J.S. Morin – Robot Geneticists #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pirmais kontakts ar citplanētiešiem gandrīz beidzas ar cilvēces izmiršanu, kā arī notiktu, ja ne pēdējā brīdī pabeigts zinātniskais projekts ar mērķi noskenēt un digitāli saglabāt cilvēka prātu un personību tajā, kas kalpotu par cilvēces drošības tīklu šāda veida situācijās. Neviens gan nespēja iedomāties, ka kaut kas tāds pienāktu tik drīz. Ka šāds glābšanas riņķis būtu jāizmanto tik ātri.

Projekta līderis un vadītājs Čārlzs Trūmans, vēlāk pamatstāstā kā robots Čārlijs-7. Egocentriska personība ar lielo burtu, kas arī nepieciešama šādam bezprecedenta projektam. Kā vēlākajās grāmatās izsakās Čārlija kolēģi, tad ātrāk vai vēlāk Čārlijs projektu spētu pabeigt arī bez viņiem. Tas noteikti prasītu krietni vairāk laika, bet projekts tādēļ neizgāztos. Bet bez Čārlija virsvadības un vizionārās acs digitālā prāta Project Transhuman radīšana diez vai būtu bijusi veiksmīga.

Sērijas pamata sižets sākas vien aptuveni 1000 gadus pēc citplanētiešu invāzijas. Jaukākais, ka invāziju un sekojoši cilvēces iznicināšana ir citplanētiešu petnieku, ne militāristu ‘’rokās’’.

Eve-14 pirmais veiksmīgi robotu radītais cilvēka klons. Līdz tam šāda niekošanās aizliegta tieši daudzo neveiksmju dēļ, kuru “upuriem” piešķirta dezignēta nometne pieklājigi saukta par The Island of Scientific Sins, bet slengā par Scrapyard, kur atbrīvoties no neizdevušamies eksperimentiem, ja neesi pats slepeni to paveicis pirms tam.

Ievas-14(cipars kā kārtas nr) radītāja robots Evelin-11 pirmajās divās sērijas grāmatās ir stāsta galvenā ļaundare. Vien, kad viņa daļēji īsteno ilgi kāroto sapni augšuplādēt savu prātu pirms tam sagatavotā cilvēka prātā un gūst pavisam citu pieredzi, Evelin-11 kļūst gluži par citu personību, kurai atvērtas acis uz citu pasauli.

Robot upload conspiracy, kuras dalībnieki izmanto neko nenojaušošus robotus, lai pārlādes brīdī uz jaunu šasiju/hardware tiktu ielādēti viņu vietā, tādejādi varētu slēpties zem citas identitātes ar vispārējo lielo mērķi augšuplādēt sevi cilvēka prātā, lai atgūtu visas sensorās maņas un izjūtas. Par spīti trūkumiem un mīnusiem – sāpes, novecošanās, negatīvās emocijas, nepieciešamību gulēt noguruma dēļ u.c.

Ievas klonētās “māsas” pēc nr 14. Kā kura mēģina atšķirties viena no otras gan vizuāli, gan profesionāli. Kā dzīves pieredze ievieš atšķirības personībā un raksturos. Nedaudz apspēlētas idejas par identisko dvīņu tematiku ar variāciju, ka šajā gadījumā ‘’dvīnes’’ ir ģenētiski mākslīgi radītas.

Viens no lielajiem jautājumiem sērijā – kas skaitās dzīvība? Vai jaunradītās robotu personības (sajauktas no noskenētajiem prātiem pirms apokalipses) skaitās kā dzīvība? Kas notiek apgrieztā situācijā no cilvēka uz robota ķermeni, ja pēc būtības  mainās vien ārējais ķermenis (un otrādi)? Otrs par kibernētiskiem uzlabojumiem, kad jautājums rodas attiecībā uz to, vai ir limits, pēc cik daudz tehnoloģiskiem uzlabojumiem, vari sevi uzskatīt par cilvēku. Dīvains skatījums sērijas noslēdzošajās grāmatās, kad tam pieskaita arī modernas elektriskās endoprotēzes. Interesanti, ka tīri elektroniski mākslīgie intelekti sērijā neeksist, bet par tādiem noteikti var uzskatīt robotu personības.

Pēc būtības jau piektā grāmata Engineered Tyrant varētu būt bijis kā sērijas noslēgums, jo par galvenajiem varoņiem kļūst Čārlija-7 dēls un Ievas-14 meita – pirmā politiskā cīņa Otrajā cilvēku ērā, un iepazītie galvenie varoņi pirms tam vairāk pastumti fona darbībā. Un noslēdzoši par sesto grāmatu Human Phase kopumā sliktu neko daudz nevar teikt, bet tajā pirmo četru grāmatu galvenajiem varoņiem ir vēl mazāka loma. Human Phase drīzāk saucama par stand-alone grāmatu iekš šīs J.S. Morin radītās pasaules.