Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: iCrew Digital Publishing
Kā tiku pie šīs grāmatas?
Paldies autorei par e-grāmatas eksemplāru apmaiņā pret viedokli.
Vērtējums: 1/5
Manas pārdomas
Samanta Aleksandera, vecākā psiholoģe piecās Dreigana korporācijas Mēness kolonijās, tiek nolīgta, lai novērtētu, vai šo koloniju dibinātājs, izcils izgudrotājs un vienkārši gandrīz visu uzskatīts ģēnijs Džonatans Dreigans ir pieskaitāms un kompetents savam postenim. No pārējiem koloniju valdes biedriem ir jūtams, kāds būtu vēlamais slēdziens, bet, vai Samanta pakļausies viņu spiedienam, vai tomēr paliks profesionāla? Un vai raizes par Dreigana saprātu ir patiesā valdes locekļu motivācija?
Ja pārlieku liela balstīšanās uz romantiku vien ar dažiem sci-fi elementiem un darbības vietu, būtu vienīgā problemātiskā lieta šai grāmata, tad vēl būtu puslīdz ciešami. Par nelaimi, visvisādu sīkumu ar katru nodaļu nāca klāt un nekur nepazuda. Nav tā, ka kaut vai šogad nebūtu lasīta laba, pamatā romantiska grāmata kā Swerve vai His Confession, bet šis gadījums sliktā nozīmē bija par traku.
Viens no visvairāk kaitinošākajiem faktoriem man bija ar dialogiem, to apjomu un salīdzinoši mazu aprakstu. Rakstības stils, tiešām, maigi izsakoties, bija nebaudāms, kur tēli vienā laidā smejas par sazin ko, un vispār arī citi izteiksmes veida apraksti atkārtojās pārāk bieži. Cita problemātika bija ar strauju tematikas maiņu sarunas laikā, turklāt pāreja ir uz pilnībā ko citu, kas radīja lieku apjukumu un neizpratni. Ik pa laikam arī acīs iekrita vietas, kur gramatika un laika formas neizklausījās īsti pareizas. Radās sajūta, ka grāmata nav redzējusi redaktora acis. Ā, un vēl kas pamatīgi krita uz nerviem, bija ntie dažādie vārdi abiem galvenajiem tēliem, pat vienas sarunas laikā + nevaru saprast to modi kā tādu saīsināt tēlu/cilvēku vārdu, iesauka ir kas cits.
Samantas profesionalitāte ir zem katras kritikas. Tā vietā, lai nopietni attiektos pret darāmo, viņa ļaujas pētāmā objekta/klienta šarmam, par spīti ekscentriskumam un vēl šim tam*. Pārsteidza arī Samantas programmētājās iemaņas, programmējot mākslīgā intelekta personību, pie Dreigana jaunā un revolucionārā projekta DreaganStar, kas viņa kolēģos un konkurentos tā vien šķiet bija īstais iemesls viņa saprāta apšaubīšanai.
Beigu beigās zuda jebkura ticamība, īpaši par brīžiem, kad ar acu skatienu un sejas mīmiku vai žestiem otrs pilnībā un arī nekļūdoties saprot, kas ar to ticis domāts.
Ideja kā tāda nav peļama, vien izpildījums varēja būt daudzkārt labāks. Labi vēl, ka piekritu saņemt e-grāmatu, nevis taustāmu versiju.
********Apzināto maitekļu zona********
*Īpaši nepieņemama likās epizode uz beigām, kur Dreigans uzspieda tuvību un pat neklausījās Samantas iebildumos. Diezgan vilka uz izvarošanu (arī dialogā pāris reizes vārds kā tāds izskanēja ), kura ķipa tāda nebija, jo Samanta piekrita, paliekot pasīva. Un vēl neticamāka/absurda šķita abu vēlāk sekojošā atzīšanās mīlestībā.
Viena doma par “Nan Klee – DreaganStar”