Gerry Jones – Time After Time; Laurie Lee – Cider with Rosie; James Hilton – Lost Horizon; Sebastian Baczkiewicz – The Last Submarine Hunter

Manas pārdomas

Time After Time  by Gerry Jones

Pamostoties sev svešā un nepazīstamā vietā jebkurš justos vismaz nedaudz apjucis, bet, kad visi apkārtesošie (viesnīcas personāls) uzvedas uzkrītoši dīvaini un izteikti lien vai no ādas laukā, lai izvairītos no tiešas jautājumu atbildēšanas, un piedevām ir grūtības atcerēties paša vārdu, vai, lai kā tu censtos tikt prom, vienmēr attopies atkal kur sāki, nav jābrīnās, ja sāc apšaubīt savu veselo saprātu.

Šitik trakoti neparastā situācijā sanāk nonākt Polam Vudam (Paul Wood), kam par atvieglojumu nenāk arī sastapšanās ar citu personu (Robert Craig), kuram ir tāda pati liksta.

Ja pieņemam, ka gan Polam, gan Robertam prātā viss vēl ir savās vietās, rodas pamatoti jautājumi par citu nodomiem un rīcības motivāciju. Viesnīcas personāls, policisti un daudzi citi. Vai tiešām viņi strādā kāda labā, lai šādi āzētu cilvēkus? Vienkārši sabiedrības locekļi vai tomēr kādas vērienīgākas konspirācijas līdzdalībnieki?

Aizraujoša mistērija, kuru nedaudz, bet ne ļoti, pabojā noslēguma izskaidrojumus. Kaut arī tas ir iespējams vien izdomātā pasaulē, tik un tā tas ir pietiekami ‘’normāls’’/racionāls iemesls, lai pārdabiskā burvība drusku noplaktu.

Cider with Rosie by Laurie Lee

Godīgi, līdz šim neko nebiju dzirdējis par tādu Laurie Lee, un diemžēl viņas autobiogrāfiskā memuāru triloģijas pirmā grāmata, lielākoties par bērnību, neizraisīja vēlmi to mainīt.

 

 

 

 

Lost Horizon by James Hilton

Ir ‘30tie gadi un četru pasažieru lidmašīna tiek nolaupīta, tās pasažieri nokļūst noslēpumaini krāšņajā Zilā Mēness ielejā (Šangrilā). Vide, kalnu retinātais gaiss un gadsimtiem glabāti noslēpumi no ļaunās ārpasaules glabā ļoti vērtīgu dāvanu – ārkārtīgi garu mūžu -, ja vien ir vēlme pieņemt nosacījumus.

Līdzīgi kā iepriekš minētā grāmata, arī šī neizraisīja sajūsmu; vairāk filozofēšanas ar autora priekšzināšanām par gaidāmo Otro pasaules karu, kur izskan doma ļaut agresoriem vienam otru iznīcināt, lai lēnprātīgi rāmie un uz mieru tendētie varētu pēc tam ņemt lietas savās rokās, nekā dižs sižets un/vai uzmanības vērti notikumi.

The Last Submarine Hunter by Sebastian Baczkiewicz

Pēdējā laikā Zviedrijas ūdeņos manīti vairāk nekā septiņi tūkstoši nezināmi zemūdens objekti – saīsināti USO -; tā teikt, ja jau var būt UFO, tad kāpēc lai ar okeāna ūdeņiem, no kuriem izpētīts ir krietni par maz, būtu citādāk. Liela daļa met aizdomu ēnu uz Krieviju, kas atsauca atmiņā šo 2014.gada ziņu sižetu.

Ēriks, kurš bija apsēsts ar zemūdenēm, bet tagad jau kā gadu ir pazudis, un par lielu sakritību viņa pazušana aptuveni sakrīt ar personas slepkavību, kuram sakāpinātā strīdā viņš bija izteicis nāves draudus. Tad nu klausītājs var dzirdēt gan izmeklētāju intervijas ar viņa māsu, gan to varbūtējo saistību ar iepriekš minēto.

Trevor Noah – Born a Crime: Stories From a South African Childhood (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Savā grāmatā Born a Crime: Stories from a South African Childhood pasaulē atpazīstamais komiķis un The Daily Show raidījuma vadītājs Trevors Noa atklāj daļu no personības un dzīves, kas TV kamerām paliek paslēpts un dod iespēju ielūkoties pasaulē, kuru daudziem, par laimi, nav nācies piedzīvot. Tādēļ vēl jo vairāk var apbrīnot to, ko šobrīd ir sasniedzies Trevors (protams, nezinot neko tuvāk par personīgajām raizēm un problēmām, kuru ir ikvienam), ņemot vērā apstākļus pēc aparteīda beigām, no kuriem liela daļa nespēja izkļūt, un ne būt tikai savas vainas dēļ.

Viens brīdinājums grāmatas sākumā gan būtu jāpasaka. Born a Crime nav Trevora stāsts par tapšanu par komiķi un nokļūšanu ASV (tas ir pieminēts, bet salīdzinoši nedaudz), bet, kā uz to norāda apakšvirsraksts, dažādi stāsti no bērnības līdz skolas pabeigšanai un vēl drusku. Autors caur humora prizmu atskatās uz bērnību Dienvidāfrikā, uz ikdienišķu saskaršanos ar neslēptu rasismu. Uz valsti, kur, ja nebiji baltais, dzīve pret tevi bija daudz skarbāka, un, kuras iedzīvotāji pat neapjauš, kā iebarotais rasisms ir pavērsis cilvēkus vienu pret otru un radījis atšķirības, kur to nav. Meistarīgi izmanto valodu barjeru.

Tomēr grāmatas lielākais dārgums slēpjas Trevora attiecībās ar māti, kuras labi raksturo pārfrāzēts albuma nosaukums, abi divi kopā pret pasauli. Dažs labs atstāts gan no abu attiecību trakulīgās un neparastās dinamikas, gan viscaur grāmatai, uzbur platu smaidu un arīdzan pa kādam smieklam. Tādos mirkļos izpaužas Trevora kā komiķa gars, bet galvenokārt var novērtēt, ka grāmatu ir ierunājis autors pats, piešķirot kvalitāti, kuru citādāk neiegūt. Šajā video viņš par to arī drusku izsakās. Bet viens gan tapa skaidrs, lai vai cik ļoti Trevors būtu varējis lepoties ar nešpetnākā un uz palaidnībām naskākā puišeļa statusu visā apkārtnē, uz strīdiem ar māti (īpaši) par reliģiju un Dievu ir praktiski bezjēdzīgi, kā arī ka uz brīdi policija un īslaicīgs laiks cietumā var pat šķist vilinošāk, nekā uzzināt mātes dusmu apmērus. :D

Born a Crime varētu pieskaitīt pie grāmatām (līdzīgi kā ar Malalu), kuru būtu vērts izlasīt jebkura (lasītājam). Kā arī skaidrs ir viens, ka pateicoties tam, ka Trevors vada The Daily Show, daudz lielāks skaits, tai skaitā es, uzzinās par grāmatas eksistenci un iepazīs tajā aprakstīto.

Salman Rushdie – Joseph Anton

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Jonathan Cape

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Samainīju ar citu Latvijas Grāmatu izstādes 2016 grāmatu maiņas punktā.

Vērtējums: 4/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Pie Ķīpsalas izstādes grāmatu maiņas plauktiem šī grāmata sev uzmanību piesaistīja galvenokārt ar biezumu/lpp skaitu. Jāatzīst uzreiz, ka nevienu Salmana Rušdi sarakstītu (bez šīs), pat bēdīgi slaveno The Satanic Verses (kaut arī pirms Joseph Anton nebiju par to neko dzirdējis), neesmu lasījis, bet tas nebūt netraucē izbaudīt šīs grāmatas tekstu.