Edgar Wallace – The Complete Four Just Men #1-6

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Wordsworth

Manas pārdomas

#1 Four Just Men

Četri Trīs labi situēti slepkavas ar pieredzi ir nostādījuši sevi kā taisnības cīnītājus, jo viņi nenogalina kuru katru prieka pēc, bet gan attaisno savu rīcību, ja likuma vara kādā gadījumā izrādās bezspēcīga. Kaut grāmatas nosaukmā un arī paši sevi nosaukuši par Four Just Men (saīsināšu uz FJM), tad ceturtais gan sērijas pirmajā grāmatā, gan vēlāk ir kāds ar noderīgu specializāciju vai profesiju, kuru piesaista attiecīgajam darbiņam. Par savu nākošo upuri FJM ir izraudzījušies ne kuru katru salašņu, bet gan pašu britu Ārlietu ministru, lai vispirms ar draudiem piespiestu viņu atsaukt tiem nevēlama likumprojekta pieņnemšanu.

Pirmais iespaids vairāk liek domāt, ka pirmajā vietā ir nevis lielākais sabiedrības labums, bet gan paši FJM darboņi. Ar šodienas skatījumu četrone labākajā gadījumā būtu nosaucami par anti-varoņiem, ja ne par teroristiem un slepkavām, bet, kā norāda ievada autors, tad grāmatas publikācijas laikā (~1921.gads) Edgar Wallace nav bijis vienīgais, kurš rakstījis par varoņiem, kuri likuma izpildi un sodīšanu ņem savās rokās un cīnās pret viņu saskatītu netaisnību

#2 The Council of Justice

Trūkums, kas turpinās otrajā The Council of Justice grāmatā, ir FJM varoņu vienveidīgums un individualitātes trūkums, kas vairāk rada sajūtu, ka būtu viens tēls ar četrām dažādām sejām un vārdiem. Tāpāt ceturtā papildus FJM darbība šajā stāstā ir tik nemanāma, ka rodas jautājums, kāpēc vispār tādu pieminēt.

Sižeta centrā, kuram netrūkst caurumu un mīnusu, piemēram, kā gan FJM iegūst informāciju ātrāk un labāk par Skotlendjardu, ir Red Hundred anarhistu/komunistu kustība, kuru mērķi stāsta ietvaros ir nu jau visai klasiski un klišejiski, bet vismaz prozas kvalitāte salīdzinoši ar Four Just Men  ir manāmi labāka.

#3 The Just Men of Cordova

Kvalitāte un baudāmība turpina augt ar trešo The Just Men of Cordova darbu, kurā vienīgais jūtamais trūkums būtu mināmi neskaidrie dialogi, lai nenojuktu kurš kad runā. Personīgi tas, ka FJM šajā grāmatā galveno darbību neņem FJM varoņi.

#4 The Law of the Four Just Men un #6 Again the Three (īso stāstu krājumi)

No abiem diviem The Law of the Four Just Men šķita labāks gan ar katru stāstu individuāli, gan kā krājums kopumā. Ja garākajās grāmatās/novelēs Edgar Wallace  ir laiks un vieta izvērsties un piepūst darbu ar lieku materiālu un vārdu skaitu, tad īsajos stāstos autors ir spiests būt konkrētāks, kas acīmredzami padara stāstu labāku.

The Law of the Four Just Men pirmo stāstu  The Man Who Lived at Clapham varētu nosaukt par klasisku šantāžas lietu, bet manam 21.gadsimta prātam visai neizprotamu, kurā vīram draud cietumsods, par ielaušanos cita mājoklī, jo viņš centās atgūt sievas jaunības dienu mīlestības vēstuli necilam un viņas statusam necienīgam miesnieka dēlam. Laikam lielais uztraukums ir par skandālu sabiedrības acīs un baumām, kuras izraisītu vēstules nākšana atklātībā.

Again the Three par sliktu nāk gan fakts, ka daži stāsti jūtami ir minimāla variācija vienam no stāstiem no The Law of the Four Just Men krājuma, bet arī visu stāstu izteiktais īsums, kurā lielāko daļu vietas aizņem nozieguma/problēmas izklāstu un beigu atrisinājums vainīgā sodīšanai tādejādi ir tik novienkāršots un neizteksmīgs, ka zūd pat minimāls lasītprieks par konkrētu stāstu

#5 The Three Just Men

Sekretāres darba piedāvājuma sludinājuma autors Dr. Oberzohn darbības sfēra aptver teju visu pasauli, kur vien tas nepieciešams viņš ir gatavs piedāvāt savus pakalpojumus, piemēram, ieroču pārdošanā. Lai pārdotā apjoms būtu vēl augstāks doktors nekautrējas izmantot visas iespējamās metodes gan pārdodot ieročus abām pusēm, gan pirms tam radot auglīgus apstākļus revolūcijai/sacelšanās mēģinājumam kādā nebūt nestabilā valstī. Tomēr šāds bizness ir ne tikai ar lielu peļņu, bet prasa arī regulāras liela apjoma investīcijas, diemžēl nabaga Dr. Oberzohn nevar griezties kurā katrā kārtīgā aizdevumu izniegšanas iestādē.

Par laimi, doktors no saviem avotiem ir uzzinājis par kādu britu kolonijas salu, kuras teritorijā klusiņām atklāts vērtīgu miljonos mārciņu mērāmiem derīgu izrakteņu depozītiem. Vienīgais triks, lai salu iegūtu salu savā nomā, ir nepieļaut, lai Meribella, kuras zinātniekam tēvam piederēja salas nomas līgums (pirms vietējie iezemieši to nogalināja), atklātu par salas vērtīgu statusu un pagarinātu nomas līgumu nu jau uz sava vārda.

Tomēr šķietami vienkāršais plāns, ar sludinājumu ievilināt slazdā Meribellu un noturēt viņu tajā līdz nomas līguma termiņa beigām, nenorit tik gludi, kā varētu domāt. Par to savs vārds sakāms iepazītajiem taisnības cīnītājiem; nu jau godīgi nosauktam The Three Just Men, kaut arī reizēm pavīd vēl vecais Four Just Men.

Viena doma par “Edgar Wallace – The Complete Four Just Men #1-6

Atbildēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.