Brandon Sanderson – Warbreaker (Warbreaker #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Divas māsas, Siri un Vivenna, divas princeses no Idrianas mazītiņas Idrianas karalistes,  kura pretojas šķietami nenovēršamajam, lai netiktu iekļauta lielākas impērijas Hallandren sastāvā. Iekš Warbreaker dominē pretstati gan starp tēliem, gan lielākā mērogā starp iesaistītajām divām valstīm. Pārpratumi, aizspriedumi, meli un puspatiesības, kuras izplatās vienai valstij un kultūrai par otru tikai un vienīgi nostāda ierindas cilvēkus vienu pret otru, ko dažs labs pie varas esošs nekautrējas izmantot un virzīt pēc vajadzības savam labumam un varas vairošanai, jo nekad jau nevar būt par daudz.

Warbreaker maģijas sistēma, kas saistīta ar ‘’dzīvības elpu’’ katrā personā ar atšķirīgu kvalitāti, kura ne vienmēr ir visiem līdzvērtība viens pret viens. Kaut arī pēc būtības ideja balstīt maģiju uz katrā personā mītošo dzīvības enerģiju jeb elpu, bez kuras dzīvam palikt būtu tā pagrūti, ir savā veidā reizē ģeniāla, neizgudrojot neko nevajadzīgi komplicētu, bet vienlaikus arī gana vienkārša, kad atmiņu ataustot citās Sandersona sērijās esošajām maģijas sistēmām, šī neatstāj līdzvērtīgu iespaidu.

Hallandren valsti/impēriju un tās varas centru īpašu padara tajā mītošie dievi. No pirmā acu uzmetiena tos par dieviem acīmredzami padara fakts, ka reiz katrs no tiem bija parasts mirstīgais, kurš pēc nāves ir atgriezies (tādēļ tiek saukti par Returned) dzīvajo pasaulē ar daudzkārt spēcīgāku Elpu nekā vienkāršam pavalstniekam (aptuveni 5 tūkstošus vērta). Nedarīšu grāmatai negodu mēģinot šeit detalizētāk izskaidrot maģijas sistēmu un spēka līmeņus, kuri saistīti ar indīvīdā esošās elpas daudzumu. Tādēļ interesanti, kā Atgriezušos/Returned par dieviem vairāk padara to pielūdzēji un katram no viņiem piesaistītie priesteri, nekā pašu ‘’iedzimtais’’ spēks un vara. Dieva statuss vien pielūdzēju dēļ nevis kādu superspēju iemesla pēc. Lielā mērā nopelns ir priesteru pusē, kuriem rezultātā pieder pat lielāka (slēptā) vara, apzināti neatklājot un pat laupot saviem dieviem iespēju izmantot maģijas spēku viņos, aiz bailēm, kā tas ietekmētu viņu stāvokli. Šie dievi no to pielūdzēju/priesteru puses tiek tik ļoti apčubināti, informācijas un pat rīcības brīvības ierobežoti, ka visas sistēmas pastāvēšanas laikā labi ja daži ‘’dievi’’ par to ir aizdomājušies. Meistarīgi aspēlēta reliģijas būtības tematika un tās attiecības ar valsts pārvaldi, ar varu, paralēli ar fantāziju saistītajam grāmatas sižetam.

Pretstati ir arī abu māsu starpā, kamēr vadoties pēc aptuveni pirms 20 gadiem noslēgtā miera līguma visu savu dzīvi Vivenna tika gatavota, lai kļūtu par Dievu Karaļa sievu, kurai uzreiz un vēlams pēc iespējas ātrāk varētu dāvāt vīriešu kārtas mantinieku. Tā vietā tēvs pēdējā mirklī nesadūšojas un izvēlas mīļāko meitu pasargāt viņas vietā uz Hallendren nosūtot jaunāko meitu Siri. Abas grāmatas gaitā pieaug raksturā un iemācās atpazīt viltvārdi no drauga un sabiedrotā. Abām, lai to sasniegtu, jāpiedzīvo ne viena vien pārestība un sarežģītas dzīvību apdraudošas situācijas.

Spēku samēri ir nesalīdzināmi tādēļ lieti noder, kā māsu pusē darbojas arī kāds trešā puse. No malas vienkārši ģerbts, spēcīgs karotājs/algotnis Vasher/Vašers, kura labākais draugs un sabiedrotais ir īpašs artefakts, zobens Nightblood, ar maģijas ceļā tajā atmodinātu intelektu. Šāds iespaids ir ilgi un apzināti kultivēta fasāde. Līdz pat grāmatas lielajiem beigum pavērsieniem par Vašeru diži daudz netiek atklāts, vien pa kādai kripatai šur un tur, un lasītājam pašam atliek mēģināt visu salikt kopā, plus, ņemot vērā arī info drusmtalas attiecībā par maģijas sistēmu, saprast kā gan viņa īpašumā būtu varējis nonākt tik spēcīgs ierocis.

Citi tēli, to savstarpējās attiecības, mērķi utt., bet principā ļoti līdzīgas sākumsastāvdaļas nesen klausītajai Elantris (2005), kuru no Warbreaker šķir vien četri gadi, bet tas, par laimi tas nav uz ilgu. Viss autora rokās, lai stāsts aizietu pa citu taku un lai līdzību paralēles varētu savilkt vien pašā sākumā.