Nicholas Sansbury Smith – The Extinction Cycle #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Zinot par kādu globālo pandēmiju ir izvērsusies Covid-19 saslimšana, acīmredzami nomaskēts brīdinājums pasaulei! Jāsaka, ka pat pārāk labi Nicholas Sansbury Smith ir izdevies vainu uzvelt Ebolas vīrusa un izdomāta, bet mākslīga Hemorrhage vīrusa kombinācija (plus mistiskas super-karavīra zāles/narkotikas), kas izmūk no slepenas laboratorijas un acumirklī iegrūž civilizāciju apokalipses apskāvienos. Tur pat nav jābūt ģēnijam lai saskatītu likumsakarības! :D

Bet ja drusku nopietnāk, tad autoram izdevies salīdzinoši laba un aizraujoša apokalipses sērija. Protams, neiztikt bez zināmas acu pievēršanas notikumu ticamības jautājumā, kas galvenokārt attiecas uz vīrusu izraisītajām ‘’komplikācijām’’, kuras izvēršas cilvēku pārmutēšanā visdažādākajos briesmoņos, kādu +/- iedomājami, kā izskaidrojums diezgan ātri kļūst pavisam šķidrs un caurspīdīgs, ja tam pievērstu kritisku uzmanību.

Sērijai ir ir divi galvenie varoņi – viens militāra dabas (virsseržants Reed Beckham) un otrs zinātniskas (Dr. Kate Lovato), kā nekā, kamēr tiek izdomātas indes, lai masveidā nogalināt monstrus, ir nepieciešami ieroči un lodes, lai atvairītu draudus. Kā pierādīs sērijas notikumu gaita, tad vien apvienojot abus ir kāda cerība uz planētas atgūšanu cilvēku rokās.

Šāda tipa sērijai nav grūti iedomāties, kas sastāda lielu daļu asa sižeta ainu gan sērijas sākumā, gan salīdzinoši mazāk tai turpinoties un tās ir cīņas ar zombijiem/briesmoņiem un to dažādajiem mutāciju variantiem, tāpēc liela loma, cik laba izvēršas sērija, ir autora izpildījums. Kaut arī neizdodas pilnībā izvairīties no neveikliem cringe momentiem, piemēram, teatrāliem mazāk svarīgu tēlu atvadu vārdiem, tad lielākoties izklaidējošais faktors ir spēcīgāks par dažu labu negatīvu aspektu.

Būšu priecīgs, ja nepiepildīsies bažas, ka autors ir lieki iztiepis sēriju garumā, jo ar sesto grāmatu nekas nebūt nebeidzas. Cerības likšu uz tikpat labiem ļaundariem sērijas turpinājumā, jo mutanti nav vienīgie, no kuriem būtu jāuzmanās, bet vairāk par deviņām grāmatām sērijā gan kaut kā šobrīd šķiet būtu par daudz.

Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist: 3in1 Edition #3; Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.3 UN Tsukasa Saimura – Hour of the Zombie Vol.1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

10129843

 

Hiromu Arakawa – Full Metal Alchemist #3

Trešajā 3in1 omnibusa ietvertajos krājumos alķīmijas piepratēju brāļu Alfonso un Edvarda Elriku piedzīvojumi vairs nav tikai prastas cīņas ar kādu ļaundari, kuru iemesls un atrisinājums lielā mērā arī noslēgtos līdz ar krājuma beigām. Viscaur grāmatai no paša sākuma līdz beigām vijas gan iesāktas tēmas, gan papildinoša informācija arī par citiem tēliem, kuru uzvārdi nebūtu Elriks. Tādēļ tālāk par pirmajiem sešiem individuālajiem krājumiem bez iepriekšējām zināšanām laikam labāk diži tālu neieteiktu neaizklīst, un sākot ar šo trešo jau noderētu priekšzināšanas.

Kamēr brāļi Elriki meklē veidus, kā atgriezt Alfonso viņa paša ķermeni, piemēram, ar Filozofu Akmens palīdzību, tikmēr ļaunie tēli nekautrējas ne mirkli, lai ar to pašu artefaktu mēģinātu iegūt mūžīgu dzīvi/nemirstību. Bet tie jau nebūs ļaundari, kuri tā vietā, lai paši censtos sasniegt iecerēto, izvēlēsies pašā pēdējā brīdī labāk apzagt brāļus. Gan Alfonso, gan īpaši Edvardam nākas saprast, cik lielās briesmās var nokļūt jebkurš draugs vai paziņa, kuri cīnīsies viņu pusē un jauši vai nejauši nokļūs pretinieku ceļā.

9484097

***

Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition #3

Kā vēl labāk novērst dižā detektīva L aizdomas no sevis, ja ne gan pašam, gan jauniegūtajai līdzzinātājai modelei Misa Amane pilnībā droša selektīvās amnēzijas ceļā aizmirst par pastrādāto. Tieši tādu plānu lielos vilcienos izstrādā talantīgais students Light Yagami. Labprātīgi un pēc pašu brīvas izvēles nododot Death Note cita rokās viņiem nav vienkārši jāizliekas, ka neko neatceras, jo jebkādas atmiņas vai asociācijas, ka nāvējošā piezīmju grāmatiņa būtu bijusi viņu rīcībā līdz ar šādu rīcību pagaist. Kas attiecīgi ļauj pārliecinošāk par pārliecinošu iesaistīties izmeklēšanā, lai atrastu ‘’īsto’’ masu slepkavu Kira.

Plāns pavisam noteikti paļaujas uz labvēlīgu notikumu secību, kas ļautu ar laiku atgūt Death Note, jo ne jau pēc brīva prāta jaunais īpašnieks no tās tik vēlīgi atbrīvosies. Toties no pozitīvās un ļoti vēlamās puses, Light ar šo triku būtu novērsis pilnīgi jebkādas aizdomas no sevis, ja ne arī no Amanes.

Visa krājuma garumā, neskatoties uz apkārtējiem notikumiem, noris nepārtraukta spēkošanās starp diviem diženiem prātiem. Starp izslavēto izmeklētāju L, kuram tik un tā nekur tālu netikt bez policijas resursiem un citu fiziskas palīdzības izmeklēšanā, un starp Light, mēģinot turēties soli priekšā un ar dažādiem māņiem un idejām vērst uzmanību citā virzienā, jo būsim atklāti Misa Amane nebūs superliels palīgs šajā ziņā, un kaut arī viņa nav muļķe, tad arī ģēnija talantus neatrast.

***

Tsukasa Saimura – Hour of the Zombie Vol. 1-3

Vienā jaukā un saulainā dienā pēkšņi un šķietami ne no kā daži skolēni šur un tur skolā zaudē jebkādu sajēgu un pārvēršas trakojošos, nekontrolējamos monstros, kuru agresija un asinskāre nav nevienam apturama. Par pašu galvenāko varoni kļūst Akira, kura centienus tikt skaidrībā kas gan īsti notiek un pa vidu visam palikt dzīvam, kamēr citi mirst vai kļust par upuri zombijiem pa labi un pa kreisi, apgrūtina centieni palīdzēt meitenei Kurumi, kurā viņš jau labu laiciņu ir ieskatījies (nav draudzene), un ilgstošam draugam un stipri vien labākam bokserim Umezawa, kam vēl mazāk palīdz fakts, ka abi ir inficēti.

Viens no retajiem pirmo trīs krājumu pozitīvajiem punktiem, kurus īpaši daudz neatrast, ir variācija attiecībā uz zombiju īpašībām. Tie nebūs lēni bezsmadzeņu radījumi, kurus būtu viegli apvest ap stūri, ievest slazdā vai citādi no tiem izvairīties. Varbūt precizāks sērijas nosaukums būtu Half-hour of the Zombie, jo vīrusa cikls, kas pārverš tā upurus agresīvos briesmoņos ir +/- 30 minūtes ilgs, kam seko aptuveni tikpat ilgst miera periods, kad cilvēks apjēdz ko ir izdarījis, bet nespēj neko darīt lietas labā, kad cikls jau atkal atkārtojas.

Ja vēl pirmajā krājumā necerēju sagaidīt kaut vai kaut ko attālu no skaidrojuma, kas tieši varētu būt par iemeslu pēkšņajai zombiju apokalipsei (daži tēli no twitter noskaidro, ka tas notiek arī citur pasaulē), tad otrais un trešais krājums jau lika vilties. Vilšanās bija ne tikai attiecībā uz to, kas šo visu ir izraisījis, bet arī uz jebkāda cita veida saturīgāku sižetu ar jūtamu ‘’gaļu uz kauliem’’. Ilustrācijas ar grafiski vardarbīgām ainām seko viens pēc otra tā vien šķiet, lai sacenstos savā starpā, kurš būtu tas šokējošākais panelis, kas galu galā nenoved ne pie kā jēdzīga. Un bēdīgākais vēl, ka pat minētas pusstudnas brīdī, kad inficētie tēli atgūst sajēgu, vairums skolēni ir zaudējuši jebkādu cilvēciskumu un turpina veikt vardarbīgus aktus kā atriebību pret veselajiem.

Pirmie trīs krājumi nebūt neiedvesmo pasūtīt nākošos un turpināt sēriju.

 

The Home by Chris Stoesen un Mutation Z: The Ebola Zombies (Mutation Z #1) by Marilyn Peak

26176179

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Tā vien šķiet, ka lielākā daļa (post)apokaliptisko darbu aizmirst parādīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuriem, piem., kā ar diabēta slimniekiem ir nepieciešams regulāri saņemt zāles vai ar vecāka gada gājuma ļaudīm sociālajos aprūpes namos, kuru ikdiena ir atkarība no citu aprūpes. Iespējams, viņi uzreiz tiek norakstīti pie upuriem, kurus nav pat vērts pieminēt.

Tikmēr The Home dod balsi un iespēju atspoguļot vienu no daudzajiem varbūtējiem notikumu scenārijiem, un visai nelielajā apjomā sniedz lasītājam bagātīgu gammu emociju.

***

23247491

Kad Emma Džonsone, brīvprātīgā no ASV, vēlas izdarīt labu, kādam palīdzot un pie reizes izraujoties no garlaicīgās ikdienas, viņa pat trakākajos murgos nebūtu varējusi iedomāties, kādas šausmas cēlā mērķa vārdā nāksies piedzīvot.

Otrs stāsts zombiju tematikai pieiet klāt krasi atšķirīgāk. Kā jau liecina darba apakšvirsrakstā iekļautās Ebolas slimības nosaukums, tad dzīvo miroņu izcelsme saistīta ar tās uzliesmojumu vairākās Āfrikas kontinenta valstīs, nu gluži kā mūsu realitātē, vienīgi vēl pavirpinot jautājumu – ja nu… Mutation Z atkal apspēlē domu, ka zombiju apokalipse nāk kā sods par visiem iedomājamiem un neiedomājamiem cilvēces grēkiem.

Kaut arī šis stāsts ir par kādām 20 lapaspusēm garāks, kopējais iespaids un sajūta, kas radās izlasot darbu, bija sliktāka nekā to iespēja The Home. Vai nu tas valodas stila dēļ, vai tādēļ, ka The Home vairāk parūpējās par atmosfēru un nepieskārās nemaz zombiju izcelsmes izskaidrošanai.

Jeremy Laszlo, Carlos Cara – Left Alive #1

22847458

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Charlie Duwain vienatnē ceļo pāri ASV vai vismaz pāri tam, kas no tās ir vēl atlicis. Vienīgais, kas Čārliju dienu no dienas vēl motivē vispār kaut ko darīt, ir cerība vēlreiz sastapt abas Floridā mācību dēļ mītošās meitas – Lexi un Val. Pārtikas un ūdens ir maz, briesmu no citiem, kuri to pašu mazumu ir gatavi atņemt ar spēku, uzglūn no katra tumšāka stūra, turklāt par kronis visam sāk vēl klīst baumas par zombijiem!

Viss sākās kā jau vienmēr, ar labiem nodomiem. Zinātnieku cerībām ar ģenētiski uzlabotu super-mēslojumu paātrināt augu un labības augšanas ātrumus, palielināt ražu skaitu un tādējādi atrisināt badu pasaulē bija pamatotas cerības. Diemžēl, labu gribot, ar labajiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli šajā gadījumā tiek pabeigts un sasniegts pilnā krāšņumā. Salīdzinoši ātri visā pasaulē izzūd jebkādi augi, augsne kļūst toksiska un neizmantojama, rezultātā aizsākas griezties nāvējošs un neapturams ritenis, atstājot katru cīnāmies par sevi.

Apstākļi kļūst tik traģiski, ka visniecīgākā varasiestāžu kontrole pār notiekošo pēc Lielās Panikas pazūd kā ar vieglu rokas mājienu, un ar to jau sākas zināmas ticamības problēmas. Pat ja arī pieņemam, ka tāda apstākļu kombinācija tik ātri liktu pagaist pat visniecīgākajai valsts ietekmei, tad vēl jocīgāk ir fakts, ka mūsu galvenais varonis, cilvēks parastais, ar simtprocentīgu pārliecību ir spējīgs pavēstīt pat par tik attāliem notikumiem kā Indija vai vēl sazin kur, kaut arī plašsaziņas līdzekļi kā tādi vairs neeksistē.

Pie Left Alive augošās mīnusu kaudzes vēl var pieskaitīt pašu Čārliju. Viņš nav varonis, kurš metīsies kādu glābt un uz krīzes fona pacelsies pāri citiem, lai tādējādi varētu viņam just līdzi, un pat ne sakarīgs un pat bik ļauns, bet šarmants antivaronis viņš nav. Čārlijs drīzāk aiz bailēm apdraudēt sevi noskatīsies, kā kādu nosit līdz nāvei vai slēpsies, kamēr norimst palīgā kliedzieni. Lai cik objektīvi būtu attaisnojumi, jo varbūt tiešām Čārlijs pats kļūtu par upuri, tas tomēr kaut kā viņu nepadara lapaspusēm pievilcīgu un neizmaina faktu, ka es no Čārlija drīzāk censtos turēties pa gabalu un neizvēlētos viņu par savu kompanjonu. Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka Left Alive ir pilnībā no Čārlija skatpunkta.

Ar visu to rodas pārliecība, ka Čārlijs nejūtas nemaz tik diži sarūgtināts vai sagrauts, ceļojot vienatnē pa postapokaliptisko pasauli, kaut gan pats apgalvo pretējo.