Nan Klee – DreaganStar

31208102

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: iCrew Digital Publishing

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies autorei par e-grāmatas eksemplāru apmaiņā pret viedokli.

Vērtējums: 1/5

Manas pārdomas

Samanta Aleksandera, vecākā psiholoģe piecās Dreigana korporācijas Mēness kolonijās, tiek nolīgta, lai novērtētu, vai šo koloniju dibinātājs, izcils izgudrotājs un vienkārši gandrīz visu uzskatīts ģēnijs Džonatans Dreigans ir pieskaitāms un kompetents savam postenim. No pārējiem koloniju valdes biedriem ir jūtams, kāds būtu vēlamais slēdziens, bet, vai Samanta pakļausies viņu spiedienam, vai tomēr paliks profesionāla? Un vai raizes par Dreigana saprātu ir patiesā valdes locekļu motivācija?

Ja pārlieku liela balstīšanās uz romantiku vien ar dažiem sci-fi elementiem un darbības vietu, būtu vienīgā problemātiskā lieta šai grāmata, tad vēl būtu puslīdz ciešami. Par nelaimi, visvisādu sīkumu ar katru nodaļu nāca klāt un nekur nepazuda. Nav tā, ka kaut vai šogad nebūtu lasīta laba, pamatā romantiska grāmata kā Swerve vai His Confession, bet šis gadījums sliktā nozīmē bija par traku.

Viens no visvairāk kaitinošākajiem faktoriem man bija ar dialogiem, to apjomu un salīdzinoši mazu aprakstu. Rakstības stils, tiešām, maigi izsakoties, bija nebaudāms, kur tēli vienā laidā smejas par sazin ko, un vispār arī citi izteiksmes veida apraksti atkārtojās pārāk bieži. Cita problemātika bija ar strauju tematikas maiņu sarunas laikā, turklāt pāreja ir uz pilnībā ko citu, kas radīja lieku apjukumu un neizpratni. Ik pa laikam arī acīs iekrita vietas, kur gramatika un laika formas neizklausījās īsti pareizas. Radās sajūta, ka grāmata nav redzējusi redaktora acis. Ā, un vēl kas pamatīgi krita uz nerviem, bija ntie dažādie vārdi abiem galvenajiem tēliem, pat vienas sarunas laikā + nevaru saprast to modi kā tādu saīsināt tēlu/cilvēku vārdu, iesauka ir kas cits.

Samantas profesionalitāte ir zem katras kritikas. Tā vietā, lai nopietni attiektos pret darāmo, viņa ļaujas pētāmā objekta/klienta šarmam, par spīti ekscentriskumam un vēl šim tam*. Pārsteidza arī Samantas programmētājās iemaņas, programmējot mākslīgā intelekta personību, pie Dreigana jaunā un revolucionārā projekta DreaganStar, kas viņa kolēģos un konkurentos tā vien šķiet bija īstais iemesls viņa saprāta apšaubīšanai.

Beigu beigās zuda jebkura ticamība, īpaši par brīžiem, kad ar acu skatienu un sejas mīmiku vai žestiem otrs pilnībā un arī nekļūdoties saprot, kas ar to ticis domāts.

Ideja kā tāda nav peļama, vien izpildījums varēja būt daudzkārt labāks. Labi vēl, ka piekritu saņemt e-grāmatu, nevis taustāmu versiju.

********Apzināto maitekļu zona********

*Īpaši nepieņemama likās epizode uz beigām, kur Dreigans uzspieda tuvību un pat neklausījās Samantas iebildumos. Diezgan vilka uz izvarošanu (arī dialogā pāris reizes vārds kā tāds izskanēja ), kura ķipa tāda nebija, jo Samanta piekrita, paliekot pasīva. Un vēl neticamāka/absurda šķita abu vēlāk sekojošā atzīšanās mīlestībā.

Aleksandrs Grīns – Rančo ”Akmens stabs”

25438891

Izdevniecība/Publisher: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Atradu mājās, putekļiem noputējušu (pamatoti)

Vērtējums/Rating: 1/5

Mana recenzija/My review

Titullapa grib teikt, ka stāsts domāts bērniem, bet nešķiet, ka Rančo ‘’Akmens stabs’’ vispār būtu kādam ieteicams. Grāmatas veiks veicina domas par vesterna ievirzienu. Vienīgais labais, ko par to var minēt, ir tas, ka šaušanas ir pietiekami.

Grāmatu vislabāk raksturotu – ‘’kišmiš ar rozīnēm’’ šis darbs vien ir. Notikumi samesti tādā putrā viens pēc otra, ka grūti saprast, kas vispār notiek. Ir gan neticamu bagātību atrašana, gan nepamatoti ieslodzītā atbrīvošana no ieslodzījuma pie garīgi slimajiem tāpēc vien, ka grib kļūt par kinooperatoru. Brīnumainā kārtā to visu un vēl autors sasaistījis kopā un viena stāsta sižetiskās līnijas tēli sastop otrus.

Tēli kā Inese un Areta maz ar ko atšķiras viena no otras. Roberts Naits (bagātību atradējs) pēc gadiem skaitās puika, bet viņa uzvedība bija ne pārāk atbilstoša. Un tā varētu vēl un vēl!

Rakstības stils, maigi sakot, zem katras kritikas. Notikumi izklāsts bija aprakstošs; sajūta, ka lasīju kādu stipri garākas grāmatas saīsinātu atstāstījumu. Būšu nežēlīgs, un noteikti kaut kad aiznesīšu uz grāmatu maiņas punktu vai bibliotēku.

                                                                                                                                           

The front page wants to tell that this story is meant for children, but I doubt if Rančo ‘’Akmens stabs’’ is recommendable for anyone. The book’s cover makes you think about western. The only good thing to mention is that shooting is more than enough.

The best way to describe is that this book is one big mess. All the events and are thrown together and it’s hard to understand what’s actually happening. There are incredible treasure, liberation of a prisoner who is unjustified imprisoned in mental hospital just because he wanted to be a cameramen etc. In amazing way all that and even more are eventually connected and one story line’s characters meet the others.

Characters like Inese and Areta didn’t differ from each other and were very similar. Roberts Naits (the one who found treasure) according to his age was just a boy but acted inadequately. And I could continue like that!

The writing style is just horrible and was plainly descriptive, and felt like a diminished version of a much larger book. I’ll be cruel and someday will bring this book to a book exchange point or to a local library.

Kristofers Paolini ”Vecākais” (The Inheritance Cycle book 2)

311512

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Darkness falls… Swords clash… Evil reigns.

Eragon and his dragon, Saphira, have just saved the rebel state from destruction by the mighty forces of King Galbatorix, cruel ruler of the Empire. Now Eragon must travel to Ellesméra, land of the elves, for further training in magic and swordsmanship, the vital skills of the Dragon Rider. It is the journey of a lifetime, filled with awe-inspring new places and people, each day a fresh adventure. But chaos and betrayal plague him at every turn, and Eragon isn’t sure whom he can trust.

Meanwhile, his cousin Roran must fight a new battle back home in Carvahall – one that puts Eragon in even graver danger.

Will the king’s dark hand strangle all resistance? Eragon may not escape with even his life…

Izdevniecība/Publisher: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku to!

Vērtējums/Rating: 1/5

Mana recenzija/My review

Tādiem, kuri pirmo daļu lasījuši pirms krietna laiciņa, kā man, vai vienkārši piemirsuši, kas īsti tajā noticis, lieti noderēs sākumā esošais īsais pārstāsts. Diemžēl otrajā grāmatā esošais Eragons nav tāds, kāds nu atmiņās bija palicis.

Par spīti savam lielajam apjomam(gandrīz 700 lapaspuses), pa visu to nekas īpašs nenotiek. Notikumi pārlieku izstiepti, daži pat bezjēdzīgi, un par sliktu nebūtu nācis arī šo to saīsināt.

Tātad Eragons kopā ar savu pūķeni Safiru nevar ilgi priecāties par izcīnīto uzvaru, jo ļaunais valdnieks (naidnieks) Galbatorikss joprojām sēž tronī, kas viņam nepienākas, un kaļ savus nešpetnos plānus. Tāpēc Eragons un Safira dodas pie elfiem, lai turpinātu apmācību un kļūtu stiprāki.

Tikmēr Kārvahallas ciematā Eragona pazušana mieru nerada, un Impērija grib sagūstīt Roranu, Eragona brālēnu, cerībā īstenot mērķus, izmantodami viņu. Situācijas spiests Rorans, neskatoties uz savu vecumu, kļūst par visa ciemata līderi. Turpmākās viņu gaitas visai neticamas.

Gan Eragona, gan Rorana ziņā mēģināts attīstīt romantisko līniju, bet ne sevišķi veiksmīgi. Līdzīgi abos kaitināja pēc ienaidnieka nogalināšanas momentānā līdzjūtība un sevis nicināšana par to, arī citās situācijas visai krasas jūtu un uzskaitu maiņas.

Uz beigu pusi varēju saskatīt pāris līdzības no Gredzenu pavēlnieka. Kā arī paredzams nākošās daļas iznākums.

Iespējams, vienkārši esmu par vecu šādam stāstam un mērķauditorija ir pavisam cita.

­                                                                                                                                                

For those who read first book a long time ago like me or have just forgotten a little what happened, the little recount of events will be useful. Sadly but the Eragon in this book isn’t the same as I remembered him.

Despite the amount of pages nothing extra happens. Events are too long and too stretched, some just pointless, and might be better if some would have been shortened.

So after recent victory Eragon and Saphira can’t celebrate too much and have to go to elves to finish their learning, so they could beat the evil and false King Galbatorix. Reminded LOTR a bit.

Meanwhile in the home village of Eragon. Just because he isn’t there doesn’t mean a peaceful life for villagers. Following events are crazy and sometimes unbelievable. All that forces Roran to become a leader of all villagers.

There are romantic attempts for both Ronan and Eragon but in either case those tries are unsuccessful and unnecessary. Something similar was that both after killing their enemy regretted it and felt instantaneous compassion, also in other situations quite drastic change of feelings and opinions.

Maybe I’m just too old for this kind of story and the target group is completely different.


Ja kāds zin, kā iekš Goodreads var atrast Ērika Lansa jeb Jura Vīksnes ‘’Melanholisko detektīvu’’, būtu pavisam jauki.

Vivo ”Noljāras kristāli”

300x0_cover

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Vai skaidri zini, ka esi tas, par ko tu sevi uzskati?

Vai droši zini, ka pasaule ir tāda, kādu tu to redzi?

Varbūt tavas dzīves scenārijs ir uzrakstīts jau pirms daudziem tūkstošiem gadu?

Esi drosmīgs, atver Vārtus un dodies uz Domhandu! Iepazīsties ar tās neparastajiem iedzīvotājiem un iesaisties notikumos, no kuriem atkarīgs ne tikai šīs laiktelpas, bet arī visu uz Zemes pastāvošo paralēlo dimensiju liktenis. Notici neticamajam, pieņem neiespējamo un meties notikumu virpulī, lai cīnītos pret tumsas spēkiem un tumsu sevī pašā. Uzzini, vai mēs savu dzīvi veidojam paši, vai esam tikai rotaļlietas svešā spēlē.

Kāpēc lasīju/izvēlējos šo grāmatu?

Ilgi nebija lasīts kāda Latvijas autora darbs.

Kas grāmatā patika:

Kas grāmatā nepatika:

  • Netika paskaidrots, kas ir Lielais sprādziens. Skaidrs, ka netika domāts tas Big Bang.
  • Gadskaitļi bija stipri par lielu gan Jaunajai pasaulei, gan Domhandai.
  • Pamatīgi kaitināja, ka gandrīz pēc katra teikuma visi tēli viltīgi, iedrošinoši vai vēl nez kā iesmejas.
  • Tukšvārdība un pārāk bieža novirzīšanās no galvenā sižeta -> grāmata varēja būt krietni plānāka.
  • Bija sajūta, ka autors vienā grāmatā centies iespiest pilnīgi visus savus uzskatus.

Citi aspekti:

  • Ļaunie/sliktie tēli bija vāji.
  • ViVo iedvesmojies arī no Gredzenu pavēlnieka -> spēku dodoši gredzeni.
  • Šī ir pirmā grāmata(arī iekš Goodreads), kurai dodu viszemāko vērtējumu.

Tēls, kurš patika visvairāk: Cirmens.

Tēli, kuri patika vismazāk: Obzāns un Igra.

Vērtējums: 1/5