas bijis agrāk. Kamēr paši paliek kopā, tikmēr nekas šķiet viņiem kaitēt nevar, bet daži to aptver par vēlu. Jāpiebilst, ka vienam piemīt interesantas spējas izmainīt pagātni, bet ne ceļot laikā.

Tomēr beigās tas nav tas dīvainākais, jo drīz vien Džo pamana dažādas it kā vēstis no Glena – televīzijā parādās reklāma ar viņu, uz monētām īstā ģīmetņa vietā viņa u.c. Sāk rasties jautājums, kurš tad īsti ir dzīvs un kurš mira eksplozijā?

Tā līdz galam neizpratu motivāciju šim uzbrukumam. Bet kopumā ļoti interesanta un labā ziņā dīvaina. Patika katras nodaļas sākumā frāzes/reklāmas par UBIK produktu un ne tikai, bet pamatā kā spēcīgas zāles.

UBIK ir vien trešā grāmata no šī autora, kas klausīta, bet pagaidām iespaids vislabākais.

                                                                                                                                                             

There’s an attack against Glen Runciter and his company’s team from their competitors. He himself dies in the explosion and after Joe Chip, Ella, Patricia, Wendy and others burry him with an honor weird things start to happen.

Everything around them starts to go back in time and become as they were back then. While they stay together it seems that there might not be mortal danger to them but some realize this a bit too late. I should add that one of the team has such powers that she can influence the past, but not to travel in time.

However that’s not the strangest thing because soon enough Joe notices various messages from Runciter like the commercial with him in the television and his portrait on coins. That creates a question who really died and who survived the explosion?

Didn’t understand fully the motivation behind this attack. But overall the book is quite interesting and weird in a good way. I liked the commercials about UBIK at the beginning of each chapter.

Have listened only three books by Philip K. Dick including this one, but for now the impression is the best from them all.

Robert A. Heinlein – Stranger in a Strange Land (Audiobook)

350

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

NAME: Valentine Michael Smith
ANCESTRY: Human
ORIGIN: Mars

Valentine Michael Smith is a human being raised on Mars, newly returned to Earth. Among his people for the first time, he struggles to understand the social mores and prejudices of human nature that are so alien to him, while teaching them his own fundamental beliefs in grokking, watersharing, and love.

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 2.5/5

Mana recenzija/My review

Valentīns Maikls Smits, pēc izcelsmes cilvēks, bet uzaudzināts kā marsietis. Nokļūstot uz Zemes starp cilvēkiem, Maikls kļūst par svešinieku savējo vidū, ar spējām, kuras dēvējamas par pārdabiskām mums cilvēkiem, un filozofiju un uzskatiem kardināli atšķirīgiem

Spriežot kā viņš attiecas pret ūdeni, tad uz Marsa atšķirībā no Zemes tā ir stipri vien mazāk. Kā būtisku piemēru var minēt, ka Maikls izsaka gatavību apēst savu ‘’ūdens brāli’’ pēc tā nāves, lai pilnībā izmantotu šķidrumu. Arī viedoklis par laiku ir krasi citādāks, pateicoties marsiešu un arī Maikla potenciālam dzīves ilgumam.

Sākotnēji Maikls ir valdības rokās, bet medmāsa Džiliana nogādā viņu drošākā vietā un kopā ar Džubalu Haršāvu~, mēģina izprast Maiklu, un arī viņš viņus un cilvēkus kā tādus. Pārsteidz, ka tiek ar tādu izgājienu cauri sveikā.

Ja sākuma filozofiskas dabas jautājumu iztirzāšana ir interesanta un saistoša (cilvēku un marsiešu atšķirības), tad brīdī, kad Maikls ir izpratis jeb pielietotais vārds ‘’grok’’ cilvēka dabu, viņš dibina savu baznīcu/reliģiju, un debate aiziet galīgi pa reliģiozitātes taku. :/ Ticīgo pievēršanai noder Maikla spējas kā dažādu lietu pacelšana vai pazudināšana ar domu spēku vien, kaut gan apgalvo viņš, ka to spēj katrs, ja vien ir 100% izpratis vārda tiešākajā nozīmē lietu, tās būtību. Pēc noklausīšanās, atradu izteikumu, ka grāmata sarakstīta vairāku gadu laikā, kas, iespējams, kalpo kā izskaidrojums, kāpēc tā.

Hainlains atkal izcēlās; viens izteikums, ko īpaši piefiksēju, turklāt no sieviešu kārta tēla, ka izvarošanas gadījumā visticamāk sieviete pati uzprasījusies un ir pie vainas. Un beigu epizode ar akmeņu mešanu bija kronis visam! Tomēr grāmatas beigu aptuveni trešdaļa nepaspēj visu sabojāt. : )

                                                                                                                                                 

Valentine Michael Smith by origin is human but was raised as a Martian. When as an adult he is back on Earth between human beings, Michael becomes a stranger among his own, plus he is have powers that any Earthian would call as supernatural and his life philosophy and opinions are crucially different than ours.

Judging by his attitude against water then on Mars it’s probably much less than on Earth. A good example might be that for Michael it’s completely normal to eat his loved one or ‘’water brother’’ after his death to use his liquids. His viewpoint thinking about time also differs from ours considering how long a Martian and also he could live.

At the start Michael is in the hands of government but soon enough he gets out with the help from the nurse Gillian or just Jill and together with Jubal Harshaw they try to figure him out, the same of course goes in the other direction. Surprisingly there are no big retaliations for such doing.

If at the beginning the philosophical discussion was quite interesting and captivating like differences between Martians un humans then once Michael has figured out human nature or his used word ‘’grok’’, he establishes a new church/religion and the debate turns downright religious. :/ Previously mentioned powers like stopping things in a mid air or making them disappear and much more convinces many to believe in him. But if I grokked right :D then if you do understand something literally for 100% you are not far from doing something similar. After I finished this book I found a comment that it took year for Heinlein to write this book, and maybe that is an explanation enough.

Once again Heinlein managed to stand out and with one statement especially, that in the case of rape the woman violated probably is to be blamed herself. And the ending with stone throwing topped it all! However approximately the last third of the book doesn’t fully ruin the first two thirds. : )