Bernard Cornwell – Death of Kings (The Saxon Stories #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Vērtējums: 4.75/5

Manas pārdomas

Kopš sērijas piektās grāmatas The Burning Land atkal ir pagājuši pieci gadi, kuru laikā Alfrēda veselība ir gājusi tikai uz slikto pusi. Tāpat kā daudzi citi, arī Uhtreds sliecas domāt, ka pēc karaļa nāves jāseko drīzam dāņu uzbrukumam, lai izmantotu pretinieka vājuma brīdi un ar vēl nebijušu karavīru skaitu vēlreiz mēģinātu iekarot Veseksu.

Kaut arī Uhtreds visu laiku ir bijis Alfrēda izveidotās, tagad vecākā dēla Edvarda pārvaldītās, karalistes zobens un vairogs, līdz šim tas nav īpaši atspoguļojies atlīdzībā nedz dārgmetālos, nedz ar zemi vai plašu komandējamo karavīru skaitu, un tikai atrašanās uz nāves gultas kaut ko maina, lai nodrošinātu, ka Uhtreds dod zvērestu Edvardam arī turpmāk turpina, ko līdz šim viņš The Saxons Stories sērija ir tik labi piepratis.

Bernards Kornvels atkal izceļas ar izciliem kaujas ainu aprakstiem, kuros zobenu dziesma, atrodoties aiz lapaspušu dotās drošības, ir visnotaļ saistoša. Uhtreds var izpausties uz nebēdu un var tikai apskaust viņa veiksmi palikt dzīvam. Īpaši ņemot vērā, ka grāmatas beigās Uhtreds ir 45 gadus vecs, bet pretī stājas puiši, kuriem pēc vecuma viņš varētu būt tēvs. Ir patīkami vērot, kā Uhtreds izmanto gadu gaitā uzkrāto pieredzi un ir stipri labāks stratēģis.

Brīžiem var tikai aiz līdzjūtības just līdzi Uhtreda mūžīgajai cīņai ar garīdzniekiem, kuriem, kaut arī ne tik ļoti kā pie Alfrēda, joprojām ir ievērojama ietekme lēmumu pieņemšanā. Attiecība pret tēvu Edvards nav tik izteikti reliģiozs, bet nevarētu teikt, ka tādēļ viņu loma mazinātos. Tomēr divos jautājumos Edvards iet tēva pēdās. Pirmkārt radīdams bastardus (turklāt divus), un otrkārt par spīti Uhtreda ieteikumiem neriskēt un likvidēt mazos, kamēr viņi vēl nerada draudus, atšķirībā no Alfrēda brāļa (karalis pirms Alrēda) dēla Æthelwold, kurš jūtas dzīvē apdalīts pēc tam, kad tronis pēc tēva nāves netika piešķirts viņam un tagad neapjauš, ka dāņi viņu tikai izmanto.

Pieminēšanas vērta ir Uhtreda reakcija uz to, kad viņš piedāvā, lai priesteri tad iet karot un kareivjiem lai dod pārvaldīt baznīcu. Kā arī ar smaidu var atcerēties Uhtreda reakciju no iepriekšējās grāmatas, ka varbūtība par kristiešu vajāšanu romiešu laikā ir pārāk laba, lai būtu patiesība. :D

Tomēr dažādu faktoru sakritības dēļ dāņi kā neuzbrūk tā neuzbrūk, un kamēr vairums brēktin brēc slavas dziesmas kristiešu Dievam, Uhtreds nav muļķis un saprot, ka agri vai vēlu, bet dāņi uzbruks. Bezmaksas lūgšanas šķiet daudz vilinošākas, nekā naudas izmaksas karavīru un nocietinājumu uzlabošanai. Uhtreds var vien ar apbrīnu nolūkoties uz romiešu būvēm, kuras nav sabrukušas pat simtiem gadu pēc viņu prombūtnes, kamēr pašu koka būves pēc pāris gadiem jau sāk pūt.

Biju domājis uz laiku apstāties sērijā pēc šīs grāmatas, bet labi, ka pārskatīju Reading and Writin podkāstā intervēto autoru listi, jo, kaut arī esmu šobrīd ticis līdz 133.epizodei, 178.epizodē Bernards Kornvels tiek intervēts saistībā ar astoto sērijas grāmatu The Empty Throne. Pēc tās gan sērijas noslēdzošo daļu atlikšu uz vēlāku laiku.