Pirmdienas teikums #157

5957702

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

In 1880 the army of the French Third Republic seized the order’s Abbaye de Bellefontaine, and the cheese-making Trappists were booted from the country.

Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12)

Advertisements

Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12) (Audio book)

5957702

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

206 Bones¸12.grāmata Temperance Brennan sērijā, iesākas ar galvenajai varonei antropoloģei Temperansai Brenanai pamostoties kaut kur tumšā, šaurā un aukstā vietā. Brenanai ir sasietas rokas, viņai ir grūtības atcerēties gan to, kurš viņu sagūstījis vai kā viņa tur aizgādāta, gan pēdējo lietu, pie kuras viņa strādā un varbūt ir saistīta ar pašreizējo situāciju. Vai Brenana ir atstāta aizmirstībai un nāvei no slāpēm un bada?

Visai saprotami, ka Brenana krīt panikā, tomēr bija neliela vilšanās, ka ar racionālo un loģisko Temperansu Brenanu tas notiek tik ātri. Īpaši, kad atmiņā vēl ir Florence Deina no Lisa Gardner grāmatas Find Her.

Tālāk lielāko daļu grāmatas aizņem atmiņu uzplaiksnījumi no attiecīgās izmeklēšanas ar Brenanas pašreizējo ‘’tagadnes’’ kondīciju. Liels mīnus audiogrāmatai, ka viss tika nolasīts vienā blāķī bez ‘’šī ir tā un tā nodaļa’’ vai kā citādi, kur nu vēl izteiktāk jūtamas pārejas no viena laika uz otru un atpakaļ.

Kopā ar vienubrīd ļoti tuvu draugu, bet tagad strikti tikai kā kolēģi detektīvu Endrū Raienu Temperansa pavada veca gadagājuma kundzes mirstīgās atliekas uz Čikāgu, un par šoku Brenanai viņa tiek apsūdzēta apzināti kļūdainā skeleta analīzē un nepatiesas informācijas sniegšanā. Kaut arī atspēkot kaut ko tik absurdu prasa vairāk nervu nekā piepūles, tomēr Brenana nespēj tā vienkārši ar vieglu roku laist garām faktu, ka viņu kāds speciāli mēģināja iegāzt.

Bet labākais, ka šāda sabotāža turpina atkārtoties arī aktuālajā izmeklēšanā, kas var būt un var nebūt saistītas, bet noteikti ir attiecināma uz grāmatas nosaukumu 206 Bones – kaulu skaits vidēji katram cilvēkam. Brenana ir 100% centīgi pārliecināta, ka tieši tik arī viņa kopā ar kolēģiem ir ieguvusi no pēdējās nozieguma vietas (arī kundze gados). Tādēļ tas ir vēl viens satricinājums līdz šim ložu drošajā Brenanas pārliecībā par savu darbu. Gan lasītājs, gan Brenanas priekšnieki sāk jautāt, vai ir kas tāds, kas novērš Brenanas uzmanību un neļauj pilnībā koncentrēties. Varbūt tās ir potenciāli jaunas un šķietami veiksmīgas patoloģes/antropoloģes un daudzu citu talantu apveltītas kolēģes uzrašanās.

Iespējams, lai kā to negribētos pie vēl joprojām ir attiecības ar Raienu, kurš negaidīt visai ātri atrod kopēju valodu ar Brenanas bijušā vīra ģimeni ar latvisku izcelsmi. Visai amizanti klausīties, kā bez locījumiem ne reizi vien tiek atkārtoti vārdi, kā ‘’vecamamma’’ vai ‘’Cukuru kundze’’, kaut arī pietiktu vien ar dažām reizēm.

Lai gan šī grāmata 206 Bones bija pietiekoši laba un interesanta, lai to varētu izbaudīt un nekaitinātu +/- katra galvenās varones rīcība, pēdējais laiks saprast, ka vismaz šī Keitijas Reihsas sērija diezin vai spēs vēl pacelties tādos augstumos, ka varētu lēkāt aiz sajūsmas, bet nevar arī teikt, ka visas pēc kārtas būtu metamas pār vienu kārti. Iespējams kādu par pretējo pārliecinās šis video. :)