Salman Rushdie – Joseph Anton

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Jonathan Cape

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Samainīju ar citu Latvijas Grāmatu izstādes 2016 grāmatu maiņas punktā.

Vērtējums: 4/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Pie Ķīpsalas izstādes grāmatu maiņas plauktiem šī grāmata sev uzmanību piesaistīja galvenokārt ar biezumu/lpp skaitu. Jāatzīst uzreiz, ka nevienu Salmana Rušdi sarakstītu (bez šīs), pat bēdīgi slaveno The Satanic Verses (kaut arī pirms Joseph Anton nebiju par to neko dzirdējis), neesmu lasījis, bet tas nebūt netraucē izbaudīt šīs grāmatas tekstu.

Dzīve, kādu to Salmans pazina beidzās 1989.gada 14.februārim, kad Ayatolla Khomeini izsludināja fatwa jeb attaisnojamu goda slepkavību par islama atainojumu jau pieminētajā grāmatā. Tā, kā man viņa daiļrades atklāšana vēl tikai priekšā, tad nevaru izteikties par sātana pantiem, bet šitādu jezga un diemžēl arīdzan zaudētas cilvēku dzīvības jebkuras grāmatas dēļ ir pilnīgs stulbums, vienalga, cik ļoti tā tev nepatiktu. Un labākais, ka gan starp kritizētājiem, gan protestētājiem liela daļa nemaz nebija, to izlasījuši.

Noteikt robežu, kur atļaut vārda brīvībai izpausties un kur tomēr novilkt robežu un neļaut glupām idejām dzīt saknes, ir grūti un pretrunīgi, vienlaikus iestājoties pret cenzūru. Un ieslīgt galējībās arī var sanākt visai viegli.

Cerams, Salmans šajā autobiogrāfijā par sevi ir bijis godīgs. Lai ko kāds gribētu teikt par viņa sarakstītajām grāmatām, bet attiecībās ar sievietēm vienmēr beigu beigās kaut kas nogāja greizi. Protams, izskaidrojumu var meklēt gan viņa vecāku attiecībās, gan teicienā, ka viena pagale nedeg un attiecības ir divu cilvēku kopdarbs. Ceturtās nodaļas nosaukums The Trap of Wanting to Be Loved šķiet izsaka gandrīz visu.

Izdevniecību, lidsabiedrību u.c. rīcību fatvas izraisīto baiļu un apdraudējuma dēļ var saprast, bet dažas grupas/uzņēmumi/izdevniecības manās domās tomēr ir drusku kritušās.

Cepuri nost Salmana izturībai pastāvēt par savu darbu un viedokli; cits viņa vietā jau būtu mīļā miera labad atvainojies vai arī salūzis pēc kārtējām viltus cerībām uz situācijas normalizēšanos. Interesanti bija lasīt par apsardzes un drošības dienestu atšķirībām; vēlākos gados ASV brīvība sajūta attiecībā pret Eiropas vēl eksistējošo raustīgumu.

Domājams tas nebūs maiteklis (non-fiction žanrs kā nekā), atklājot, ka Salmans vēl dzīvs un fatva nebija sekmīga.