Guntis Berelis – Vārdiem nebija vietas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #2)

25626407._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Manas pārdomas

Uz vāka izvēlētajam kinoaparātam/kinomatogrāfa iekārtai centrālā uzmanības lomā ir vien grāmatas pirmajā trešdaļā, un sakritība vai nē, bet arī galvenais varonis Tušs, mēms pēc paša izvēles, ir tēls, kuram varētu just līdzi vien pirmajā trešdaļā, kad vēl nav atklājušās viņa personības tumšākās puses.

Sākums arī citos romāna aspektos, galvenokārt pirmo kino filmu tapšanas atmosfērā ir visai interesants, kaut arī ne bez saviem mīnusies, kad, piemēram, Tušam ar kolēģiem atpūšoties krogā pēc pirmās nopietnās darba dienas, dažiem tēliem atklājas pat ļoti labas zināšanas par sava laika notikumiem un sasniegumiem ne tikai topošajā Latvijas teritorijā, bet arī plašākā pasaules mērogā.

Papildus, protams, uzrodoties jaunām tehnoloģijām atradīsies cilvēki, kas nāks klajā ar pārspīlētiem apgalvojumiem, ka nu gals ir klāt kaut kam citam pirms tam, kas protams ātri vien pierādās maldīgi, kādēļ grūti saprast, cik nopietni uztvert izteikumus par kino, avīžu, lidmašīnu, dzelzceļa u.c. nākotni. Kā mūsdienīgāks piemērs, kas pie viena saistīts ar lasīšanu, nāk prātā, kā e-grāmatām un e-lasītājiem vajadzēja pārņemt pasauli, kaut gan tur vairāk, manuprāt, akmentiņš metams izdevēju un viņu uzliktās cenas dārziņā.

Diemžēl, tālāk, kad dažādu paša izdarīto izvēļu dēļ Tušs ir spiests bēgt no Ventspils un no darba filmu uzņemšanā, lai kā necenstos iestāstīt, ka nez kāds spēks viņa roku un gribu būtu pārņēmis savā varā, grāmata visādā ziņā, ja ne gluži veic nosedive manevru, tad noteikti arī nekāpj kvalitātē uz augšu pēc tam. Ko pavisam droši neuzlabo dialogi vai kopējais prozas stils, lai pieciestu un pievērtu acis uz Tuša tēla būtību. Cenšanās nošokēt ar to ir drusku pāršauta par strīpu.

Uz šo brīdi vēl neesmu izlasījis visas sērijā izdotās grāmatas, bet pagaidām kaut kā galīgi neveicas, jo tā kārtīgi ir patikušas vien divas, bet neitrālas (meh) vai tieši tādas, kurās nav bijis ar lupu jāmeklē, lai atrastu nepatīkamo ir bijis vairāk.

One thought on “Guntis Berelis – Vārdiem nebija vietas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #2)

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.