Sinikka Nopola – Salmenīte, Čībiņa un negantais skolas bērns UN Juris Zvirgzdiņš – Taro, Tama un Kicune

Gadu nostāvējušas plauktā pēc iegādes iepriekšējā gada Rīgas grāmatu svētku laikā, plus redzot, ka palēnām sarūk handikaps Goodreads izaicinājuma, izšķīros ķerties klāt divām bērnu grāmatām – Sinikkas Nopolas ‘’Salmenīte, Čībiņa un negantais skolasbērns’’ un Jura Zvirgzdiņa ‘’Taro, Tama un Kicune’’. Abas ir visnotaļ atšķirīgas un grūti salīdzināmas viena ar otru.

18360865

**

Ir par ilūzijās dzīvojušas jaunākās māsas Čībiņas skaudību, ka māsa Salmenīte uzsāk skolas gaitas, a viņai ir jāpaliek mājās un jāgarlaikojas, bet gan māsa (baigā) nevis sāk spēlēties ar viņu, bet gan dodas pildīt mājas darbus. Tādēļ mirklī, kad Čībiņai top zināms par klases ieplānoto makšķerēšanas pārgājienu, uz kuru, par sašutumu Čībiņai, viņa nav ielūgta, sāk briest plāns, kā to mainīt.

Ak…, ja vien Čībiņa zinātu, ka pirmo klasīšu prieki ilgi neturpinās, tad varbūt viņa tā nerīkotos. Bet lai nu kā, piedzīvojumi ar katru grāmatas lapaspusi uzņem apgriezienus, un bija prieks lasīt arī man kā lielākam lasītajām par mērķauditoriju. Daži tēli, kā jau gaidāms, nav diži daudzšķautņaini, bet liels pluss pienākas grāmatas māksliniecei Sallai Savolainenai – ilustrācijas lieliski papildina jau esošo stāstu, ir kur papriecēt arī acis, un bez kurām grāmata daudz zaudētu.

**

20513027.jpg

 

Tikmēr Taro, Tama un Kicune ar tās apakšvirsrakstu ‘’Stāsts par viduslaiku Japānu’’ vairāk šķita kā pasaka/leģenda ar mītiskām radībām, runājošiem dzīvniekiem un vēl dažāda veida pārdabiskā.

Tajā maza puikas Taro vectēvs vienā jaukā dienā izdomā, ka viņa redz ir apnicis vedot origami (lielisks meistars) un tā vietā viņš dosies kalnos, lai vientulībā kļūtu par lielu domātāju – jamabusi. Kad pašam Taro jau šķiet, ka vectēvs gana izpriecājies lielajā un vientulīgajā domāšanā, viņš ņem talkā savu kaķi Tama un abi kopā uzsāk garo ceļu un meklējuma procesu ar mērķi vest vectēvu mājup.

Šīs grāmatas gadījumā nopietnība ir par vairākām pakāpēm lielāka, piedzīvotais, un ar to domājot Taro pretiniekus, kuri stājas viņa ceļā vai nejauši uz tā nonākuši, galvenajam varonim padodas drusku par vieglu, kā arī ne ilustrāciju stils, ne izvēlētais to izvietojums īpaši patika, un, lasot uzreiz pēc iepriekš apskatītās grāmatas, šai neklājās viegli. Šo to var pieņemt, saprotot izvēlēto stāsta stilu kā leģendāru pasaku, bet labāk uzsākot lasīšanu nesagaidīt kaut ko citu. Turklāt abas arī neaizņem pārāk daudz lasīšanas laika – ilustrācijas, lielais fonts un atkāpes no lapaspušu malām krietni palīdz ātrāk tikt līdz otram grāmatas vākam.

Viena doma par “Sinikka Nopola – Salmenīte, Čībiņa un negantais skolas bērns UN Juris Zvirgzdiņš – Taro, Tama un Kicune

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.