3 in 1: Grafiskās noveles/Manga

Windhaven by George R.R. Martin, Lisa Tuttle, Elsa Charretier

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Ūdens dominējoša pasaule, kuras cilvēku iemītnieki, zvaigžņu ceļotāju pēcnācēji, dzīvo uz lielākām un mazākām salām. Kuģu satiksme starp tām ir regulāra, bet ne pietiekami ātra efektīvai ziņu un resursu apmaiņai, tirdzniecībai, par ko rūpējas īpaša lidotāju grupa. Ar spārniem kā putniem tie ceļo starp salām izpildot neatsveramu ziņneša un kurjera funkciju, bet kopš pirmsākumiem sākotnēji kā tradīcija un vēlāk kā likums spārni tiek pārmantoti ģimenē vecākajam dēlam vai meitai, ja dēlu nav, neatkarīgi no šī mantinieka prasmēm vai citām profesionālām vēlmēm vai no tā, vai tēvs (parasti) vēl ir lidotspējīgs un neapdraud tādejādi ne sevi, ne spārnus.

Windhaven ir galvenā tēla un šīs pasaules leģendārās varones Maris dzīvesstāsts, kura ne bez grūtībām ar kāpumiem un  kritumiem maina iesīkstējošo tradīciju par labu jaunai sistēmai, kurā par lidotāju var kļūt jebkurš, arī pirms tam no “īstenu” lidotāju puses nicinātie ‘’zemes žurkas’’.

Windhaven ir grafiskajam noveles formātam adaptēts fantāzijas romāns, ko bieži vien varēja just ar strauju un saraustītu pārēju no viena notikuma uz nākošo. Lai cik labas nebūtu pašas ilustrācijas, nepameta sajūta, ka daudz kas prozas ziņā tiek atmests. Iespaids, aizverot grāmatas vāku, ne tas pozitīvākais, un secinājums, ka labāk būs izlasīt tīri paša Džordža R.R. Mārtina grāmatu.

Klasisks fantāzijas izaugsmes stāsts vien ar izņēmumu, ka stāsts neapstājas varoņa mīta rašanās zenītā pēc panākuma izcīnīšanas un lasītājs kļūst par liecinieku Maris tēlam līdz pat viņas sirmam vecumam un viņas sasniegtā mērķa iedzīvošanos pieņemtā realitē un tālāko attīstību arī pēc tā sasniegšanas.

***

Akira, Vol. 1 (Akira 6 Volumes #1) by Katsuhiro Otomo

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Bija diezgan jāpameklē, lai grāmatas Goodreads lapā atrastu atsauksmi, kuras autors nav pirms tam skatījies uz šīs mangas bāzēto animi par Neo-Tokiju pēc Trešā pasaules kara, un arī tad vispirms atradu atsauksmi, kurā min, ka bez šīs animes noskatīšanās, pati manga lielu skaidrību no kopējā sižeta mikšļa neieviestu. Neesmu un neplānoju to skatīties, bet varu vienīgi piekrist

Sižeta centrā divi draugi jaunieši Tetsuo un Kaneda, baikeru bandu līderi, no kuriem vienam pēc negadījuma sāk parādīties superspējas. Draudzības saišu spēks, cik nu ciešas viņas ir bijušas ir jautājums, tiek pārbaudīts līdz to maksimālajai kapacitātei. Bet pats sižets īsti nekāds sakarīgais. It kā kaut kas notiek, ir nemitīga kustība, bet bez ticama pamatojuma vai pārdomātības, plus pārejas starp paneļiem no viena notikuma uz pavisam citu haotiska un grūti uztverama.

Zāles/kapsulas, lai mazinātu galvassāpes, kas rodas superspēju īpašniekam. Kāpēc valdības grupa un ģenerālis tā koncentrējas uz vienu vienīgu izzagtu kapsulu, ja pēc visas loģikas viņiem to nevajadzētu trūkt? Īpaši, ja viņu kontrolē ir citi līdzī subjekti.

Sprādziena epicentrs iekapsulēts dīvainā uzpariktē, angāra apvalkā ar uzrakstu uz durvīm AKIRA. Satraukums, ka kaut kas tur mostas, bet kas, netiek paskaidrots, un pēc krājuma izlasīšanas nerodas vēlēšanās sēriju turpināt.

***

Orange by Ichigo Takano

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Seven Seas Entertainment

Manas pārdomas

10 gadus pēc vidusskolas beigšanas, draugu grupa sanāk kopā, lai izraktu pašu izveidotu laika kapsulu ar lielākoties muļķīgām sev uzrakstītām vēstulēm. Viena īpaša vēstule no skolnieka Kakeru, kas klasei pievienojās tikai attiecīgajā gadā, uzjundī ne tikai sāpīgas atmiņas, bet atskatoties liek visu pārdomāt jaunā gaismā, jo, pēc vēstules spriežot, puiša negadījums ar velosipēdu un sadursmi ar auto visticamāk bijis ir nolūku.

Stāsta sākumā galvenā varone Naho saņem sev adresētu vēstuli no 10 gadus tālas nākotnes. Pirmā doma, kā jebkuram, protams, ir, ka kāds grib izspēlēt bezgaumīgu joku, bet ātri vien saprot, ka vēstule ir īsta, jo, to paredzot, vēstules sākumā iekļauti daži sīkumi, kas piepildās burts burtā. Naho varētu devēt par kautrīgu, klusu peli, kuru kāds tā varētu gribēt iznest cauri. Naho tik ļoti uztraucas par citu domām un viedokļiem, apšauba sevi nopietnu lēmumu brīžos, ka tādejādi visbiežāk izvēlas par labu bezdarbībai.

Glābšanas objekts jaunais klasesbiedrs Kakeru (16g). Jaunietis ar izteiktu noslieci uz depresiju.. Vēl pavisam mazs būdams stipri pārdzīvoja vecāku šķiršanos. Tagad mātes pašnāvība pirmajā skolas dienā jaunajā Kakeru nāk kā jauns un potenciāli iznīcinošs trieciens. Vēloties iejusties jaunajā klasē, Kakeru lauž solījumu mātei uzreiz bez kavēšanās doties mājās, kas pēc notikušā stipri gulstas uz jaunieša sirdsapziņu un tāpēc Kakeru vainu uzliek uz saviem pleciem. Arī vēlāk Kakeru visai līdzīgi Naho uz sava prieka rēķina nemitīgi uztraucas, ka tik nenodara pāri citiem, bet viņa gadījums ir vēl izteiktāks

Starp pārējiem tēliem ir raiba Naho un pēcāk arī Kakeru draugu kompānija, katrs ar savām īpatnībām un raksturu, bet visi kopā ir spēks un atbalsts viens otram, ka smagi brīži, kā mātes zaudējums nav jāpārcieš vienatnē. Neņemos spriest, cik labi vai slikti apspēlēts Kakeru depresijas jautājums , bet citādi jauks, viegli romantisks stāsts ar stipru morāli, kurā vēstules no nākotnes pamudina introverti vērstajai Naho būt drosmīgākai pat šķietami ikdienišķās situācijās

Ed Brubaker, Steve Epting, Elizabeth Breitweiser, Chris Eliopoulos, Drew Gill – Velvet (Complete)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Kad viens no ARC-7 slepenajiem x-operative aģentiem Jefferson Keller jeb X-14 neapzināti ieiet viņam izliktā nāvējošā slazdā, direktora un viņa padoto aizdomas par varbūtēju nodevēju uzreiz liek sevi manīt, jo šie aģenti ir pārāk labi, lai kas tāds atgadītos nejauši un bez iepriekšēja plāna

Velveta Templtone jau vairāk nekā 10 gadus ir ARC-7 direktora galvenā sekretāre, bet viņa nav stereotipiska, vienkārša sekretāre, kura tik pienes kafiju un padara vēl šo to, bet gan izbijusi aktīva aģente ar lielu pieredzi, kas zināms vien tiem ar pašu augstāko slepenības pieeju, par karjeru, ko pārtrauca traģisks, traumatisks atgadījums, pēc kura ne visi spētu saglabāt veselo saprātu un racionālu spriestspēju.

Salīdzinoši ātri tiek atrasti pavedieni, kuri pārliecinoši norāda kāda izbijuša un tagad pensijā aizgājuša aģenta virzienā, un lūk, šajā brīdī Velveta pati un bez citu palīdzības iekuļas nepatikšanās, kas aizsāk sērijas sižetu, jo viņai gan Kellera nāves apstākļos, gan viņa šķietamajā slepkavā kaut kas liekas aizdomīgs neliek mieru, un par cik kolēģi ar dedzību dodas pa šķietami speciāli izliktu viltus pavedienu ceļu, tad Velveta uz savu galvu uzsāk centienus noskaidrot patiesību. Savā ziņā tādējādi pati padarot sevi par galveno aizdomās turamo, un Velvetai nākas reizē mukt no pašas kolēģiem, kuru acīs viņa kļuvusi par nodevēju, un izvairīties no nezināmā ļaundara/īstā nodevēja mēģinājumiem viņu nogalināt.

Labs spiegu trilleris ar aizraujošu sižetu un spraigām cīņas ainām. Kas aizsākas vien, kā Velvetas vēlme noskaidrot patiesos drauga un kolēģa Kellera nāves cēloņus un vainīgos, izvēršas Borna cienīgā un noslēpumu pilnā sacīkstē, kur viens kļūmīgs solis vai lēmums var maksāt tev dzīvību.

Realistiskas ilustrācijas ilustrācijas (vismaz seju izteiksmes) priecē katrā lapaspusē, lai nebūtu garlaicīgi, arī asinis šķīst gana bieži, kas visiem varbūt nebūs pa gaume, jo arī līķu skaits līdz grāmatas beigām nav nekāds mazais, bet tad varbūt visai sērijai jāmet līkums. Sižets, kura atrisinājums ir pat ļoti labs, bet kas tomēr atstāj zināmu tukšuma sajūtu galvenajam tēlam Velvetai, jo nekāda atriebība nespēs atgriezt zaudēto, un lasītajs to var labi izjust. Pašās beigās grāmatai pievienots interesants alternatīvs sērijas sākums, kas vēlāk atmests par labu grāmatā esošajam.

Brandon Graham – King City

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas


King City – pilsēta, kurā viss dīvainais ir realitāte, bet nepus(ne)nopietnu konspirāciju veidā. Tikpat uz jautru humoru tendēts, un kaut arī fonā, kas gan ir sadalīts trīs galvenajos sižetos, glūn potenciāli katastrofālas paranormāla rakstura kataklizmas, gandrīz nevienā brīdi tas neatspoguļojas parasto pilsētas iedzīvotāju uzvedībā.

No personīgās podkāstu klausīšanās pieredzes prātā nāk salīdzinājumi ar izdomātu pilsētu Night Vale tuksneša vidū. Kurā līdzīgā veidā ir iespējams viss dīvainais. Citam noteikti tas būs kāds cits fikcionāls variants, jo nešaubos, ka līdzīgu dīvaini neparastu lokāciju iterācijas nav nemaz tāds retums. Klasificētu šo grāmatu kā Weird fantasy/maģisko reālismu, kurā galveno varoņu ikdiena lasītājam būtu lielizmēra piedzīvojums.


Kaķu meistars Džo(speciāli trenēts) un viņa kaķis Earthling izmantojams kā ierocis un instruments, ko pielietot dažnedažādās nepieciešamības un āķības situācijās. Džo labākais draugs Pete – unikālā iezīme, ka teju visu laiku valkā cepuri pāri sejai (ar carumiem acīm, deg, mutei), kura pamatdarbs grāmatai sākoties ir ar kriminālu raksturu, bet pēdējais darbiņš liek visu pārdomāt un rīkoties sirdsapziņas vadītam. Pat ja krājuma sākumā šķiet, ka abus sižetus vieno vien draudzība starp tēliem, tad nevajadzētu rasties lielam pārsteigumam, kad līdz grāmatas beigām pierādās, ka sižeti tomēr ir viens ar otru saistīti.

Trešais sižets, ne tik sasaistīts ar pirmajiem diviem, bet arīdzan ne pārāk atrauts, saistīts ar Džo ex-draudzenes drauga Xombie (zombiju) kara veterānu – par un ap to izrietošajām problēmām. Interesanti ieskicēts variants par zombiju tematu, pret kuriem karš, cik nu varēja nojaust, kaut kur šajā pasaulē varētu joprojām norisināties.


Ilustrācijas tik detalizētas, ka var pavadīt krietni ilgu laiku tās pētot, proza, sižets un tēli labi, uzslavējami un iederīgi radītās pasaules/pilsētas ietvaros, vienīgais, kas atstāj sliktu nepabeigtības pēcgaršu, ir pats grāmatas/sērijas noslēgums. Pārāk daudz paliek karājamies gaisā, tai skaitā galvenie sižeti. Autors noslinkojis un šo darbu uzgrūž lasītājam, lai tas tālāk izgudro, kas nu notiks. Tāds klifhengeris, ka ar mazu neticību ieskatījos lieku reizi Goodreads, vai tiešām šī ir visa sērija un nav turpinājuma.

Varbūt beigas jāuztver “There are other worlds than these” stilā, kurā izpaužas Džo tēla pasaulea uztvere, ka attiecīgais drauds viņam un visai King City nav nekas ekstraordinārs, par ko pārlieku satraukties. Ka labvēlīgs iznākums un kaut kad vēlāk kārtējs kritiski bīstams drauds pilsētai nenovēršams.

Bryan Lee O’Malley, Nathan Fairbairn – Seconds

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Self Made Hero

Manas pārdomas

Katie ir talantīga šefpavāre, kura pirms 4 gadiem kopā ar draugiem atvēra restorānu. Šajā laikā tas ieguvis slavu un atpazīstamību, bet juridiski tas nepieder viņai un arī visi draugi aizgājuši katrs savu ceļu. Visu šo laiku Keitija ir rūpīgi un neatlaidīgi krājusi, lai varētu atvērt restorānu, kas piederētu viņai, bet lasītājs sastop Keitiju mirklī, kad tā vien šķiet, ka izvēlētā lokācija jaunajam restorānam ir vien naudas bedre, kuru neizdosies pienācīgi atjaunot, pirms iekrātais būs iztērēts. Kā būtu, ja būtu izvēlēta cita, labāka vieta? Kā būtu, ja būtu iespējams labot pieļautās kļūdās, tā it kā tās nekad nebūtu pieļautas? Šādu iespēju savam galvenajam varonim piedāvā autors Byan Lee O’Malley.

Pirmais solis ir pavisam nevainīgs, kad mājas gariņš nakts vidū, pamodinot Keitiju, dod viņai iespēju novērst negadījumu restorāna virtuvē, pēc kura viena no darbiniecēm ar eļļā aplaucētām rokām tiek nogādāta slimnīcā. Tomēr kārdinājums padarīt personīgo dzīvi kaut maķenīt ideālāku, perfektāku un ne tik sasodīti grūtu ir pārāk liels. Pat ja domātā kļūda tiek novērsta, ir daudz dažādu tā teikt blakņu un neparedzētu izmaiņu, kas izvēršas nebeidzamā cīņā ar vējdzirnāvam. Galu galā Keitija pati vairs nekontrolē notiekošo, izmainīts tik daudz, ka vairs nevar saprast kas ir kas un kas par personu ir viņa pati.

Jauks stāsts ar cartoon strip stila ilustrācijām un stipru morāli gan maziem, gan lieliem lasītājiem saprast dzīvē ko vari un nevari personīgi izmainīt un censties ar to samierināties. Seconds nosacīti varētu būt par laika ritējumu, bet ne burtiski sekundēm. Otrās iespējas, izvairīties no kāda negadījuma vai neveiksmīgu lēmumu, kas, vien atskatoties ar priekšzināšanām, ir skaidri pieļauta kļūda. Vai vienmēr tas ir tā vērts, vai labāk tomēr ir mēģināt mācīties no notikušā un gūt no tā vērtīgu pieredzi. Nedaudz mānīga sniegotā ilustrācija uz dust jacket, kura varētu mudināt grāmatu ierindot teiksim decembra mēneša sarakstā. Pat izlasot grāmatas premisi šāds minējums netiek pilnībā izkliedēts, tomēr jāsaka, ka plikais grāmatas vāks personīgi patīk krietni labāk.

J.S. Morin – Black Ocean: Mercy for Hire #1-16.8

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kosmosa operas sāga 16 salīdzinoši īsās grāmatās (individuāli) plus daži īsie bonusa stāsti, kā pēdējie divi, tādi kā sava veida epilogu veidojoši noslēguma stāsti.

Visas sērijas garumā ir vairāk par diviem galvenajiem tēliem, bet par pašiem galvenākajiem būtu saucama burve Espere un Kubu, kuru pavisam viegli ir noturēt par parastu suni, bet patiesībā ir jaunatklāta sevi apzināties spējīga rase. Viņiem specifiski šai sērijai pievienojas jauns galvenais tēls Wesley Wesley. Lētu B kategorijas spraiga sižeta, trilleru aktieris, kuru reizēm grūti nopietni uztvert viņa izturēšanās un izteikumu dēļ, bet kura slēptie talanti sērijas gaitā lieti noderēs Esperei, Kubu un co, un būs neatsverama sastāvdaļa to veiksmīgam iznākumam.

Lai būtu interesantāk lasīt vai klausīties Mercy for Hire piedzīvojumus, ieteiktu labāk sākt ar pirmo Black Ocean sēriju un tad izvēlēties, ar kuru Black Ocean spin-off sēriju turpināt tālāk. Pie viena nebūs sveši citi mazāk nozīmīgi vai retāk pieminētie tēli, kuru stāsts netiek šeit fokusēts.

Mercy for Hire var iedalīt četrās daļās. 1)Vienkārši piedzīvojumi ar Esperi kā algotni, kura gatava palīdzēt grūtībās nonākušajiem situācijās, kuras parastajiem likumsargiem nav pa spēkam.

2)Kad pamatnoteikumi un konkrētās sērijas pasaules uzbūve iepazīstināta pienācīgi, viena no misijām noved pie Zemes Senās Ēģiptes stilā ieturēta kulta, kas kurorta aizsegā veic savas kriminālās aktivitātes. Konfrontācija starp šiem salašņām, kuri no sevis iedomājas nez kādus visu varenos dievus un sērijas labajiem varoņiem.

3) Trešo sadaļu varētu nosaukt par pārējas posmu uz (4) ceturto kulminācijas daļu, kurā Espere palīdz ieviest pārmaiņas visvarenākajā kriminālās pasaules sindikātā kāds jebkad eksistējis – Rucker Syndicate Šajā sērijas posmā iespēja kaut ko pilnībā neuztvert vai neizbaudīt līdz galam, ja šī ir pirmā saskare ar Black Ocean visumu, ir vislielākā. Bet autors pieliek gana lielas pūles, lai arī jaunpienācējs nejustos nelūgts viesis , lai notikumi līdz tam būtu pietiekoši, tomēr, ja vēl pirmajās daļās to atvieglo svaigi svešie tēli/pretinieki, tad noslēdzošajā, lai kā to negribtos, visu nevar izklāstīt uz paplātes, nepiegružojot prozu ar informācijas izgāztuvēm.

Mercy for Hire un Black Ocean pasaulē kopumā SFF kosmosa piedzīvojumi ir viegla rakstura. Nav ne par daudz tehniska žargona, ne humors, kas pārcenšoties aizietu absurdā. Arī galvenie tēli sērijas gaitā piedzīvo atzīstamas pārmaiņas, ja ne gluži izaugsmi tikai un vienīgi pozitīvā virzienā. Kā nekā pasaule melnajā visuma okeānā pārsvarā nav rožu dārzs vai laisks atpūtas parks, atradīsies gana daudz tādu, kuri ar ne tām draudzīgākajām metodēm centīsies iedzīvoties personīgā labumā uz citu rēķina. Nedz sižetā, nedz citos stāsta elemetos neiestajās garlaicīga stagnācija vai paredzama atkārtošanās, kas tik garā sērijā nemaz nav tik viegli.

Ģimene ne vienmēr ir tikai un vienīgi tavi asins radi. Kā rāda Esperes, viņas mācekles un arīdzan Kubu pieredzētais, tad par tādiem var būt arī ciešākie draugi un dzīves kompanjoni, kuri palīdzēt neatkarīgi no briesmām. *kaut kur tālumā dzirdama Vin Diesel balss*. Tumšo/slikto rakstura iezīmju līdzāspastāvešana ar labajām/pozitīvajām un kā kurā viens vai otrs ņem pārsvaru; fantāzijas pasaule(s), kurā būtu viegli iedomāties tēlus galēji krasās kategorijās tikai ar pozitīvajām un sliktajām īpašībām, tā vietā arī labie varoņi nereti sevi atrod darbojamies ārpus likuma robežām.

Home After Dark by David Small UN The Fade Out #1-12 (Complete) by Ed Brubaker, Sean Phillips

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liveright

Manas pārdomas

Rusela formatīvie tīņa gadi, kuros bez dižas vecāku līdzdalības jāizprot un jātiek galā ar visu, kas vien šajos jaunības gados jauns, nepazīstams un/vai puslīdz interesants.

Prologs – strīdi starp vecākiem, māte pamet ar jaunu draugu, tēvam problēmas ar alkoholu, visticamāk zaudējis darbu, kara veterāns. Nav grūti noprast sākuma ‘’spēles laukuma’’ stāvokli, no kā izriet tālākie stāsta notikumi.

Spiesti pārcelties vairrākkārt. Dēls drīzāk cenšas rūpēties par tēvu, nekā otrādi, bet ‘’paldies’’ vietā saņem nepateicību un lamas. Līdz vienā jaukā dienā tēvs vairs neatgriežas no darba (pasniedza angļu valodu cietumā) un Rusela dzīves realitāte kļūst vēl skaudrāka nekā pirms tam.

Tā saucamie draugi, kuri nav tā pati labākā kompānija (huligāni), kuri ar vienaudžu spiedienu piespiež Ruselu uz rīcību, ko pats nedarītu, jo bailes par alternatīvu būt izstumtajam ir pārāk lielas. Ir pa dažam labam momentam, kuri varētu atgādīties vien izdomātā darbā gan starp Ruselu un viņa draugiem, gan vispār, kuros var just, ka autors uzkrītoši cenšas spēlēt uz emocijām un panākt kādu konkrētu reakciju.

Tiek aizskarts arī rasisma temats, kam par piemēru tiek dota  ķīniešu izcelsmes ģimene, un tieši no viņiem pārsteidzoši vai nē Rasels grūtākajos brīžos saņem vislielāko atbalstu. Ja pārmaiņas pēc ir vēlēšanās pēc pieaugšanas stāsta ārpus fantāzijas žanra, tad Home After Dark būs tā vēlamā grāmata.

Stāsts, kuru autors pamatā izvēlējies izklāstīt ar melnbaltu ilustrāciju palīdzību, reizēm uzlikot interesantus akcentus un uzvarus uz to, ko gribas izcelt.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Tāpat, kā lēnām uz lielā ekrāna izdziest pēdējais klusais filmas kadrs, tikpat melodramatiski apstājas un izdziest jaunas, daudzsološas aktrises Valeria Summers karjera un galvenokārt jau pati dzīve.

Ir 1948.gads un pēckara Holivudā vai varbūt visā ASV kā tādā pieredzētais no Otrā pasaules kara ir vēl dzīvā atmiņā, kur skepse un atklāts rasisms pret vācu un aziātiskas izcelsmes personām nekur nav pazudis, bet tā vietā dominējošo vietu aizņem The Red Scare jeb bailes no komunisma ietekmes pieaugšanas.

Galvenajam tēlam scenāriju rakstniekam, kurš par tādu šobrīd vien izliekas, Čārlijam ir tas gods būt Valērijas līķa atklājējam. Bet hroniska alkoholisma ietekmē, Čārlijs neko neatceras no aizvadītajām viesībām, ballītes. Nevēloties riskēt, ka policija ieskatās rūpīgāk viņa dzīvē un atklāj, ka viņa vietā scenārijus šobrīd raksta tuvākais draugs Gil, FIB melnajā sarakstā iekļuvis paša Čārlija vainas dēļ. Gils cīnās pat vēl ar lielākām alkoholisma problēmām, bet vismaz šādā sadarbības veidā katram atlec kāds labums

Krimināla rakstura amatier detektīvstāsts, kurā spožās Holivudas gaismas pilnībā izgaismo katra tēla un visas esošās pasaules realitātes samaitātību, kas vien slēpjas aiz glamūra un žilbinoša viltus smaida.

Grafiskā novele, kas gan tematikas, gan ilustrāciju ziņā nebūs domāts jaunākajiem lasītājiem. Stāsts, kura noslēgums nav klasiska rakstura, kurā vainīgie, lai kāds tiem amats un statuss, saņem visu pēc pilnas programmas. Atrisinājums nesniedz pilnīgu gandarījuma sajūtu, varbūt ir drīzāk neglaimojošas, bet ļoti varbūtējas realitātes seja.

Izlasīju, lasu, lasīšu #197 (09.08-05.09)

Izlasīju:

Otto Penzler – The Big Book of Female Detectives

Taiyo Matsumoto – Ping Pong Omnibus, Vol.1

Noklausījos:

Lasu:

David Small – Home After Dark

Ed Brubaker, Sean Phillips – Tha Fade Out #1-12

Klausos:

J.S. Morin – Black Ocean: Mercy for Hire #1-16

Lasīšu:

Katsuhiro Otomo – Akira, Vol.1

Klausīšos:

J.S. Morin – Robot Geneticists #1-6

Taiyo Matsumoto – Ping Pong Omnibus, Vol.1

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Ping Pongs/Galda teniss pus-profesionālā skolēnu un studentu līmenī, kur vairumam spēlētāju ir sapnis kļūt par uzvarām bagātu profesionālu spēlētāju, kur katra jaunā spēlētāja pirmā un pēdējā dienas doma ir par un ap galda tenisu. Pirmais no diviem sērijas omnibusa krājumiem ietver 27 nodaļas un ir interesants ar savu konceptu, kurā atspoguļot šo pasauli.

No visiem tēliem kā galvenos varētu nosaukt trīs. Makoto Tsukimoto ar iesauku Smile aiz tā, ka tikpat kā nekad nesmaida vai neizrāda citas līdzīgas emocijas. Viņu varētu saukt par lielu zivi mazā dīķi, puisim acīmredzami ir izteikts talants uz spēli, bet iztrūkstošais dzinējspēks, kas pietrūkst, ir kāre uz sacensību un uzvarēt, lai ko tas prasītu. Vien uz krājuma beigām lasītājs uzzina, ka Smile ir Aspergera sindroms un ka tas lielā mērā izskaidro puiša reizēm savādo uzvedību.

Kā otrs būtu minams Smile bērnības draugs Yutaka ‘’Peco’’ Hoshino, kurš savā ziņā ir pretstats draugam. Emocionālais svars, ko Peco piešķir uzvarai vai zaudējumam ir nesamērāmi lielāks. Diemžēl talants šim puisim piešķirts krietni mazāk, kam ir sekas, tuvojoties krājuma beigām, bet, par laimi, vismaz pozitīvs skatījums uz dzīvi Peco netrūkst.

Trešais galvenākais no tēliem ir ķīniešu viesis Wenge Kong, kurš uzaicināts pievienoties Smile un Peco pārstāvētajai komandai un ir piekritis vien aiz tā, ka par spīti savam neapšaubāmajam talantam un spējām, nav ticis iekļauts ķīniešu komandas sastāvā. Augstprātība ieraugot vairumu spēlētājus, ar kuriem jādala laiks un spēļu galdi Wenge Kong ir tikpat liela, ja ne vēl lielāka, par viņa talantu. Viņa tēls lielā mērā piešķirt dramatisko faktoru sērijai, jo Wenge kā vienīgo kaut cik līdzvērtīgu pretinieku redz Smile. Papildus Wenge tēlam stāsta gaitā jātiek galā ar iekšējām grūtībām, apzinoties, ka neveiksme Japānā visticamāk būs gals viņa aspirācijām uz karjeru šajā sportā.

Starp citiem tēliem un Smile komandas biedriem atrodami daudzi, kuriem nākas apjaust skarbo realitāti, ka viņi vienkārši nav gana labi. Emociju gamma un amplitūda ilustrācijās patīkami labi attēlota. Interesants tēls ar vien drusku ieskicētu pagātnes stāstu ir komandas treneris. Netiešā veidā lasītājs, īpaši valstīs, kurās galda teniss vairāk ir kā interesants laika pavadīšanas veids ne sports, caur dažādiem drusku tehniskiem zinātāju terminiem, piem., bumbiņu un rakešu materiāli vai izmantotā sitienu tehnika u.c. sīkumiem var nojaust, cik patiesi intensīvi katrs tēls/spēlētājs attiecas pret galda tenisu.

Otto Penzler – The Big Book of Female Detectives

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vintage Crime/Black Lizard

Manas pārdomas

Pieķerties klāt masīvai Otto Penzlera sastādītam krājumam nav joka lieta. Sieviešu detektīvu un beigās pievienotie 11 stāsti, kuros galvenā varone ir sliktais tēls, kam par iemeslu varu iedomāties vienīgi to, ka šis krājums iznāca 2018.gadā un iepriekš lasītais Rogues and Villains krājums gadu agrāk (arī 1000+lpp), kurā tad nebija vairāk vietas. Ir autori, kuru vārdus jau atpazinu, pateicoties pieminētajam krājumam, bet tikpat daudz lielisku (pārsvarā) autoru sarakstīto lasu pirmoreiz.

Laikam neizbēgami būs salīdzīnājumi ar Rogues and Villains. Ja tajā Victorians un Edwardianslaikiem katram bija atsevišķa kategorija (plus briti un amerikāņi atsevišķi), tad šajā krājumā izvēle bijusi par labu apvienot laika periodus, saglabājot sadalījumu pa britu un amerikāņu autoriem. Vairums stāstu var lepoties ar labu prozu un ne tik interesantu sižetu. Pie vilšanām, kurās arī mistērijas atrisinājums nesniedz gandarījumu, jāpieskaita galvenokārt simboliski iekļautie stāsti – pirmie divi, kurus abus varētu saukt par pašiem pirmajiem detektīvu stāstiem ar sievieti kā izmeklētāju (laika starpība salīdzinoši niecīga) un The Stir Outside the Cafe by Clarence Rook. Stāsts tik īss, ka sižetam nav laika ieskrieties, kad viss jau cauri, un vienīgais iekļaušanas vērtais arguments ir galvenās varones vārds Nora Van Snoop, no kuras laika gaitā izveidojies amatierdetektīviem un ne tikai svarīgs vārds – snooping. Pozitīvu iespaidu visvairāk atstāja The Frewin Miniatures by Emmuska Orezy, kurā privātdetektīve pamatā pielieto rūpīgu dedukciju, lai atrisinātu pinķērīgu zādzības lietu, kura likumsargus atstājusi drusku apstulbušus, kas ne reizi vien notiek arī pārējo laika periodu stāstos.

Amerikāņi laikam bijuši palēnāki ar sieviešu tēliem kā detektīviem, jo iekļauti vien četri stāsti. Varbūt Otto paveicās ar šīs kategorijas stāstu izvēli, no kuriem ne viena autora (Carolyn Wells, Hugh C. Weir, Anna Katharine Green un James Oppenheim) nelika saviebties.

Turpināts tiek ar Pulp ēru, kas personīgi interesanti daudzmaz sakrīt ar tā saucaumo detektīvu žanra zelta ēru. No pulpiskajiem stāstiem rekomendēt gribas Red Hot by Frederick Nebel par mantojumu, kuram aizgājējs pievienojies savdabīgus nosacījumus, kuru izpilde nav tik viegla, īpaši, ja viens no mantiniekiem sagājis ragos ar pārējiem un vairs nekomunicē ar citiem radiem. Kas zina, vai maz dzīvs…? Otrs tikpat labs šķita The Passing of Anne Marsh by Arthur Leo Zagat par atriebību no stāsta nosaukumā minētā tēla puses pret personāžiem, kuri sabiedrības un preses acīs izliekas par labiņajiem, bet gadu pirms stāsta notikumiem noveduši Annas tēvu līdz pašnāvībai. Pieturoties pie tradīcijas pieminēt vismaz vienu stāstu, kas kategorijā paticis vismazāk, visvairāk negatīvi lec laukā, tad pie pulp tas ir Too Many Clients by D.B. McCandless par konfliktu starp trim radiem un ļoti vērtīgas pastmarku kolekcijas īpašumtiesību mantošanu. Ne tikai stāsts prasa pievērt acis notikumu ticamības virzienā, vairāk dominē notikumu virpulis, kurā tā vien šķiet pats autors drusku apmaldījies.

Tālāk seko The Golden Age, kas tiek uzsākts ar nevienu citu kā pašu Agatu Kristi un jāsaka grāmatu ne stāstu The Secret Adversary. Šajā krājumā darbs aizņem gandrīz 120lpp (divās kolonnās uz nelielā fontā), tikmēr viens no citiem izdevumiem, kuru kā pirmo piedāvā Goodreads meklētājs ir 268 lapaspuses. Nevaru apgalvot, ka nezināju, kur likties aiz sajūsmas. Ir gan plusi, gan gana daudz mīnusi, kur piekasīties, bet kopumā nekas tāds, kas atbaidītu vēlāk lasīt autores populārākos (un ne tikai) darbus. Tikmēr Locked Doors by Mary Robert Pinehart vismaz tieši šodienas kontekstā interesants ar pastrādāto noziegumu un tā nopietnības pakāpi. No vienas mājsaimniecības pēkšņi bez jebkādiem paskaidrojumiem tiek padzīti pilnībā visi kalpotāji. Drīzāk spiestā kārtā saimnieki patur vienīgi tādu kā māsiņas amata personu, jo ir divi bērni, un galvenās varones Hilda Adams (policijas iesūtīta) uzdevums ir noskaidrot, vai aiz tā visa neslēpjas kas nopietnāks. Vēl izcelt gribas The Almost Perfect Murder (ak šis ļaundara naivums izdomātā stāstā cerēt uz ko tādu) by Hulbert Footner un muzikālā tematikā ieskaņoto The Bloody Crescendo by Vincent Starrett. Diemžēl neiztikt bez stāsta, kas zeltīto ēru drusku saduļķo – The Lover of St.Lys by F.Tennyson Footner, ne tik izteikti, bet arī The Case of the Hundred Cats by Gladys Mitchell vairāk atstāja vairāk, maigi sakot, meh pēcgaršu.

Nedaudz savā ziņā patīkami pārsteidz Mid-Century kategorija, kurā  nesastapu negatīvu piemēru, pat ja gribētos ko tādu atrast. Īpaši cildināt varu Murder with Flowers by Q.Patrick divu klaunu izpildījumā par godu tiem, kuriem šis amats sagādā fobiju. Otrs Mom Sings an Aria by James Yaffe, kurā vien detektīva tiešais priekšnieks zina, ka nereti tieši viņa mamma ir tā, kurai pienākas tas gods nozieguma atrisināšanā, kad regulārās iknedēļas vakariņās dēls detektīvs visos sīkumos izklāsta aktuālās izmeklēšanas gaitu. Tā teikt, patiess dīvāna eksperts.

Ne pavisam ne ātri, bet vismaz krājuma nosaukuma ietvaros kā pēdējā ir The Modern Era. No kategorijas uz kategoriju, laikam ejot, tēli kļuvuši daudzšķaitnāki un sižets saistošāks, komplicētāks (protams/diemžēl ne vienmēr). Kā arī nedrīkst aizmirst, ka autori neraksta vakuumā un iedvesmas avoti smeļami iepriekšējo laiku autoru darbos, ko reizēm var pamanīt, kas prasmīga autora gadījumā nebūs kaut kas slikts. Šāda tipa krājums laba sastādītāja rokās vienā grāmatā ļauj parastajam lasītājām viegli, ar to nedomājot grāmatas svaru, pārskatīt plašu spektru, izlasīt autorus, kurus grāmatas labākajā gadījumā var atrast lietotas vai pie Amazon un kuras neviens nepublicēs pa jaunam, lai cik savā laikā autors bijis populārs. Ne viens vien autors bijis ārkārtīgi ražīgs ar desmitiem vai pat virs simta karjerā sarakstītu grāmatu un vēl vairāk īsajiem stāstiem – daža laba autora gadījumā pārsteidzoši maz atrodams pat visu aptverošajā Amazon kindle veikalā.

Jāpatur prātā, ka bieži vien, kā to autoru ievados min Otto Penzlers, sievietei detektīvei talkā nāk un no bezpalīdzīgas situācijas glābj vīriešu kārtas partneris, īpaši pirms moderno stāstu kategorijas aptuvenā laika, – ja ne gluži krājumā iekļautajā stāstā, tad vispār autora daiļlradē.