Tā kā ik palaikam sanāk noskatīties kādu filmu, tad grēks šo to neiekļaut blogā. Ideja par šo rakstu iegūta no Tējtasītes ‘’Mazo filmu komentāriem’’.
Kaulder, pēdējam raganu medniekam, šķita, ka pirms 900 gadiem viņš nogalināja ļauno raganu karalieni, kura bija atbildīga par mēra uzsūtīšanu cilvēcei, un par lāstu ieguva nemirstību, bet izrādās, ka tie, kam viņš šo gadu laikā uzticējās visvairāk’, patiesībā viņu mānīja. Tad nu Vina Dīzela tēlam (atkārtoti) līdz galam jāpabeidz iesāktais!
Pēc negaidītas tēva nāves jaunā(toties pilngadīgā) Indija Stokere kopā ar māti paliek gandrīz vienas lielajā ģimenes īpašumā, un šķiet, norobežojas vēl vairāk. Vismaz pie viņām paliek tēva brālis onkulis Čārlijs, bet jau no paša sākuma ir skaidrs, ka kaut kas ir greizi un ne tā, kā tam vajadzētu būt.
No redzētajām filmām, šī pieskaitāma pie neparasto gala ar zināmu vardarbības un slepkavību (arī 18+) piesitienu. Šajā ziņā gribētos zināt, kas notiek pēc filmas beigām, jo vismaz tagad neticas, ka netiktu kaut kad notverta.
Beigu dziesmas Becomes the Color, kuru izpilda Emily Wells, gandrīz vai gribas savos pierakstos likt augstāku vērtējumu!
Kādā skatītājam neatklātā Āfrikas valstī plosās pilsoņu karš, kurš bezjēdzīgi izposta neskaitāmus ciematus un cilvēku dzīves, īpaši nešķirojot. Šis karš sevī ievelk puiku Agu, vienu no daudzajiem bērniem-kareivjiem. Ja filmā Stoker ir tikai vardarbības un slepkavību piesitiens, tad šajā filmā tas noris uz pilnu klapi. Diemžēl filma neataino nedz kaut ko senu, nedz arī ko tādu, kas nenotiktu pasaulē arī tagad.
