Iepalicēji #25

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Decline and Fall of the Roman Empire by Edward Gibbon

Vol.5

Lielā mērā musulmaņu pasaules izcelsmes/sākuma vēsture, kur rodas jautājums kāds gan tam sakars ar Senās Romas impērijas krišanu un kādēļ to nevarēja nodalīt un izdot kā atsevišķu grāmatu, jo personīgi neuzskatu, ka tik baltiem diegiem šūtas un vājas saistības starp vienu un otru varētu iekļaut vienā darbā, turklāt vēl izklāstīt to tik apjomīgi. Šaubos vai līdzīgi izdevniecība piekristu rīkoties šodien.

Vol.6

To pašu un vēl vairāk varētu teikt par noslēdzošo sesto krājumu, kurš ir par pirmajiem krusta kariem, laiku starp tiem un noslēdzas 15.gadsimtā noapaļojot veselus tūkstots gadus pēc oficiālā gadskaitļa, kad sadalās Romas impērija. Labi, vēl varētu saprast, kādēļ vēl varētu turpināt ar Austrumromas jeb Bizantijas impēriju, bet šī krājuma būtība un saturs galīgi neatbilst kopējam lielajam darba nosaukumam. Neko sliktu nevar teikt par pašu prozu un vēstures faktiem, grāmatu kā tādu, bet vajadzēja noskaņoties, ka klausos, ko tādu, piemēram, par krusta kariem, uz ko tā teikt nebiju parakstījies.

***

The Faceless Old Woman Who Secretly Lives In Your Home (Welcome to Night Vale novels #3) by Joseph Fink, Jeffrey Cranor

Interasants pagātnes/izcelsmes stāsts Faceless Old Woman (FOW) tēlam no Welcome To Night Vale podkāsta, kurš veiksmīgi apvieno prieciņa došanu podkāsta faniem un zinātājiem, un tādiem, kuri kāda iemesla dēļ būs izšķīrušies lasīt šo grāmatu vispirms vai tik tikko pēc podkāsta atklāšanas.

Savas dzīves pirmsākumos 18.gs sākumā FOW ir labi situēta tēva atvase(māte mirst dzemdībās). Vien pieaugot viņai atklājas un top skaidrs, ka par to jāpateicas tēva un viņa uzticamă palīga/drauga Edmunda darbībai kontrabandas biznesā. Šāda atklāsme varbūt pārsteidz FOW, bet nebūt neatbaida viņu. Tieši pretēji un viņa attīsta savu talantu un vajadzīgās prasmes, lai palīdzētu tēva biznesam. Par nelaimi labajiem laikiem pienāk gals, kad lielās bildes kontekstā uzrodas visaptveroša jauna un spēcīga organizācija ORder of Labyrinth, kura nežēlīgi izspiež konkurentus, vai vismaz kāds meistarīgi rada tādu iespaidu… Rezultātā saķeršanās maksā FOW tēva dzīvību, kas nostāda jauno sievieti uz aklas atriebības ceļa, kas galu galā novedīs līdz pilsētai, kurā viņu tik daudzi ir iepazinuši vispirms.

Vienīgi sabalansētība starp abiem nav vienlīdzīga. Kamēr izcelsmes stāsts, kuru varētu ielikt vēsturiskā romāna kategorijā, būs izbaudāms gan vieniem, gan otriem. Tad par tagadnes fragmentiem, kuros izpaužas FOW tēla būtība par kuru viņa laika gaitā pārtop, var likties apšaubāma un slikta tiem, kuri šo tēlu un pasauli vien vēl iepazīst. Bet kopumā nebūt tas sliktākais grāmatas formāta izpildījums no šo podkāsta veidotāju puses.

***

Ancillary Justice (Imperial Radch #1) by Ann Leckie

Par Ancillary tiek saukti kosmosa kuğu AI, bet āķis tajā, ka tie spēj arīdzan kontrolēt cilvēku ķermeņus un izmantot tos karadarbībai, rezultātā tiem darbojoties, ka vienotam organismam. Izmantojot savus iekarotos ienaidniekus pret saviem nākotnes upuriem Radch impērija ir spējusi izplesties uz visiem iespējamiem Visuma piedāvātajiem virzieniem.

Papildus interesants aspekts, kuram acīmredzami ir savi izteikti trūkumi, kuri lielā mērā virza šīs gr sižetu, ir fakts, ka gan kuğu AI, gan vismaz Radch impērijas valdniekam Lordam piemīt spēja eksistēt vairākos ķermeņos vienlaicīgi caur tādu kā vienotu tīklu, bet tikko kā kāda iemesla dēļ savienojums pārtrūktu, tā katrs indivīds ir pats par sevi. Rezultātā risks attīstīties vairākām personībām ar konfliktējošiem mērķiem ir visai reāls. Un ja vēl attiecīgā persona ir veselas impērijas galva, tad potenciāls drūmām sekām vaira nav nekāda fantāzija. Pat ja šo to interpretēju pa savam, tad tik un tā noteikti rekomendējams sci-fi sērijas sākums.

Laba Kosmosa opera, kura interesantā veidā mēğina piešķirt citplanētiešu līdzvērtīgi atšķirīgu Radch domāšanu un pasaules uztveri tiem iekarojot citas cilvēku apdzīvotas planētas.

Edward Gibbon – The History of the Decline and Fall of the Roman Empire Vol.II-IV (Audio book)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Šoreiz pavisam īsi.

Edward Gibbon apjomīgo Senās Romas un tās pēcteču Austrumu un Rietumu impēriju daļu vēsturi neklausos ar zīmuli/pildspalvu rokā un pēc tam lasot visus pieejamos Vikipēdijas vai citu vēstures informācijas avotu internetā. Šis man ir sava veida lēciens Senās Romas vēstures dziļajā baseinā, kuru uzsāku ar apkopotajiem Līvija darbiem un turpinu ar šiem krājumiem.

Visi krājumi, ieskaitot pirmo, līdz šim ir ne tikai ar pamatīgu informācijas bagāžu, bet pārbagāti arīdzan ar biežām atsaucēm vai piezīmēm, lai kurš termins skaitītos precīzs. Nedaudz pārsteidz, ka Romas spozme ir bijusi tik ilga un ka to ātrāk nav saplosījuši tieši iekšējā varas nestabilitāte, kad varas maiņa un nākošā imperatora kāpšana tronī nav atkarīga no pēcteču/bērnu esamības, un ka jaunais saimnieks ar savu tīro slotu var ar vieglu roku aizslaucīt prom sev nepatīkamus, nevēlamus personāžu vai pat visu dzimtu.

Viena cita doma gaita, klausoties par agrīno kristietību, par kuras tematiku noslēdzās pirmais un sākās otrais krājums, ir, cik gan atšķirīga būtu pasaule, ja monoteisms negūtu virsroku reliģijā…

No personīgi atpazīstamajiem personāžiem, īpaši barbariem, kuriem lielākoties tiek piedēvēta tā slava Romas impērijas krišanas iemeslos, ir Huņņu karotāju vadonis Atila.

Titus Livy: The History of Rome: The Complete Works UN Edward Gibbon – The History of the Decline and Fall of the Roman Empire Vol.1

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Senās Romas vēsture laicīgā vēsturnieka Līvija izpildījumā, sākot ar mītiskajiem Romas izcelesmes stāsties un piedomātajiem karaļiem un viņu vēsturei, +/- līdz Līvija nāves gadiem, kas pēc mūsu laika skaitīšanas būtu aptuveni 17.gads saucamajā mūsu ērā.
Teikšu, ka šis visnotaļ apjomīgais darbs, vismaz tas kas ir saglabājies līdz mūsdienām, prasa gana daudz priekšzināšanu, lai to maksimāli varētu izbaudīt un būs labāk piemērots tiem, kuriem tās varētu nosaukt par ko vairāk kā iesācēja līmeni. Var just, ka autors ir no cita laika perioda, kā arī jāierēķina būtiska tulkotāju klātbūtne tekstā. Papildus netiek piebremzēts, lai ko diži izskaidrotu un ļautu minētājam iesācējam kaut cik noorientēties, kā arī bieži vien fokusējas uz personām, kuras nenosauksi par plaši atpazīstamām, plus viss izklāsts ir vēl visādi citādi “pasauss” un ar interesantu vēsturisko sižetu vien nepavelk līdzi. Visatbilstošākais, kuram varētu piedēvēt ‘’sabiedrībā atpazīstamas personības’’ titulu būtu Hannibals, kuram tiek pievērsta diezgan liela uzmanība; gan viņa slavenajam karagājienam ar ziloņiem pāri Alpiem, gan vēlākām izdarībam.

Viena piezīme/akmentiņš tulkotāju laukā man gribētos iemest attiecībā uz bieži pielietoto ‘’diktatora’’ terminu, jo ja vien man nav dziļi nepareizi priekšstati, ka diktatori patiesībā tiek ievēlēti un vēlāk varbūt atstādināti, tad kaut kur būs ieviesusies kļūda. Varbūt jāpieņem, ka šeit domāts Diktators=imperators?

Lai visu labāk saliktu pa plauktiņiem un piedotu kopainai papildus skaidrību utml, uzreiz ķeros glābt Edward Gibbon 18.gs Senās Romas vēsturei sešos krājumos, par kuru pirmo uz šo brīdi pabeigto krājumu ir krietni labāks salīdzinošais iespaids. Protams teju 250gadu laikā pētījumi ir gājuši uz priekšu, tos ir papildinājuši jauni arheoloģiskie atradumi un jaunas to interpretāciju metodes un pārskatīti agrākie secinājumi.

Vien jāpiezīmē, ka jāsāk pievērst uzmanība jau pašam sējumu virsrakstam ‘’The History of the Decline and Fall of the Roman Empire’’, lai nesanāktu nepareizas gaidas, jo vismaz pirmā krājuma vēstures sižets tiek uzsākt labu laiciņu mūsu ēras posmā un noslēdzas ar ievadu par kristietību Senās Romas laikā. Vien personīgi ceru, ka fokuss un uzmanība uz to pilnībā nepārliksies otrajā krājumā.