Iepalicēji #12

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Bands of Mourning (Mistborn: The Alloy Era #6) by Brandon Sanderson

Baumas par mītisku ‘’metālprātu’’/aprocēm nākam no paša Lord Ruler laika, kurās uzkrāto enerģiju ne tikai varētu izmantot pat bez konkrētā metāla patērēšanas/sadedzināšanas apveltīta persona, bet pilnīgi jebkurš, pieņemas spēkā, un agrīni industriālājā Mistborn otrās ēras pasaulē netrūkst dažādu spēku (galvenokārt ar savtīgiem mērķiem), kuri labprāt iegūtu šo artefaktu savās rokās.

Mistborn The Alloy Era sērijā iepazītā likumsarga Vaksa, Veina un citu viņa draugu domas un plāni tik pat kā visām pārējām iesaistītajām pusēm kalpo vairāk vien kā kaitinošs traucēklis, kuru vēlams pēc iespējas ātrāk novākt no ceļa. Ja iepriekš no otrās kategorijas svarīguma tēliem izcelt varēja Vaksa draugu Veinu ar spējām, kuras ļauj paātrināti atkopties no ievainojumiem, tad Bands of Mourning prasa izcelt Vaksa topošo sievu Steris. Lai gan viņas spējas pašas acīs nav nekam derīgas un attiecības ar Vaksu ir vien formalitāšu un abpusējas nepieciešamības piespiedu rezultāts, tad kopā pārciestais un izdzīvotais abus maz pamazām satuvina tuvāk nekā līdz šim.

Bez Vaksa cīņas ar likumpārkāpējiem, kuru līderis viņa gadījumā diemžēl ir paša radinieks – onkulis, Sandersons piedāvā diezgan lielu pavērsienu, kas noteikti pavērs jaunu sižeta dzīslu vēl vismaz dažām grāmatām šajā pasaulē, kas vienlaikus arī paplašina šīs pasaules karti, kas vairs nav lielpilsēta Elendela un reģioni ap to.

Kaut arī parasti dodu priekšroku audio grāmatām, kurās katram varonim dots savs ierunātājs, tad tomēr gan Macmillan audio apstrāde un Michael Kramer ierunātāja darbiņš salīdzinot otro grāmatu Shadow of Self bija krietni vien pārāks.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kas piesaistīja aci pārskatot citus iespaidus no Goodreads lapas.

***

 

Obsidio (The Illuminae Files #3) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Young Adult triloģijas noslēdzošais romāns, kurš pirmkārt pamatā vēsta pat to nelaimīgo civiliedzīvotāju likteni, kuri pēc uzbrukuma Kerenza IV raktuvju kolonijai nepaspēja evakuēties uz kādu no draudzīgajiem kosmosa kuģiem. Protams, kā lasītājs var uzzināt, tad lielākajai daļai no tiem dzīves ilgums vien tika uz kādu brīdi paildzināts un tās beigas vairumā gadījumu nevarētu nodēvēt par nesāpīgām.

To, protams, nenojauš Asha Grant(māsīca pirmās sērijas grāmatas varonei Keidijai) un citi viņas bēdu brāļi un māsas, kuriem katru dienu ir jāmēģina nobalansēt centienus kaut ko mainīt lietas labā vienlaikus turpinot darbu pie ‘’zvaigžņu vārtu’’ salabošanas un darbiem raktuvēs, lai iegūtu nepieciešamo apjomu degvielas resursu, lai to iedarbinātu, kas ļautu kriminālās BeiTech korporācijas algotņiem aizbēgt uz drošu planētu.

No visas triloģijas kvalitatīvākā/labākā un visādā citā ziņā (arī sižeta līnijās) labākā šķita Gemina, bet ar visu to jārēķinās ar žanra klišejām un paredzamu notikumu iznākumu, lai nenāktos piedzīvot vilšanos. Šo to no tā visa notušē iepriekšējo divu sērijas grāmatu pārdomās minētais aspekts par neierastajām vizuālajām metodēm un teksta izkārtojumu, bet arī tas dažbrīd var krist uz nerviem, kad dažviet jāgriež grāmata uz riņķi, ja vēlies izlasīt pāris teikumu, bet tas tā… Kopumā ne tā sliktākā YA sērija, kas lasīta.

***

 

The Land: Predators (Chaos Seeds #7) by Aleron Kong

Sērijas septītajai grāmatai pagaidām pārliecinoši esot pašai garākajai ar krietnu pārsvaru pār pārējām, manā skatījumā autors labi ir izdevies sabalansēt galvenā varoņa Rihtera dažādu prasmju un talantu līmeņošanu uz augšu gan ar prastiem pieredzes punktiem no dažādu mošķu galēšanas, gan ar visdažādāko citu punktu (un tajos ietverošos tālāk esošās sarežģītības pakāpes) pretstatā saprotamākam sižetam ar problēmsituācijām, kulminācijas brīžiem un to atrisinājumiem. Varbūt tā ir vairumam lasītāju, kas LitRPG apakš-žanru iepazīst novēloti salīdzinoši ar citiem,bet atzīšos, ka ne tuvu ar ‘’lupu’’ neklausos un nepiefiksēju vissīkākos attiecībā, piemērām, uz objektu svaru vai arī vai autors nenošmauc pats sevi un nepiemirst kādu sīkumu, kad runa ir par galvenā varoņa ‘’spēles’’ tēla spēka attīstīšanu. Tomēr nešaubos, ka ir daudz citu fanu, kuru liktu autoram par to manīt.

Vienīgais lielais mīnus, kas nav unikāls šai sērijai, būtu minams sakarā ar Rihteru un viņa izdzīvošanas spējām un veiksmi, lai cik bīstamā situācijā viņš nenokļūtu un lai cik tuvu nāvei (kaut arī pastāv liela varbūtība ‘’atdzimt’’). Vienmēr šādos mirkļos seko kāds brīnums, deus ex machina no autora puses, kas liegtu ļaunajiem tēliem triumfēt.

Bet pie plusiem, bez šīs sērijas sakarā jau vairākkārt slavētā ierunātāja Nick Podehl un kopējās kvalitātes, patīkami, ka pasaules uzbūve šajā grāmatā iegūst vairāk jūtamas aprises ne tikai jautājumā par vēl spēcīgākiem pretiniekiem Rihtera nākotnē, bet arī par iemesliem, kādēļ cilvēki no mūsu/Rihtera realitātes vispār nokļūst Chaos Seeds fantāzijas pasaulē.