Dan Simmons – Endymion (Hyperion Cantos #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Raul Endymion dzīvo aptuveni trissimts gadus tālā nākotnē pēc otrās sērijas grāmatas noslēgšanās. Viņa pasaule, pēc cilvēces starpzvaigžņu impērijas Hegemony of Man sabrukuma un teleportu/zvaigžņu vārtu farcaster sistēmas iznīcināšanas, kardināli atšķiras no iepriekš redzētās. Tagad kritušās sekulārās impērijas vietā valda kristiešu Pax impērija, kas pie katras iespējas kladzina savu īpašo statusu, kuru tiem dāvā viņu dievs un tā ‘’dāvātais’’ parazīts, kas ļauj tiem būt gandrīz vai nemirstīgiem.

Ja vien viņi uzzinātu tos pavērsienus, kuri tiek dāvāti lasītājām grāmatas gaitā, attiecībā gan uz visu pieņemto par to, kas deva enerģiju, lai darbinātu farcaster portālus, gan par ‘’atdzimšanas’’ parazītu nekaitīgo dabu, ka tam nav nekādu nelabvēlīgu blakusefektu, ka aiz to superīgajām spējām/dāvanai stāv tikai un vienīgi viņu varenā Dieva spēks. Interesanti, ka šajā nākotnes versijā ne uz brīdi nepavīdēja reliģiju dažādību, kur nu vēl funkcionējoša neticīgo sabiedrība.

Grāmatai sākoties Rauls nebūt nav izredzētais varonis, kurš gaida savu iespēju izcelties un glābt pasauli. Viņu no nāves soda paglābj joprojām dzīvais dzejnieks Martin Silenus, svētceļnieks iekš otrās The Fall of Hyperion grāmatas, un slavenā Cantos darba autors, kas gadu gaitā apaudzis pats ar savām leģendām. Viņa dotais uzdevums Raulam ir paglābt 12gadīgo meiteni Aenea no Pax impērijas nagiem.

Arī Aenea ir aptuveni 300gadus senās pagātnes lieciniece, tikai atšķirībā no dzejnieka Martina, viņa par savu nokļūšanu nākotnē var pateikties uz Hyperion planētas esošajām Time Tombs un Shryke radījumam/dievībai. Par spīti tam varētu apšaubīt, jautāt, kā gan 12gadīgs bērns varētu apdraudēt veselas staprzvaigžņu impērijas pastāvēšanu, bet uz to atbilde rodama viņas visnotaļ savdabīgo vecāku izcelsmē, ģenētikā un tajā, kas tādejādi ticis nodots meitenei; papildus tam šķiet Aenea piemīt vēl interesantas spējas, ko nevarētu vienkārši norakstīt uz mantotiem gēniem.

Protams, Pax augstākie ierēdņi/pārvaldītāji ar pāvestu priekšgalā nesēž rokas klēpī salikuši un nenoskatās kā daži iespēajms aizsāk viņu beigu galu, bet rīkojas un sūta kapteini-priesteri Federico de Soya, lai kopā ar viņa komandu/padotajiem notvertu meiteni (vēlams dzīvi) un novērstu potenciālos draudus impērijas pastāvēšanai.

Sižeta ziņā ārkārtīgi daudz nenotiek un spraigu notikumu ainas neseko viena otrai. Ar to nevarētu teikt, ka tādu vispār nav, bet vairāk dominē filozofiska gara pārdomas reliģiskā mērcē, kas uz beigām par personīgām šausmām pārauga nebaudāmā koncentrātā, bet labi vēl, ka tas viss neiejaucās un nesabojāja Endymion kulminācijas brīža būtību.

It kā tēli un ap tiem apvītajiem notikumiem ir maza saistība ar Hyperion Cantos pirmajām divām grāmatām, teorētiski varētu lasīt trešo un ceturto atsevišķi, tomēr gribētos teikt, ka šīs grāmatas laikā ir pietiekoši daudz atsauču un mājienu uz lietām no Hyperion  un The Fall of Hyperion, kas var tikai un vienīgi padarīt Endymion un The Rise of Endymion lasīšanas pieredzi labāku.