James Patterson, Mark T. Sullivan – Private Games (Private #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Arrow

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku to Latvijas Grāmatu izstādē 2016!

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Tuvojas Londonas olimpisko spēļu atklāšana, un visas pasaules uzmanība tiek pievērsta tai. Un tieši šo starmešu gaismā Krons un trīs viņa fūrijas ir gatavi uz visu, lai realizētu savus izkropļotos ideālus par Olimpisko spēļu patieso būtību. Viņa acīs modernās spēlēs ir tik ļoti degradējušās un komercializētas, ka ir pienācis laiks, kad atlikušas vien radikālas opcijas.

Krons sevi uzskata par supercilvēku, par pārāku būtni un labāku pār jebkuru uz planētas. Jūtas piekrāpts, aplaupīts un zaudējis iespēju uz mūžīgo slavu. Tad nu izlēmis lietas ņemt savās rokās un īstenot Olimpa dievu gribu.

Kad viens no Londonas Olimpisko spēļu organizēšanas komitejas biedriem (turklāt tādējādi Private klients) tiek atrasts brutāli noslepkavots, Pīters Naits tiek izsaukts, lai atrastu vainīgo. Par Pītera motivāciju nav ko šaubīties, jo viņam tas ir ne vien profesionālas dabas jautājums, bet arī personīga problēma. Upuris bija viņa mātes līgavainis.

Tik lielā pasācienā neiztikt bez žurnālistiem. Viena no tiem ir Kārena Poupa, kurai kā no debesīm nokrīt iespēja atspoguļot Krona un fūrija šausminošos aktus, tā vietā, lai tiktu gudrotu, ko gudru sarakstīt par loka šaušanu. Tomēr drīz vien viņa sāk sev jautāt, kādēļ Krons no visiem iespējamiem žurnālistiem izvēlējies tieši viņu caur kuru paust savu vēsti presē. Cik ētiski ir turpināt to publicēt un vai tas tieši visu nepasliktina vēl vairāk?

Brīžiem var šķist, ka, lai kādi drošības pasākumus ieviestu un profesionāļus nodarbinātu, īsta glābiņa (ar baltu diegu saskatāmību) un drošības nav.

Prasmīgi lasītājam tiek pasviestas vairākas viltus ēsmas, lai novestu no ceļa, un godīgi teikšu, ka vienai noticēju. Diemžēl pāris momenti bija paredzami un bez pārsteiguma.

Salīdzinoši ar sērijas pirmo un otro grāmatu ir ievērojams uzlabojums. Varbūt pateicoties tēlu un lokācijas maiņai, vai tāpēc, kā Patersonam šoreiz cits sadarbības autors. Iespējams, vaina jāuzņemas Džekam Morganam, par kura prombūtni no teksta tikai priecājos. Ja gribas izmēģināt, kāda tad ir Private sērija, Private Games, iespējams, būtu pat labākā no pirmajām trim, ar kuru sākt.

Protams, var debatēt, ka viss, ieskaitot modernās Olimpiskās spēles, ir komercializēts un virzīts vien uz peļņu, nemaz nerunājot par dopinga skandāliem, totalizatoru ietekmi un godīgu spēli visiem, kā arī drošības jautājumi, gluži kā grāmatas piemērā. Bet, manuprāt, antīkās spēles un spēles šodien ir kardināli atšķirīgas un nesalīdzināmas lietas.