George R.R. Martin – A Dance with Dragons (A Song of Ice and Fire, #5)

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Rietmalā milzu soļiem ziema nāk, tādēļ romāna “Deja ar pūķiem” varoņi meklē iespējas, lai nokļūtu siltajos dienvidos, tuvāk pūķu karalienei Dinerīsai Tārgārjenai. Septiņas valstības ir ārkārtīgi nobriedis auglis iekarošanai, un atšķirībā no Rūza Boltona, kurš, iespējams, sapņo kļūt par Ziemeļu karali, un Stanisa Barateona, kurš cīņu par Dzelzs troni izcīna ziemeļos, Dinerīsa pirms došanās uz Rietmalu ar mainīgām sekmēm turpina cīnīties par pasaules iekārtas maiņu Vergu līcī.

Romānā “Deja ar pūķiem” fiziski jūtama virzība un nojaušama atrisinājuma tuvošanās. Turklāt ir atgriezušies varoņi, kuru gaitām nespējām sekot “Vārnu dzīrēs” ‒ Tīrions, Dinerīsa un Džons, kas padara šo sāgas daļu vēl labāk un kārāk lasāmu par iepriekšējām.

Izdevniecība/Publisher: Whitebook (part 1) un Harper Voyager (part 2)

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Pirmo daļu nopirku, otro lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Septiņās karaļvalstīs kļūst arvien aukstāks un papildus savstarpējām cīņām pār Dzelzs troni būtu vērts sākt uztraukties, vai Sienas aizstāvji ir pietiekamā skaitā, lai tiktu galā ar dzīvajiem miroņiem.

Labi vien ir, ka ‘’Deja ar pūķiem’’ ir tāds ķieģelītis, jo kopš ceturtās grāmatas izlasīšanas bija pagājuši drusku vairāk kā divi gadi (cerams nevajadzēs tik ilgi gaidīt līdz sestajai) un aptuveni pirmās simts lapaspuses ļāva atcerēties ‘’Dziesmas par ledu un uguni’’ pasauli un tās varoņus.

Džonam Sniegam kā melno brāļu komandierim nav laika atlaisties vai domāt tikai par savu padoto apgādi un agrāk vai vēlāk gaidāmo cīņu ar jau minētajiem dzīvajiem miroņiem, bet arī par tūkstošiem brīvļaužu un to, kā palikt neitrāliem un uzticīgiem dotajam zvērestam un neiesaistīties pārējās Rietmalas konfliktos, par spīti Stanisa un viņa sarkanās priesterienes Melisandres tuvumam.

Taj pat laikā otrā pasaules malā Dīnerīsa tā vietā, lai steigtos pāri jūrai, lai pieteiktu savas tiesības uz Dzelzs troni, viņa izšķiras palikt Mīrīnā un aizsargāt atbrīvotos vergus, un iedibināt jaunu kārtību brīvpilsētā. Turpretī savus patiesos bērnus, trīs pūķus, ja tos tā varētu dēvēt, šķiet, vairāk atstāj novārtā. Divi no tiem (Viserions un Raigals) tiek turēti noslēgtā telpā pieķēdēti, kas būtiski ierobežo abu augšanu, bet Drogons, niknākais no visiem trijiem, tādām lietām pat nedomā pakļauties.

Arī bez Džona un Dīnerīsas septiņās Rietmalas zemēs notiek raibu raibās lietas. Boltoni ziemeļos, Lanisteri dienvidos, netrūkst arī Grejdžoju un Tīriona izdarību. Kā arī negaidīti uzrodas baumas par vēl viena Tārgārjena uzrašanos. Vai tā tiešām varētu būt? Patika arī tās retās Brena un Ārijas nodaļas, par kuriem Rietmalā netrūkst neprecīzu ziņu.

***************************************

In the seven kingdoms it’s getting colder and in addition to all the inner fights for the iron throne it’s the last time to start to worry about the defenders of the Wall and are they enough to fight against the undead.

It’s actually good that A Dance with Dragons is such a long book because it was a little bit more than two years ago when I read the fourth book (hopefully won’t have to wait so long until the sixth one) and approximately the first hundred pages allowed me to remember the world and characters from A Song of Ice and Fire world.

As a commander of the Night’s watch Jon Snow can’t just lie down and relax or to think just about his subordinates and about the fight (sooner or later) with previously mentioned undead, but also about all the wildlings and how to stay neutral and not to get involved in the conflicts of Westeros, all the while Stannis and his red priestess Melisandre are near.

At the same with on the other side of the world Daenerys has decided to stay in Meereen to protect the former slaves freed by her and to establish a new order. Whereas Daenerys’s attitude against her dragons, her real ‘’children’’, was more like neglectful in this book. Two of them (Viserion and Rhaegal) are being held in a closed room and chained, which greatly affects their growth, but Drogon, the wildest of all three, doesn’t even think to submit to such things.

Even without Jon and Daenerys things in the Westeros are going crazy. The Boltons in the north, Lanisters in the south, and plenty of all kinds of doings by Greyjoys and Tyrion. Also, there are sudden a rumors about a possible existence of another Targaryen. Can it truly be like that? Another thing I liked were those rare chapters with Bran and Arya, about whom there are quite enough incorrect facts in the Westeros.