Bernard Cornwell – Lords of the North (The Saxton Stories #3)

68526

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Vērtējums: 4.75/5

Manas pārdomas

Kopš Alfrēda pārsteidzošās uzvaras ir pagājis mēnesis, un viņa pateicība Uhtredam par nopelniem, karalistes izglābšanā, ir nožēlojams zemes gabals. Tādēļ trešajā grāmatā Uhtreda ceļš ved uz ziemeļiem, uz māju pusi. Ceļojums ir ārkārtīgi smags un grūts, brīžiem pat galva griežas uz riņķi, cik traks tas ir! Lieli prieki un veiksmes mirkļi mijas ar tikpat lielām neveiksmēm, kas atsviež vairākus soļus atpakaļ.

Alfrēdam varbūt arī ir grandiozi, nevienam citam prātā neesoši, plāni, bet Uhtredam beidzot pienācis laiks, lai atmaksātu asins parādu Kjartanam par Ragnara nogalināšanu, kuru Uhtreds vairāk tur par tēvu, nekā savu īsto tēti. Kā arī onkulis, kurš nekavējās iesēsties Uhtredam pienākošajā Bebangurgas tronī, nav nekur ticis aizmirsts. Tomēr reizēm liktenim reizēm patīk pasmieties par vienkāršajiem mirstīgajiem.

Pirmā trakā dīvainībai Uhtreda ceļā parādās Guhtred veidolā. Būdams kristietis, dānis, ar saksiešu sievu un bērniem, viņš ir ideālais kandidāts, lai apvienotu aiz sevis abas karojošās puses. Tādēļ priesteri ir gatavi viņu atbalstīt, pat neskatoties, ka pirms Uhtreds atbrīvo Guhtredu no verdzības gūsta. Interesantākais, ka jaunajam ziemeļu karalis kristietību, Dievu un svēto spēku vairāk uztver kā maģiju, kaut ko līdzīgu skandināvu dieviem. Interesanti vērot visādas māņticības, pat ja to dēļ rodas lieka dusma un mazāk nervu. :D

Diemžēl Uhtredam atkal ir ‘’tā laime’’ pateicībā saņemt šoreiz jau vēl rūgtāku atlīdzību. Viņam joprojām lielāku baudu šķiet nesagādā, kā aizmiršanās kaujas laukā, brutāls spēks un jaunības augstprātīgums nekur nepazūd, bet Uhtreda izaugsme, jau vairākkārt pieminēto pārbaudījumu dēļ, ir ievērojama. Bet viens nav cīnītājs, arī ne tik izcils karotājs kā mūsu galvenais varonis. Grūti iedomāties, cik gan tālu bez tādiem draugiem, kā Ragnars Ragnarsons, viņš tiktu. Par kaujas ainu, zobenu un vairogu sadursmēm, sūdzēties nevar. :)

Vienīgais, kas patiesi kaitināja šajā grāmatā (ne autora vaina) jau atkal bija priesteri. Tā viņu apsēstība ar savu reliģiju, faktu sagudrošana, visu pārējo akla nosodīšana u.c. ir vienkārši neciešama! Tikai retais spēj reāli paskatīties uz to, kas notiek apkārt, kamēr svarīgāk ir nosargāt kaut kādu svētu mironi vai citu ‘’autentisku’’ relikviju, nekā stratēģiski panākumi. Ugh!

Bet neskaitot to un vēl dažu labu sīkumu, Lords of the North ir izcils sērijas turpinājums, un ir viegli aizmirst, ka lasi lielākoties izdomātu stāstu. Vēstures, mitoloģijas un tēlu saspēle ir īpaša. Ne tikai izklaidējoši, bet arī drusku izglītojoši. :)

Uz vāka netrūkst dažādu zilo toņu, tāpēc ieskaitīšu grāmatu With a blue cover kategorijā manā bingo kartītē.

Advertisements

One thought on “Bernard Cornwell – Lords of the North (The Saxton Stories #3)

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s